vārtīt
vārtīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Valstīt (kādā vielā), lai aplīp (ar to).
PiemēriVārtīt zivi pirms cepšanas miltos.
- Vārtīt zivi pirms cepšanas miltos.
- Vārtīt gaļu rīvmaizē.
2.Darīt netīru, vāļājot pa zemi, netīru virsmu vai pieļaujot, ka (kas) skar zemi, netīru virsmu.
PiemēriVārtīt mēteli pa zemi.
- Vārtīt mēteli pa zemi.