startēt
startēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
1.Sākt virzīties (skriet, braukt, peldēt u. tml.) no sacensību distances vietas.
PiemēriStartēt ātrslidošanas sacensībās pirmajam.
- Startēt ātrslidošanas sacensībās pirmajam.
- Vienlaicīgi startēja vairāki garo distnaču skrējēji.
1.1.Piedalīties sporta sacensībās.
PiemēriStartēt pasaules boksa čempionātā.
- Startēt pasaules boksa čempionātā.
- Veiksmīgi startēt vairākus gadus motokrosā.
- Gatavoties startēt vasaras olimpiskajās spēlēs.
1.2.pārnestā nozīmē Piedalīties, rīkoties, lai kur iesaistītos, ko panāktu (piem., mācītos, strādātu, ieņemtu kādu stāvokli sabiedrībā).
PiemēriStartēt kora dziesmu konkursā.
- Startēt kora dziesmu konkursā.
- Iesniegt dokumentus komisijai, lai startētu uz direktora amatu iestādē.
- Startēt pašvaldību vēlēšanās.
2.Sākt ieskrējienu, pacelšanos gaisā (parasti par lidaparātiem).
PiemēriNo aerodroma startēja pasažieru lidmašīna.
- No aerodroma startēja pasažieru lidmašīna.
Cilme:No angļu to start.