pārmeklēt
pārmeklēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Meklējot pārlūkot, pārbaudīt.
PiemēriPārmeklēt atvilktnes, skapi.
- Pārmeklēt atvilktnes, skapi.
- Pārmeklēt visu apkārtni.
- Pārmeklēt mežu.
- Viņš pārmeklēja somu un kabatas, bet atslēgas neatrada.
Stabili vārdu savienojumiPārmeklēt visus kaktus.
- Pārmeklēt visus kaktus — rūpīgi pārmeklēt kādu telpu.
1.1.Meklējot (ko), pārbaudīt (personu, tai klāt esošos priekšmetus).
PiemēriPārmeklēt aizturēto personu.
- Pārmeklēt aizturēto personu.
- Noziedznieki tika rūpīgi pārmeklēti.
- Muitas punktā tika pārmeklētas iebraucēju mantas.