čumēt
čumēt 3. pers. čum, pag. čumēja darbības vārds; intransitīvs
1.Būt (kur) ļoti lielā daudzumā (piem., par sīkiem dzīvniekiem, kas kustas).
PiemēriPurvā odi čum vien.
1.1.Būt pārpilnam (ar ko kustīgu).
PiemēriGadatirgū čum un mudž kā skudru pūznī.