vārtīt
vārtīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Valstīt (kādā vielā), lai aplīp (ar to).
PiemēriVārtīt zivi pirms cepšanas miltos.
2.Darīt netīru, vāļājot pa zemi, netīru virsmu vai pieļaujot, ka (kas) skar zemi, netīru virsmu.
PiemēriVārtīt mēteli pa zemi.