telpa
telpa [tȩlpa] sieviešu dzimte, lietvārds
1.Ar būvkonstrukcijām norobežota (celtnes) daļa.
PiemēriPlaša telpa.
1.1.Ar konstrukcijām, veidojumiem norobežota (iekārtas, ierīces u. tml.) daļa.
PiemēriVagona telpas.
1.2.Norobežota, parasti tukša (vielas kopuma, iežu u. tml.) daļa; ar šūnām, audiem norobežota, parasti tukša (organisma) daļa.
PiemēriStarpmolekulu telpa.
2.Vieta, arī vides daļa, kurai (parasti) ir noteiktas robežas un kurā kas atrodas, noris vai kurai ir kādas funkcijas.
PiemēriValsts gaisa telpa.
Stabili vārdu savienojumiGaisa telpa.
2.1.Vieta, kur notiek organizēti pasākumi.
PiemēriČempionāts vieglatlētikā telpās.
3.Visums, kosmoss, arī kāda tā daļa.
PiemēriDebess telpa.
Stabili vārdu savienojumiPasaules telpa.
4.joma: filozofija Matērijas eksistēšanas galvenā forma (vienotībā ar laiku), kas raksturo objektu izplatību, to mijiedarbību.
PiemēriLaika un telpas izpratne.
5.joma: matemātika Kopa, kam ir noteikta struktūra un ko izmanto par vidi matemātiskiem objektiem.
PiemēriEiklīda telpa.
Stabili vārdu savienojumiĀrpus laika un telpas.
Cilme:A. Kronvalda ieviests vārds pirms tam lietotā aizguvuma rūme vietā.