prozelīts
prozelīts lietvārds
prozelīte dsk. ģen. -šu lietvārds
Cilvēks, kas ir pieņēmis jaunu ticību vai pievērsies jaunam politiskam, filozofiskam u. tml. virzienam.
PiemēriEbreju prozelīti.
- Ebreju prozelīti.
Cilme:No grieķu prosēlytos ‘jaunpienācējs’.