ņurdēt
ņurdēt ņurdu, ņurdi, ņurd, pag. ņurdēju intransitīvs, darbības vārds
ņurdiens vīriešu dzimte, lietvārds
ņurdoņa sieviešu dzimte, lietvārds
1.Radīt vibrējošas rīkles skaņas, piem., paužot neapmierinātību, draudus (par dažiem dzīvniekiem).
PiemēriSuns sāk ņurdēt.
2.Radīt neskaidras paklusas skaņas, paužot dažādas emocijas; neskaidri, paklusu runāt.
PiemēriĪgni, neapmierināti ņurdēt.
2.1.transitīvs Neskaidri, paklusu runāt, teikt (ko).
PiemēriŅurdēt kaut ko zem deguna.