Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pārdzīt
pārdzīt -dzenu [-dzȩnu], -dzen, -dzen [-dzȩ̀n], pag. -dzinu darbības vārds; transitīvs
1.Dzenot panākt, ka (parasti dzīvnieki) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
PiemēriPārdzīt govis pāri ceļam.
  • Pārdzīt govis pāri ceļam.
  • Pārdzīt pār tiltu savu ganāmpulku.
1.1.Dzenot panākt, ka (parasti dzīvnieki) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur).
PiemēriPārdzīt aitu baru no vienām ganībām uz citām.
  • Pārdzīt aitu baru no vienām ganībām uz citām.
  • Tīģeris jāpārdzen blakus sprostā.
1.2.Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas, piem., dzīvnieki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
PiemēriPārdzīt lopus mājās.
  • Pārdzīt lopus mājās.
2.Pārvietot, pārbraukt (transportlīdzekli uz kurieni, pie kā, kur).
PiemēriPārdzīt mājās jaunu automašīnu.
  • Pārdzīt mājās jaunu automašīnu.
  • Pārdzīt busiņu uz citu stāvvietu.
3.sarunvaloda Pārvietot (datus no vienas ierīces uz citu); pārveidot (citā formātā).
PiemēriPārdzīt safilmēto materiālu datorā.
  • Pārdzīt safilmēto materiālu datorā.
  • Pārdzīt mūziku no skaņuplatēm digitālajā formātā.