aizgūties
aizgūties -gūstos, -gūsties, -gūstas, pag. -guvos
Strauji, intensīvi, bez apstājas; tā, ka pietrūkst elpas.
PiemēriAizgūdamās kūkoja dzeguze.
- Aizgūdamās kūkoja dzeguze.
- Viņa stāstīja aizgūdamās.
- Zēni ēda aizgūdamies.
- Slimnieks klepoja aizgūdamies.