attriekt
attriekt -triecu, -triec, -triec, pag. -triecu darbības vārds; transitīvs
1.Triecot (parasti dzīvnieku), panākt, ka (tas) atvirzās šurp vai atgriežas atpakaļ iepriekšējā vietā.
PiemēriAttriekt govis mājās.
- Attriekt govis mājās.
- Attriekt aitas atpakaļ kūtī.
1.1.sarunvaloda Likt, lai (cilvēks) steidzīgi ierodas (kur, pie kā u. tml.).
PiemēriKas tad tevi te attriecis?
- Kas tad tevi te attriecis?