uzsprēgāt
uzsprēgāt [uzsprȩ̃gât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; intransitīvs
1.Iesākt sprēgāt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprēgāt.
PiemēriAtpūtas vietā uzsprēgāja ugunskurs.
- Atpūtas vietā uzsprēgāja ugunskurs.
- Krāsnī uzsprēgā egles pagales.
1.2.pārnestā nozīmē Izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust (ko negatīvu, piemēram, neapmierinātību).
PiemēriNevajadzētu uzsprēgāt aizvainojumos.
- Nevajadzētu uzsprēgāt aizvainojumos.
- Asi uzsprēgāt nav gudri.
- Nav te ko uzsprēgāt.
1.3.pārnestā nozīmē Spēji izraisīties, īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
PiemēriUzsprēgāja joki.
- Uzsprēgāja joki.
- Brīžiem uzsprēgāja jautrība.