Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
uzrakt
uzrakt -roku [-rùoku], -roc [-rùoc], -rok [-rùok], pag. -raku transitīvs, darbības vārds
1.Rokot apvērst, uzirdināt (augsni, zemes platību).
PiemēriUzrakt zemi zem augļukoku vainagiem.
1.1.Uzrakņāt (par dzīvniekiem).
PiemēriMežacūkas atkal uzrok lauku.
2.Rokot (piemēram, bedri), parasti nejauši, atrast (ko).
PiemēriUzrakt sena ūdensvada atliekas.
2.1.pārnestā nozīmē Atrast, atklāt (piemēram, līdz šim nezināmu informāciju).
PiemēriUzrakt ko negatīvu par deputāta kandidātu.