Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
piekukuļot
piekukuļot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
Kukuļojot uzpirkt (kādu).
PiemēriPiekukuļot sargus, uzraugus.
  • Piekukuļot sargus, uzraugus.
  • Mēģināt piekukuļot policistu.
  • Piekukuļotas amatpersonas.
  • Viņš nav piekukuļojams.