uzputot
uzputot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
uzputojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Putojot panākt, ka (šķidra masa) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, izveidojoties (tajā) gaisa pūslīšiem, porām.
PiemēriUzputot putukrējumu.
2.intransitīvs Būt tādam, kam ir radušās putas.
PiemēriSviests uz pannas jau uzputojis.