notārs
notārs lietvārds; vīriešu dzimte
notāre lietvārds; sieviešu dzimte
Amatpersona, kas sastāda juridiskus aktus (piem., līgumus, testamentus, pilnvaras), apstiprina parakstu īstumu, apliecina tulkojumu, dokumentu kopiju, norakstu un izrakstu pareizumu u. tml.
PiemēriZvērināts notārs.
Cilme:No latīņu notarius ‘rakstvedis’.