savējais
savējais īpašības vārds; vīriešu dzimte; formā: noteiktā galotne
savējā īpašības vārds; sieviešu dzimte; formā: noteiktā galotne
1.Tāds, kas kādam pieder, piemīt; savs.
PiemēriTuru viņas roku savējā.
- Turu viņas roku savējā.
- Trīs receptes apvienoju un izveidoju pati savējo.
- Mūsu māmiņa aprūpēja 12 bērnus – savējos un pieņemtos.
2.lietvārda nozīmē Ģimenes, kolektīva loceklis, piederīgais no šīs ģimenes, kolektīva viedokļa.
PiemēriIlgoties pēc savējiem.
- Ilgoties pēc savējiem.
- Uz sacensībām ejam just līdzi savējiem.
- Citu vidū vienmēr atpazīstu savējos, tos, ar kuriem saprotos no pusvārda.
- Daži no vietējiem pārcēlušies uz dzīvi pilsētā, taču cieminieki ar savējiem lepojas un vienmēr piemin.