ņurkšķēt
ņurkšķēt ņurkšķu, ņurkšķi, ņurkšķ, pag. ņurkšķēju darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Ņurkstēt1.
PiemēriKaķenīte nevis ņaud, bet tikai ņurkšķ.
- Kaķenīte nevis ņaud, bet tikai ņurkšķ.
- Suns nepacietīgi mīņājas un ņurkšķ.