uzputot
uzputot -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
uzputojums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Putojot panākt, ka (šķidra masa) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, izveidojoties (tajā) gaisa pūslīšiem, porām.
PiemēriUzputot putukrējumu.
2.intransitīvs Būt tādam, kam ir radušās putas.
PiemēriSviests uz pannas jau uzputojis.