valstīt
valstīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
valstīties darbības vārds; atgriezenisks
1.Vairākkārt velt uz vienu un otru pusi.
PiemēriValstīt zīdaini no muguras uz vēdera.
- Valstīt zīdaini no muguras uz vēdera.
- Arbūzus nedrīkst valstīt – tiem uz viena sāna jāguļ līdz gatavībai.
1.1.formā: trešā persona Panākt, ka (kas) vairākkārt veļas uz vienu un otru pusi (piemēram, par vēju, viļņiem).
PiemēriViļņi valsta laivu.
- Viļņi valsta laivu.