pazibēt
pazibēt -zibu, -zibi, -zib, pag. -zibēju darbības vārds; intransitīvs
1.Īsu brīdi uzmirdzēt, izgaismoties.
PiemēriTumsā pazib spilgts gaismas stars.
- Tumsā pazib spilgts gaismas stars.
1.1.Īsu brīdi rasties (piem., atmiņā, prātā).
PiemēriPrātā pazib doma – viss beidzies.
- Prātā pazib doma – viss beidzies.
1.2.Īsu brīdi izpausties (par emocijām, emociju izpausmi).
PiemēriAcīs pazib pārsteigums.
- Acīs pazib pārsteigums.
- Sejā pazibēja izbailes.
- Lūpās pazib smaids.
2.formā: trešā persona Īsu brīdi parādīties, būt redzamam, pamanāmam (par ko tādu, kas kustas, pārvietojas vai kam strauji virzās garām).
PiemēriTumsā pazib ēna.
- Tumsā pazib ēna.
- Durvju spraugā pazib pazīstams stāvs.
- Kalnu ainavas viena pēc otras pazibēja gar autobusa logiem.