prozelīts
prozelīts lietvārds
prozelīte dsk. ģen. -šu lietvārds
Cilvēks, kas ir pieņēmis jaunu ticību vai pievērsies jaunam politiskam, filozofiskam u. tml. virzienam.
PiemēriEbreju prozelīti.
Cilme:No grieķu prosēlytos ‘jaunpienācējs’.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi