pārmantot
pārmantot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
pārmantoties darbības vārds; atgriezenisks
pārmantotība lietvārds; sieviešu dzimte
pārmantojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Pārņemt no priekštečiem (kultūras vērtības, arī, piem., amatu, profesiju).
PiemēriPārmantot ģimenes tradīcijas.
- Pārmantot ģimenes tradīcijas.
- Tautasdziesmas latvieši pārmantojuši no paaudzes paaudzē.
- Pārmantot rotkaļa amatu.
1.1.Pārņemt no priekštečiem (piem., rakstura, personības īpašības).
PiemēriPārmantot optimismu, neatlaidību, uzņēmību.
- Pārmantot optimismu, neatlaidību, uzņēmību.
- No mātes bērni pārmantojuši atbildības sajūtu.
- Tēva muzikalitāti pārmantojis dēls.
2.Iegūt (no kā) mantojumu.
PiemēriPārmantot ģimenes relikvijas.
- Pārmantot ģimenes relikvijas.
- Pārmantot vecvecāku nekustamo īpašumu.
3.Iegūt no priekštečiem (organisma īpatnības).
PiemēriPārmantot alerģiju.
- Pārmantot alerģiju.
- Tuvredzību bērns var pārmantot no vecākiem.
- Ģimenē pārmantota nosliece uz sirds slimībām.