aizjoņot
aizjoņot [àizjuõņuôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Ļoti ātri aizbraukt, aizskriet u. tml.
PiemēriAizjoņot pa gaiteni.
- Aizjoņot pa gaiteni.
- Vilciens aizjoņo stacijai garām.
- Automašīna pa asfaltēto šoseju aizjoņoja vēja ātrumā.
1.1.pārnestā nozīmē Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu).
PiemēriAizjoņo dienas, gadi.
- Aizjoņo dienas, gadi.