Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
uzpūsties
uzpūsties -pūšos, -pūties, -pūšas, pag. -pūtos darbības vārds; atgriezenisks
1.Piepildīties, parasti ar gāzi, šķidrumu, palielināties apjomā, arī izveidoties ar porām.
PiemēriKarsētās kukurūzas sēklas uzpūšas.
  • Karsētās kukurūzas sēklas uzpūšas.
  • Cepoties kūka uzpūšas.
1.1.Piepildoties, parasti ar gāzi, šķidrumu, palielināties apjomā (piemēram, par kuņģi).
PiemēriZarnu aizsprostojuma gadījumā zarnas uzpūšas.
  • Zarnu aizsprostojuma gadījumā zarnas uzpūšas.
Stabili vārdu savienojumiUzpūties vēders.
1.2.Bojājoties (traukā esošajiem) produktiem, pacelties uz augšu.
PiemēriUzpūtusies konservu kārba.
  • Uzpūtusies konservu kārba.
  • Uzpūties trauka vāciņš.
1.3.Kļūt apjomīgākam, piem., piepildoties ar gaisu, arī saceļot spalvas u. tml. – par dzīvnieka ķermeni, ķermeņa daļu.
PiemēriVardēm kakla sānos uzpūšas gaisa maisi.
  • Vardēm kakla sānos uzpūšas gaisa maisi.
  • Dusmās uzpūties tītars.
2.Patoloģisku procesu rezultātā palielināties apjomā.
PiemēriGovs uzpūtās no rasaina āboliņa.
  • Govs uzpūtās no rasaina āboliņa.
  • Attēli ar bērniem, kas uzpūtušies no bada.
3.sarunvaloda Kļūt dusmīgam, apvainoties.
PiemēriPēc ķildas viņa staigā uzpūtusies.
  • Pēc ķildas viņa staigā uzpūtusies.
3.1.Kļūt iedomīgam, augstprātīgam.
PiemēriUzpūsties pēc pirmajiem panākumiem.
  • Uzpūsties pēc pirmajiem panākumiem.
Stabili vārdu savienojumiUzpūšas kā pāvs.