tēls
tēls [tȩ̄̀ls] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Psihisko norišu rezultātā radies (kā) atspoguļojums apziņā (piem., priekšstats).
PiemēriFantāzijas tēls.
2.Mākslā – specifisks, vispārināts (īstenības parādības, objekta u. tml.) atspoguļojums.
PiemēriSievietes tēls renesanses mākslā.
3.Apjomīgs, parasti skulpturāls, (kā) atveidojums.
PiemēriIzcirst kokā Bībeles tēlus.
4.Ar redzi uztverams (kā), parasti neskaidrs, veidols.
PiemēriNo tumsas iznira kāds tēls.