uzmākties
uzmākties -mācos, -mācies, -mācas, pag. -mācos darbības vārds; atgriezenisks
1.Neatlaidīgi, netaktiski vērsties pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.
PiemēriUzmākties ceļabiedram ar sarunām.
- Uzmākties ceļabiedram ar sarunām.
- Uzmākties ar jautājumiem.
- Tūristiem uzmācas suvenīru tirgotāji.
1.1.Naidīgi tuvoties, arī uzbrukt (kādam).
PiemēriUzmākties ar rungu.
- Uzmākties ar rungu.
- Pretinieks uzmācas kreisajā spārnā.
1.2.Apdraudēt (piemēram, psihiloģiski, fiziski, arī seksuāli) personas neaizskaramību.
PiemēriJa blakussēdētājs uzmācas, pārsēdieties citur.
- Ja blakussēdētājs uzmācas, pārsēdieties citur.
- Seksuāli uzmākties darbavietā.
- Meitenei uzmācies nenoskaidrots vīrietis.
1.3.Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, traucējot, dzeļot u. tml.
PiemēriSāk uzmākties odi.
- Sāk uzmākties odi.
- Lopiem uzmācas dunduri.
- Nofilmēt, kā kaķis uzmācas sunim.
1.4.pārnestā nozīmē Nevēlami izplatīties, traucējot (kam citam) – par parādībām dabā.
PiemēriPriežu stādiem uzmācas nezāles.
- Priežu stādiem uzmācas nezāles.
- Automobiļa šasijai uzmācas rūsa.
1.5.pārnestā nozīmē Vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, nevēlami ietekmēt (piemēram, par psihisku, fizioloģisku stāvokli).
PiemēriSāk uzmākties nelāga priekšnojauta.
- Sāk uzmākties nelāga priekšnojauta.
- Uzmācas izmisums.
- Uzmācas neatvairāma doma.
- Uzmācas nogurums, miegs.