uzgrūst
uzgrūst -grūžu, -grūd, -grūž, pag. -grūdu darbības vārds; transitīvs
1.Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriUzgrūst ratiņus ceļa kāpumā.
- Uzgrūst ratiņus ceļa kāpumā.
1.1.Ar svarcelšanas tehnikas paņēmienu (grūžot no krūtīm) pacelt un noturēt izstieptās rokās virs galvas; arī pacelt ar vienu roku virs galvas.
PiemēriSvarcēlājs uzgrūž smagu stieni.
- Svarcēlājs uzgrūž smagu stieni.
- Uzgrūst svarubumbu 90 reizes.
2.Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
PiemēriUzgrūst saini uz plaukta.
- Uzgrūst saini uz plaukta.
- Uzgrūst lūkai smago vāku.
- Brauktuves tīrītāji uzgrūž notīrītai ietvei sniegu.
- pārnestā nozīmē Uzgrūst reklāmu raidījuma laikā.
2.1.sarunvaloda Panākt (parasti atvieglojot sev darbu), ka (kādam, kam) jāveic (kas grūts), jāatbild (par ko grūti veicamu, izlemjamu u. tml.).
PiemēriUzgrūst sarežģīto darbu nepieredzējušam darbiniekam.
- Uzgrūst sarežģīto darbu nepieredzējušam darbiniekam.
- Uzgrūst visu atbildību aģentūrai.
- Vajadzīgs kāds, kuram uzgrūst visas nelaimes.
3.sarunvaloda Steigā pavirši (ko) izdarīt, paveikt.
PiemēriUzgrūst cepuri galvā un aizskriet.
- Uzgrūst cepuri galvā un aizskriet.
- Steigā uzgrūsti burti.
Stabili vārdu savienojumiUzgrūst kaklā. Uzgrūst vainu (kādam, kam).
- Uzgrūst kaklā sarunvaloda — likt (kādam) apgrūtinoši, nepatīkami nodarboties (ar kādu, kādiem).
- Uzgrūst vainu (kādam, kam) idioma — vainot (kādu, ko).