dvesmot poētiska stilistiskā nokrāsa
dvesmot [dvȩsmuôt] 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds
dvesmojums lietvārds; vīriešu dzimte
1. Plūst, izplatīties (piem., par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu); izplatīt (piem., siltumu, smaržu).
PiemēriNo purva dvesmoja miklums.
- No purva dvesmoja miklums.
- Gaisā dvesmo vakara drēgnums.
- Istabā dvesmoja jāņzāļu smarža.
- Lilijas dvesmoja reibinošu smaržu.
1.1.intransitīvs Smaržot.
PiemēriSaldi dvesmo liepziedi.
- Saldi dvesmo liepziedi.
- Upes ieleja dvesmoja pēc kalmēm.
2.pārnestā nozīmē, intransitīvs Būt uztveramam, sajūtamam; izpausties.
PiemēriLaukos jau dvesmoja pavasaris.
- Laukos jau dvesmoja pavasaris.
- No gleznas dvesmo krāsu harmonija un gaišums.