pārmākt
pārmākt -mācu, -māc, -māc, pag. -mācu darbības vārds; transitīvs
1.Pārvarēt, nomākt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriMeitene centās pārmākt asaras.
1.1.formā: trešā persona Pārņemt, nomākt (kādu, ko).
PiemēriLepnības pārmākts cilvēciņš.
2.formā: trešā persona Pārspēt intensitātē (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
PiemēriTieksme gulēt pārmāca spējas miegam pretoties.
2.1.Pārspēt intensitātē, stiprumā (piem., par skaņu, garšu).
PiemēriSkaņas no skaļruņa pārmāca cilvēku balsis.
2.2.Pāraugot, aizēnojot, aizņemot platību, nomākt (citus augus).
PiemēriNezāles pārmākušas sējumus.