pārmākt
pārmākt -mācu, -māc, -māc, pag. -mācu darbības vārds; transitīvs
1.Pārvarēt, nomākt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriMeitene centās pārmākt asaras.
- Meitene centās pārmākt asaras.
- Viņš centās pārmākt bailes ar kādu loģisku rīcības plānu.
1.1.formā: trešā persona Pārņemt, nomākt (kādu, ko).
PiemēriLepnības pārmākts cilvēciņš.
- Lepnības pārmākts cilvēciņš.
- Jaunekļa prātu pārmācis alkohols.
- Pēc zemestrīces pilsēta bija haosa un bēdu pārmākta.
2.formā: trešā persona Pārspēt intensitātē (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
PiemēriTieksme gulēt pārmāca spējas miegam pretoties.
- Tieksme gulēt pārmāca spējas miegam pretoties.
- Sākotnējo uztraukumu ir pārmākušas dusmas.
- Bažas par gaidāmajām pārmaiņām bija pārmākušas svētku sajūtu.
2.1.Pārspēt intensitātē, stiprumā (piem., par skaņu, garšu).
PiemēriSkaņas no skaļruņa pārmāca cilvēku balsis.
- Skaņas no skaļruņa pārmāca cilvēku balsis.
- Marināde nedrīkst pārmākt pašu gaļas garšu.
2.2.Pāraugot, aizēnojot, aizņemot platību, nomākt (citus augus).
PiemēriNezāles pārmākušas sējumus.
- Nezāles pārmākušas sējumus.
- Spradzenes un citus retos augus tur tagad pārmāc asa zāle.