Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
uzpūsties
uzpūsties -pūšos, -pūties, -pūšas, pag. -pūtos atgriezenisks, darbības vārds
1.Piepildīties, parasti ar gāzi, šķidrumu, palielināties apjomā, arī izveidoties ar porām.
PiemēriKarsētās kukurūzas sēklas uzpūšas.
1.1.Piepildoties, parasti ar gāzi, šķidrumu, palielināties apjomā (piemēram, par kuņģi).
PiemēriZarnu aizsprostojuma gadījumā zarnas uzpūšas.
Stabili vārdu savienojumiUzpūties vēders.
1.2.Bojājoties (traukā esošajiem) produktiem, pacelties uz augšu.
PiemēriUzpūtusies konservu kārba.
1.3.Kļūt apjomīgākam, piem., piepildoties ar gaisu, arī saceļot spalvas u. tml. – par dzīvnieka ķermeni, ķermeņa daļu.
PiemēriVardēm kakla sānos uzpūšas gaisa maisi.
2.Patoloģisku procesu rezultātā palielināties apjomā.
PiemēriGovs uzpūtās no rasaina āboliņa.
3.sarunvaloda Kļūt dusmīgam, apvainoties.
PiemēriPēc ķildas viņa staigā uzpūtusies.
3.1.Kļūt iedomīgam, augstprātīgam.
PiemēriUzpūsties pēc pirmajiem panākumiem.
Stabili vārdu savienojumiUzpūšas kā pāvs.