uzgriezt1
uzgriezt [uzgriẽzt] -griežu, -griez, -griež, pag. -griezu transitīvs, darbības vārds
1.Pagriežot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
PiemēriUzgriezt mašīnu uz šosejas.
2.Pagriezt (sava ķermeņa daļu pret kādu, ko).
PiemēriBērns ierāpjas gultā un uzgriež mātei muguru.
3.Griežot (ierīces) vadības elementu (ap asi), panākt, ka (ierīce) darbojas.
PiemēriUzgriezt pulksteni.
3.1.Pagriežot slēdzi, iedarbināt (ierīci), noregulēt (tās) darbību; šādi panākt, ka (kas) tiek atskaņots, rādīts u. tml.
PiemēriUzgriezt radio.
Stabili vārdu savienojumiUzgriezt gaismu.
3.2.Būt par cēloni, ka (kas) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriVējš uzgriež putekļus gaisā.
4.Ar spēcīgu kustību izveidot (ko apaļu, piemēram, ūdenī).
PiemēriKuģa dzenskrūve uzgriež mutuli.
6.Uzdejot (deju, kurā pāris griežas).
PiemēriUzgriezt ar kādu valsi.
Stabili vārdu savienojumiUzgriezt muguru. Uzgriezt ūsas.