Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
uzjaukt
uzjaukt -jaucu, -jauc, -jauc, pag. -jaucu darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, nogulsnes) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos.
PiemēriAr pavārnīcu uzjaukt zupā biezumus.
1.1.sarunvaloda Sajaukt.
PiemēriUzjaukt kokteili.