virs
virs prievārds; kopā ar: ģenitīvs
1.Norāda uz vietu (kā) virspusē, uz kuras vai augstāk par kuru kas atrodas, ir novietots, noris.
PiemēriVirs koku galotnēm lidinājās putni.
- Virs koku galotnēm lidinājās putni.
- Sakrustot rokas virs galvas.
- Turēt plaukstu virs acīm.
1.1.Norāda uz vietu (kā) virspusē, attiecībā pret kuru kas virzās, novietojas, ko virza, novieto.
PiemēriLikt kastes vienu virs otras.
- Likt kastes vienu virs otras.
- Virs zemes asnus izdzinuši sniegpulkstenīši.
Stabili vārdu savienojumiJumts virs galvas.
- Jumts virs galvas idioma — mājas, miteklis, pajumte, patvērums.
2.Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu, piem., rādītāju, daudzumu, skaitu).
PiemēriDesmit grādi virs nulles.
- Desmit grādi virs nulles.
- Janvārī temperatūra turējās virs normas.
- Pirkumi virs piecdesmit eiro.
- Graudu raža paredzama virs vidējās.
- Vīrietim bija virs gadiem piecdesmit.