uziet
uziet -eju, -ej, -iet, pag. -gāju darbības vārds
1.intransitīvs Ejot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ejot uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriUziet pakalnā.
1.1.Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriCeļš uziet kalnā.
2.transitīvs Atrast.
PiemēriLaimējas uziet pasakainu sēņu vietu.
2.1.intransitīvs Ejot nejauši sastapties (ar kādu, ko).
PiemēriUziet virsū mežsargam.
3.intransitīvs; formā: trešā persona Uzmaukties, uzvirzīties.
PiemēriZābaks kājā uzgāja viegli.
Stabili vārdu savienojumiCik (tik) uziet. Uziet gaisā.