Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
uzgult
uzgult -gulstu, -gulsti, -gulst, pag. -gūlu, arī -gulu darbības vārds; intransitīvs
1.Uzgulties1.
PiemēriUzgult ar elkoņiem uz galda.
  • Uzgult ar elkoņiem uz galda.
2.Uzgulties2.
PiemēriTeritorijai uzgūla ledājs.
  • Teritorijai uzgūla ledājs.
  • pārnestā nozīmē Virs meža uzgūlis tumšs padebesis.
2.1.pārnestā nozīmē Rodoties, izraisoties nomākt (parasti ilgstoši).
PiemēriNogurums kā smaga lavīna uzgūla pleciem.
  • Nogurums kā smaga lavīna uzgūla pleciem.
  • Pašpārmetumu nasta, kas uzgūlusi dvēselei.
  • Arī saimnieks šoruden staigāja sadrūmis. Likās, ka visai mājai būtu uzgulis ļauna likteņa sūtīts posts.