uzgrūst
uzgrūst -grūžu, -grūd, -grūž, pag. -grūdu transitīvs, darbības vārds
1.Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriUzgrūst ratiņus ceļa kāpumā.
1.1.Ar svarcelšanas tehnikas paņēmienu (grūžot no krūtīm) pacelt un noturēt izstieptās rokās virs galvas; arī pacelt ar vienu roku virs galvas.
PiemēriSvarcēlājs uzgrūž smagu stieni.
2.Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
PiemēriUzgrūst saini uz plaukta.
2.1.sarunvaloda Panākt (parasti atvieglojot sev darbu), ka (kādam, kam) jāveic (kas grūts), jāatbild (par ko grūti veicamu, izlemjamu u. tml.).
PiemēriUzgrūst sarežģīto darbu nepieredzējušam darbiniekam.
3.sarunvaloda Steigā pavirši (ko) izdarīt, paveikt.
PiemēriUzgrūst cepuri galvā un aizskriet.
Stabili vārdu savienojumiUzgrūst kaklā. Uzgrūst vainu (kādam, kam).