attriekt
attriekt -triecu, -triec, -triec, pag. -triecu darbības vārds; transitīvs
1.Triecot (parasti dzīvnieku), panākt, ka (tas) atvirzās šurp vai atgriežas atpakaļ iepriekšējā vietā.
PiemēriAttriekt govis mājās.
1.1.sarunvaloda Likt, lai (cilvēks) steidzīgi ierodas (kur, pie kā u. tml.).
PiemēriKas tad tevi te attriecis?