taupīt
taupīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Lietot, izmantot (ko) ierobežotā daudzumā, tērēt (ko) pēc iespējas mazāk.
PiemēriTaupīt papīru.
- Taupīt papīru.
- Taupīt elektrību, degvielu, siltumu.
1.1.Censties lieki neizdot, neiztērēt (naudu).
PiemēriTaupot naudu, viņa uz darbu gāja kājām.
- Taupot naudu, viņa uz darbu gāja kājām.
- Taupi katru kapeiciņu, Pēcāk būs tev simtiem rubļu..
1.2.intransitīvs Būt taupīgam.
PiemēriCilvēki nav raduši taupīt.
- Cilvēki nav raduši taupīt.
1.3.Nelietot, netērēt ar mērķi saglabāt (ko kādam nolūkam).
PiemēriTaupīt bērzu sulas vasaras karstajām dienām.
- Taupīt bērzu sulas vasaras karstajām dienām.
1.4.Izmantot saprātīgi, ar apdomu (piem., laiku, spēkus).
PiemēriTaupīt spēkus.
- Taupīt spēkus.
- Taupīt laiku.
- Netaupīt pūles mērķa sasniegšanai.
2.Saudzēt (ko), lai (tā) pietiktu iespējami ilgākam laikam.
PiemēriTaupīt jaunās kurpes.
- Taupīt jaunās kurpes.