atturīgs
atturīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
atturīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
atturīgi apstākļa vārds
atturība lietvārds; sieviešu dzimte
atturīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Apvaldīts, savaldīgs; tāds, kas izvairās no pārspīlējuma, pārmērībām.
PiemēriPēc rakstura viņš ir kluss un atturīgs.
- Pēc rakstura viņš ir kluss un atturīgs.
- Metaforu lietojumā rakstnieks ir atturīgs.
- Kļūt mazrunīgam, atturīgam.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriAtturīgs apģērbs.
- Atturīgs apģērbs.
- Atturīgi atstāstīt notikumu.
- Atturīgi sveicināt.
- Atturīgi iekārtots kabinets.