pārdzīvot
pārdzīvot -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
1.Spēcīgi izjust (piem., kādu emocionālu stāvokli).
PiemēriPārdzīvot bailes, sāpes, prieku.
1.1.Emocionāli spēcīgi reaģēt (piem., uz kādu notikumu, situāciju); saspringti domāt, uztraukties (par to).
PiemēriPārdzīvot savu neveiksmi.
2.Nodzīvot ilgāk (salīdzinājumā ar kādu citu).
PiemēriMāte pārdzīvoja abus savus dēlus.
2.1.konstrukcijā: vārdu savienojums "savu laiku" Kļūt tādam, kas vairs neatbilst attiecīgā laika posma prasībām, uzskatiem.
PiemēriMāja pārdzīvojusi savu laiku.
3.Izturēt, neaiziet bojā (piem., nelabvēlīgos notikumos, apstākļos); aizvadīt (kādu laika posmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
PiemēriViņa to nepārdzīvos.
3.1.Būt tādam, kas ir nonācis (piem., kādos apstākļos) – par parādībām sabiedrībā.
PiemēriRūpniecība pārdzīvo asu krīzi.