uzrakt
uzrakt -roku [-rùoku], -roc [-rùoc], -rok [-rùok], pag. -raku darbības vārds; transitīvs
1.Rokot apvērst, uzirdināt (augsni, zemes platību).
PiemēriUzrakt zemi zem augļukoku vainagiem.
1.1.Uzrakņāt (par dzīvniekiem).
PiemēriMežacūkas atkal uzrok lauku.
2.Rokot (piemēram, bedri), parasti nejauši, atrast (ko).
PiemēriUzrakt sena ūdensvada atliekas.
2.1.pārnestā nozīmē Atrast, atklāt (piemēram, līdz šim nezināmu informāciju).
PiemēriUzrakt ko negatīvu par deputāta kandidātu.