valstīt
valstīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
valstīties darbības vārds; atgriezenisks
1.Vairākkārt velt uz vienu un otru pusi.
PiemēriValstīt zīdaini no muguras uz vēdera.
1.1.formā: trešā persona Panākt, ka (kas) vairākkārt veļas uz vienu un otru pusi (piemēram, par vēju, viļņiem).
PiemēriViļņi valsta laivu.