uzirdināt
uzirdināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti no virspuses, irdenu.
PiemēriViegli uzirdināt augsnes virskārtu.
- Viegli uzirdināt augsnes virskārtu.
- Minimāli uzirdināt augsni ar ecēšām.
- Uzirdināt dobi ar kapli.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti no virspuses, irdens.
PiemēriPreparāts uzirdina asinsvada iekšējo slāni.
- Preparāts uzirdina asinsvada iekšējo slāni.
- Elektriskā zobu birste uzirdina zobu aplikumu.