pārdzīt
pārdzīt -dzenu [-dzȩnu], -dzen, -dzen [-dzȩ̀n], pag. -dzinu darbības vārds; transitīvs
1.Dzenot panākt, ka (parasti dzīvnieki) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
PiemēriPārdzīt govis pāri ceļam.
- Pārdzīt govis pāri ceļam.
- Pārdzīt pār tiltu savu ganāmpulku.
1.1.Dzenot panākt, ka (parasti dzīvnieki) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur).
PiemēriPārdzīt aitu baru no vienām ganībām uz citām.
- Pārdzīt aitu baru no vienām ganībām uz citām.
- Tīģeris jāpārdzen blakus sprostā.
1.2.Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas, piem., dzīvnieki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
PiemēriPārdzīt lopus mājās.
- Pārdzīt lopus mājās.
2.Pārvietot, pārbraukt (transportlīdzekli uz kurieni, pie kā, kur).
PiemēriPārdzīt mājās jaunu automašīnu.
- Pārdzīt mājās jaunu automašīnu.
- Pārdzīt busiņu uz citu stāvvietu.
3.sarunvaloda Pārvietot (datus no vienas ierīces uz citu); pārveidot (citā formātā).
PiemēriPārdzīt safilmēto materiālu datorā.
- Pārdzīt safilmēto materiālu datorā.
- Pārdzīt mūziku no skaņuplatēm digitālajā formātā.