uzskrūvēt
uzskrūvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Skrūvējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzskrūvēt uzgriezni uz vītnes.
1.1.Piestiprināt ar skrūvēm.
PiemēriPlastmasas pamatnei uzskrūvēts mašīnas reģistrācijas numurs.
2.sarunvaloda Paaugstināt (piemēram, samaksu).
PiemēriUzskrūvēt cenu pārāk augstu.