uzjundīt
uzjundīt -u, -i, -a, arī -īju, -ī, -ī, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
uzjundījums lietvārds; vīriešu dzimte
Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, jūtas, domas) izraisās (psihē), uztrauc, nodarbina.
PiemēriReferendums uzjundīja emocijas.