ņurcīt
ņurcīt ņurcu, ņurci, ņurca, retāk ņurku, ņurki, ņurka, pag. ņurcīju darbības vārds; transitīvs
1.Burzīt, gumzīt.
PiemēriŅurcīt papīru.
- Ņurcīt papīru.
- Ņurcīt rokās biļeti, kabatlakatiņu.
- Nervozi ņurcīt pirkstos špikeri.
2.Cieši turēt rokās, spaidīt (parasti dzīvnieku).
PiemēriŅurcīt kaķi, trusi.
- Ņurcīt kaķi, trusi.
- Šis suns neļaus sevi ņurcīt pa rokām.
Normatīvais komentārs:Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, “Avots”, 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma ņurku, ņurki, ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota.