pamatkodols
pamatkodols [pamatkuôduõls] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Galveno, dominējošo cilvēku kopums (piem., kādā grupā).
PiemēriKolektīva pamatkodols.
- Kolektīva pamatkodols.
- Komandas spēlētāju pamatkodols.
2.Galvenā satura sastāvdaļa.
PiemēriViduslatvijas augstieņu grēdas pamatkodols ir Vidzemes Centrālā augstiene.
- Viduslatvijas augstieņu grēdas pamatkodols ir Vidzemes Centrālā augstiene.
- Muzeja pamatkodolu veido nacionālās mākslas krājums.