piekūkot
piekūkot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; transitīvs
1.Kūkojot panākt, ka skaņas piepilda (ko).
PiemēriUn arī dzeguzes drīz silu piekūkos.
1.1.Kūkojot izraisīt (ko).
PiemēriPiekūkot nelaimi.
Stabili vārdu savienojumiPiekūkot pilnas ausis.