piederība
piederība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Stāvoklis, kad (kādam kas) pieder, kad (kas) ir (kāda, kā) īpašumā, valdījumā.
PiemēriĪpašuma piederības dokumenti.
- Īpašuma piederības dokumenti.
- Konstatēt mantas piederību.
1.1.Stāvoklis, kad (kāds, kas) pieder (kādai grupai, kategorijai u. tml.), ietilpst (kādā grupā, kategorijā u. tml.).
PiemēriReliģiskā piederība.
- Reliģiskā piederība.
- Mainīt partijas piederību.
- Lepoties ar piederību latviešu tautai.
- Viņa apģērbs liecināja par piederību dzelzceļnieku saimei.
1.2.Psihiska, emocionāla saistība.
PiemēriPiederības sajūta.
- Piederības sajūta.
- Izjust savu piederību pilsētai.
Stabili vārdu savienojumiPiederības vietniekvārds.
- Piederības vietniekvārds — joma: valodniecība vietniekvārds, kas norāda uz to, kuram kas pieder vai kurš ir saistīts (ar ko).