Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
uzrakņāt
uzrakņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju transitīvs, darbības vārds
1.Rakņājot apvērst, uzirdināt (augsni, zemes platību).
PiemēriUzrakņāt zemi ap ogulājiem.
1.1.Rakņājot padarīt nelīdzenu, sabojāt.
PiemēriMežacūkas uzrakņājušas ganības.