tēls
tēls [tȩ̄̀ls] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Psihisko norišu rezultātā radies (kā) atspoguļojums apziņā (piem., priekšstats).
PiemēriFantāzijas tēls.
- Fantāzijas tēls.
- Iedomu tēls.
- Politiķa tēls.
- Valsts publiskais tēls.
- Domāt par savu ārējo tēlu.
2.Mākslā – specifisks, vispārināts (īstenības parādības, objekta u. tml.) atspoguļojums.
PiemēriSievietes tēls renesanses mākslā.
- Sievietes tēls renesanses mākslā.
- Lugas tēli.
- Romāna tēlu raksturojums.
- Tēlu tipizācija.
3.Apjomīgs, parasti skulpturāls, (kā) atveidojums.
PiemēriIzcirst kokā Bībeles tēlus.
- Izcirst kokā Bībeles tēlus.
4.Ar redzi uztverams (kā), parasti neskaidrs, veidols.
PiemēriNo tumsas iznira kāds tēls.
- No tumsas iznira kāds tēls.
- Priekšā vīdēja vairāki tumši tēli.