attīt
attīt -tinu, -tin, -tin, pag. -tinu darbības vārds; transitīvs
attīties darbības vārds; atgriezenisks
1.Tinot atsegt (ko ietītu); tinot dabūt vaļā (to, ar ko satīts); arī atritināt.
PiemēriAttīt līdzpaņemtās sviestmaizes.
- Attīt līdzpaņemtās sviestmaizes.
- Attīt dāvanu.
- Attīt vaļā lakatu.
- Attīt rasējumu.
2.Tinot (piem., no kamola) izstiept, atbrīvot.
PiemēriAttīt no spolītes garu pavedienu.
- Attīt no spolītes garu pavedienu.
- Attīt no spininga spoles dažus metrus auklas.
- Ugunsdzēsēji attin šļūtenes.