slavens
slavens [slavȩ̀ns] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
slavena [slavȩna] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
slaveni [slavȩni] apstākļa vārds
1.Tāds, kas ir ieguvis slavu (par cilvēku, cilvēku grupu u. tml.).
PiemēriSlavens aktieris, diriģents.
- Slavens aktieris, diriģents.
- Slavena politiķe.
- Inese Galante ir slavena operdziedātāja.
- Kamerkoris "Kamēr" ir slavens visā pasaulē.
1.1.Par uzņēmumu, iestādi, arī cilvēka darbības rezultātu.
PiemēriSlavens teātris.
- Slavens teātris.
- Slavena koncertzāle.
- Atzīta un slavena jaunā sirds ārstēšanas metode.
1.2.Par vietu, ainavu u. tml.
PiemēriLatgale slavena ar daudzajiem ezeriem.
- Latgale slavena ar daudzajiem ezeriem.
- Vecrīga ir slavena ar jūgendstila ēkām.
- Jūrmalā vēl arvien ir slaveni kūrorti.
1.3.Plaši iecienīts (piem., par ēdienu, dzērienu).
PiemēriLatvijas rupjmaize ir slavena ne tikai tuvās, bet arī tālās zemēs.
- Latvijas rupjmaize ir slavena ne tikai tuvās, bet arī tālās zemēs.
- Daudzi iegādājas slavenās konfektes "Serenāde".
- Tūristi pasūtīja slaveno Užavas alu.
Stabili vārdu savienojumiBēdīgi slavenais.
- Bēdīgi slavenais ironiska ekspresīvā nokrāsa — tāds, kas ir plaši pazīstams savu negatīvo īpašību, nepieņemamās rīcības dēļ.