pazibēt
pazibēt -zibu, -zibi, -zib, pag. -zibēju intransitīvs, darbības vārds
1.Īsu brīdi uzmirdzēt, izgaismoties.
PiemēriTumsā pazib spilgts gaismas stars.
1.1.Īsu brīdi rasties (piem., atmiņā, prātā).
PiemēriPrātā pazib doma – viss beidzies.
1.2.Īsu brīdi izpausties (par emocijām, emociju izpausmi).
PiemēriAcīs pazib pārsteigums.
2.formā: trešā persona Īsu brīdi parādīties, būt redzamam, pamanāmam (par ko tādu, kas kustas, pārvietojas vai kam strauji virzās garām).
PiemēriTumsā pazib ēna.