Paplašinātā meklēšana
Meklējam virs.
Atrasts vārdos (112):
- virs:1
- virs-:1
- virsa:1
- virst:1
- virsū:1
- virsma:1
- izvirst:1
- izvirst:2
- uzvirst:1
- virsāda:1
- virsājs:1
- virspus:1
- virsaste:1
- virsaugs:1
- virsbūve:1
- virsdaļa:1
- virsgals:1
- virsgans:1
- virsjaka:1
- virslīga:1
- virslūpa:1
- virsmala:1
- virsmāsa:1
- virsotne:1
- virspuse:1
- virsroka:1
- virsvējš:1
- virszeme:1
- galvvirsa:1
- virsaitis:1
- virsārsts:1
- virsdrēbe:1
- virsējais:1
- virsfrēze:1
- virskārta:1
- virsklase:1
- virskrāsa:1
- virsledus:1
- virsmaksa:1
- virsnieks:1
- virsnorma:1
- virspeļņa:1
- virsplāna:1
- virsstāvs:1
- virstērps:1
- virstonis:1
- virsūdens:1
- virsvalks:1
- sildvirsma:1
- slīdvirsma:1
- virsbikses:1
- virsdegune:1
- virsdzimta:1
- virsgaisma:1
- virskabata:1
- virskrekls:1
- virslimita:1
- virsmestrs:1
- virsmiziņa:1
- virsnieres:1
- virspalags:1
- virspamats:1
- virspavārs:1
- virspusējs:1
- virspusīgs:1
- virsraksts:1
- virssardze:1
- virsskaņas:1
- virsslānis:1
- virsvadība:1
- svirslēdzis:1
- virsapģērbs:1
- virsaugsnes:1
- virsbīskaps:1
- virsglazūra:1
- virsīpašums:1
- virsniecība:1
- virsstundas:1
- virssvārcis:1
- virsteikums:1
- virsvaldība:1
- virsvērtība:1
- spoguļvirsma:1
- virsdienests:1
- virskapelāns:1
- virskomisārs:1
- virskundzība:1
- virsloceklis:1
- virsmācītājs:1
- virsmatracis:1
- virsmežzinis:1
- virsprodukts:1
- virsseržants:1
- virsuzdevums:1
- virsvadītājs:1
- virsbīskapija:1
- virsdārznieks:1
- virsdežurants:1
- virsdiriģents:1
- virsīpašnieks:1
- virsleitnants:1
- virsmēslojums:1
- virsprokurors:1
- virsredaktors:1
- virsspiediena:1
- virstiesnesis:1
- virsmežniecība:1
- virspavēlnieks:1
- virspriesteris:1
- apakšvirsraksts:1
- virspavēlniecība:1
- virsbirģermeistars:1
Atrasts etimoloģijās (43):
- No latīņu super 'pār, virs' un franču moderne 'mūsdienīgs, jauns'. (šķirklī supermoderns)
- No latīņu super 'pār, virs' un radicalis (radix (radicis) 'sakne; pamats'). (šķirklī superradikāls)
- No krievu virsnieka P. Bermonta-Avalova vārda. (šķirklī bermontiāde)
- No latīņu super 'pār, virs' un nova (stella) 'jauna (zvaigzne)'. (šķirklī supernova)
- No vācu Superstrat, kam pamatā latīņu super 'pār, virs' un stratum 'slānis'. (šķirklī superstrāts)
- No vācu Akrobatik, kam pamatā grieķu akrobatikos 'spējīgs kāpt uz augšu'; akron 'virsotne' un bainen 'iet'. (šķirklī akrobātika)
- No grieķu archiereus 'virspriesteris'. (šķirklī arhierejs)
- No grieķu epi 'virs' un derma 'āda'. (šķirklī epiderma)
- No latīņu degeneratus, kam pamatā latīņu degenerare 'izdzimt, izvirst'. (šķirklī deģenerāts)
- No latīņu degenerare 'izdzimt, izvirst'. (šķirklī deģenerēties)
- No grieķu epikentros (epi 'virs', kentron 'viduspunkts'). (šķirklī epicentrs)
- No grieķu epidēmia 'slimības izplatīšanās', epidēmios 'izplatīts' (epi 'virs', dēmos 'tauta'). (šķirklī epidēmija)
- No grieķu epi 'virs' un zōon 'dzīvnieks'. (šķirklī epizootija)
- No grieķu hyper 'pāri, virs' un angļu market 'tirgus'. (šķirklī hipermārkets)
- No grieķu hyper 'pāri, virs' un trophē 'barošana'. (šķirklī hipertrofija)
- No grieķu klima, klimatos 'slīpums'. Senie grieķi ar to domāja slīpumu, kādā uz Zemes virsmas krīt Saules stari. (šķirklī klimats)
- No latīņu culmen, culminis 'virsotne'. (šķirklī kulminācija)
- No mono- un latīņu planum 'virsma, plāksne'. (šķirklī monoplāns)
- No vācu Permanganat, kam pamatā latīņu per 'pāri, virs' un Manganat (Mangan 'mangāns'). (šķirklī permanganāts)
- No vācu Peroxid, kam pamatā latīņu per 'pāri, virs' un oxys 'ass, sūrs, skābs'. (šķirklī peroksīds)
- No latīņu planum 'virsma, plakne' un grieķu metrein 'mērīt'. (šķirklī planimetrija)
- No latīņu super 'pār; virs' un franču élite 'labākais, izraudzītais'. (šķirklī superelite)
- No latīņu rubrica 'likuma virsraksts' (ruber 'sarkans', jo savulaik virsrakstus rakstīja ar sarkanu krāsu). (šķirklī rubrika)
- No angļu summit 'virsotne, galotne'. (šķirklī samits)
- No čeroki indiāņu cilts virsaiša Sequoyah vārda. (šķirklī sekvoja)
- No sanskrita stūpa 'virsotne, galotne'. (šķirklī stūpa)
- No latīņu super 'pār; virs'. (šķirklī super-)
- No latīņu super 'pār; virs' un franču arbitre. (šķirklī superarbitrs)
- No latīņu super 'pār; virs' un finalis (finis 'nobeigums'). (šķirklī superfināls)
- No latīņu super 'pār; virs' un angļu finish. (šķirklī superfinišs)
- No latīņu super 'pār; virs' un grieķu phōsphoros (phōs 'gaisma' un phoros 'nesošs'). (šķirklī superfosfāts)
- No franču superposition (superposer 'novietot virsū'). (šķirklī superpozīcija)
- No latīņu super 'pār, virs' un viduslaiku latīņu realis 'priekšmetisks, vielisks'. (šķirklī superreālisms)
- No latīņu supra 'virs; aiz; pirms' un vadāmība. (šķirklī supravadāmība)
- No latīņu supra 'virs; aiz; pirms' un plūstamība. (šķirklī supraplūstamība)
- No latīņu supra 'virs; aiz; pirms' un vadītājs. (šķirklī supravadītājs)
- No latīņu supra 'virs; aiz; pirms' un vadītspēja. (šķirklī supravadītspēja)
- No angļu shrapnel, pēc izgudrotāja angļu artilērijas virsnieka Henrija Šrapnela (Henry Shrapnel, 1761–1842) vārda. (šķirklī šrapnelis)
- No turku тебе, тобе, тюбе 'paugurs, uzkalns, virsotne'. (šķirklī tibeteika)
- No spāņu tilde 'zīme, kas virs burta n apzīmē mīkstinājumu'. (šķirklī tilde)
- No latīņu epitaphium, grieķu epitaphion 'kapa runa', epitaphios (epi 'virs' un taphios 'zārks'). (šķirklī epitāfija)
- No franču zénith, viduslaiku latīņu cenit, kam pamatā arābu samt (ar-ra's) 'virziens; ceļš (virs galvas)'. (šķirklī zenīts)
- No grieķu hyper 'pāri, virs' un tonos 'sasprindzinājums'. (šķirklī hipertonija)
Atrasts vārdu savienojumos (32):
- absolūtā virsvērtība
- braukt pa virsu
- gūt virsroku
- izdeldēt no zemes virsas
- izputēt no zemes virsas
- jumts virs galvas
- klupt virsū
- lādēt virsū
- laist suni virsū
- leņķa virsotne
- likt virsrakstu
- līst virsū
- mācas virsū kā miegs
- ņemt virsroku
- no virspuses
- noslaucīt no zemes virsas
- noturēties virs ūdens
- pa virspusi (braukt, slīdēt, iet u. tml.)
- pa virsu
- pa virsu (braukt, slīdēt, iet u. tml.)
- peldēt pa virsu
- relatīvā virsvērtība
- sabrukt virsū
- saule ripo pa zemes virsu
- saulīte ripo pa zemes virsu
- spļaut virsū (kādam, uz ko)
- turēties virs ūdens
- uzvijas virsvērtība
- virs jūras līmeņa
- virs ūdens
- virspusējās vēnas
- virsvēja puse
Atrasts skaidrojumos (200):
- slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
- sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
- spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
- getras Aizpogājams aizsargs no auduma vai ādas, kas sedz pēdas virspusi līdz potītēm; apģērba piederums, kas sedz kājas no potītēm līdz ceļgaliem.
- sliepnēt Aizziest ar tepi nelīdzenumus, plaisas u. c. negludumus, nolīdzinot virsmu pirms krāsošanas.
- rusts Akmens ar rupju, nelīdzenu virsmu.
- gaisa vingrotājs akrobāts, kas savus vingrojumus izpilda augstu virs skatītājiem.
- virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
- traverss Alpīnismā – pārgājiens pa kalnu grēdas kori no vienas virsotnes uz citām virsotnēm; kalna nogāzes, klints u. tml. šķērsošana horizontālā virzienā.
- drēbnieks Amatnieks, kas šuj virsdrēbes.
- feldfēbelis Apakšvirsnieka dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- vahmistrs Apakšvirsnieka pakāpe cariskās Krievijas armijā (kavalērijā).
- ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvēja labību; apaļkoki pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
- rozete Apaļš logs ar spraišļiem un vitrāžām (piem., virs ieejas baznīcā); rozes (2) logs.
- rozes logs apaļš logs ar spraišļiem un vitrāžām (piem., virs ieejas baznīcā); rozete.
- pūslis Apaļš vai ieapaļš izcilnis kādas virsmas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
- torte Apaļš vai taisnstūrains paliels konditorejas izstrādājums, kas (parasti) ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu un rotātu virsu.
- apsūnot Apaugt, pārklāties (no virspuses) ar sūnu.
- zole Apava apakšējā daļa, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā.
- tupeles Apavi ar koka zoli un ar virsu bez kapes.
- saistzole Apavu detaļa – ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli.
- apgruzdēt Apdegt, daļēji pārogļoties (no virspuses).
- baseins Apgabals, no kura upē, ezerā vai jūrā satek apakšzemes vai virszemes ūdeņi.
- lamberts Apgaismotas virsmas spožuma ārpussistēmas mērvienība.
- kabata Apģērba detaļa, kas uzšūta virspusē vai izveidota auduma šķēlumā un paredzēta nelielu priekšmetu ielikšanai.
- krekls Apģērba gabals (parasti vīriešiem), kas sniedzas pāri jostas vietai un kam ir garas vai īsas piedurknes; virskrekls.
- cepure Apģērba piederums galvas virsējās daļas apsegšanai.
- virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs citām drēbēm; apģērbs, ko valkā virs veļas.
- virsapģērbs Apģērbs, ko valkā virs cita tērpa.
- apsālīt Apkaisīt ar sāli (visapkārt, no virspuses).
- uzacs Apmatojuma lokveida josla virs acs dobuma.
- uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas pūkainu, mīkstu šķiedru galu virsslāni.
- šķīvot Apstrādāt (augsnes virskārtu), griezt (velēnu) ar šķīvju lobītāju, šķīvju ecēšām.
- uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti no virspuses, irdenu.
- pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to gludu un spīdīgu.
- lobīt Apstrādāt (piem., tīrumu) uzirdinot, apvēršot augsnes virskārtu.
- nošūt Apšūt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- apsmulēt Aptraipīt, nosmērēt (no virspuses, visapkārt).
- apgriezt Apvērst otrādi (ar augšpusi, virspusi uz leju).
- uzvērst Apvēršot augsni, uzvirzīt (ko) virspusē.
- slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus; ar abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
- vaga Ar arklu (arī, piem., ar īpašu vagu veidotāju) izveidots garens padziļinājums augsnes virskārtā.
- peldriņķis Ar gaisu pildīts riņķveida priekšmets, kas palīdz peldoties noturēties virs ūdens.
- uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzmānīt Ar grūtībām (piem., dažādi grozot, spiežot) panākt, ka (kas) uzvirzās virsū (uz kā, kam).
- metināt Ar īpaši aparātu veidot cietu, neizjaucamu savienojumu, (kā) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
- uzstrādāt Ar īpašiem paņēmieniem uzklāt (piemēram, šķidras masas kārtu) virsū (uz kā, kam).
- gravēt Ar īpašu rīku vai ķīmiskiem līdzekļiem veidot gludā, cietā virsmā (attēlu, tekstu).
- pļaut Ar izkapti vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
- uzmocīt Ar lielām grūtībām uzdabūt virsū (uz kā, kam, arī kur); ar lielām grūtībām uzdabūt augšā.
- uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- berzēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt šurp turp (pa kādu virsmu, piem., tīrot, ieziežot, masējot).
- rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt šurp turp (pa kādu virsmu); berzēt.
- berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (ko pa kādu virsmu), parasti tīrot, mazgājot (šo virsmu), arī dalot (ko) nost no šīs virsmas.
- gāle Ar sniegu, ledu klāta kalna virsotne, krauja.
- uzdzīt Ar spēku (piemēram, triecienu) uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzspļaut Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
- lēkt Ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (piem., par zivīm).
- uzgrūst Ar svarcelšanas tehnikas paņēmienu (grūžot no krūtīm) pacelt un noturēt izstieptās rokās virs galvas; arī pacelt ar vienu roku virs galvas.
- uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur); uzmest (2).
- uztriekt Ar triecienu, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- hidrosfēra Ar ūdeni klātā zemeslodes virsma; zemeslodes ūdeņu kopums.
- ievīlēt Ar vīli ieveidot (kādā virsmā, piem., robu).
- putas Ārējās sekrēcijas dziedreru sekrēts, kas izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piem., no pārmērīgas piepūles); saputojušās siekalas.
- sandriks Arhitektoniska detaļa virs loga vai durvju ailes dzegas fragmenta vai frontona izskatā.
- kesons Arhitektonisks veidojums – padziļinājums griestos, arī arku un velvju iekšējās virsmās.
- ārējā asiņošana asiņu izplūšana no brūcēm organisma virspusē.
- atskabarga Ass nelīdzenums (piem., atlūstošs koksnes šķiedras gals, atlūza pie metāla priekšmeta virsmas).
- virsaste Astes virspuse.
- uzmesties Atbalstoties (ar elkoņiem, rokām u. tml.), uzliekties virsū (uz kā, kam).
- uzgulties Atbalstoties novietoties (piemēram, ar ķermeņa augšdaļu) virsū (uz kā, kam).
- attaukot Atbrīvot (virsmu) no taukvielām; atdalīt taukvielas.
- klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas.
- karāties Atrasties bez atbalsta (virs kā, pāri kam u. tml.).
- sēdēt Atrasties stāvoklī, kad sēžamvieta balstās pret kādu virsmu.
- peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka (tas) pilnībā pārklāj; atrasties šķidruma virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi.
- pludot Atrasties, arī izplatīties (piem., uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
- slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas; gliseris.
- gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas.
- uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, arī iznīcinātam.
- uzsviesties Ātri uzlēkt, uzsēsties virsū (uz kā, kam).
- segt Atrodoties (kam) virsū, apklāt, darīt neredzamu.
- segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, pasargāt vai daļēji pasargāt to no apkārtējās vides iedarbības.
- atkailināt Atsegt (no virsū, apkārt esošā).
- jūras līmenis atskaites virsma (kā) augstuma pakāpes noteikšanai uz Zemes – jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmenis.
- ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (piem., par sīki viļņotu ūdens virsmu).
- laukums Atšķirīga kādas virsmas daļa; atšķirīga vieta (kādā virsmā).
- plankums Atšķirīgas krāsas, nokrāsas norobežota vieta uz (kā) virsmas.
- spogulis Atšķirīgs laukums (dzīvnieka) ķermeņa virsmā.
- projicēt Attēlot (telpisku ķermeni) uz plaknes vai kādas citas virsmas.
- uzbrukt Attiecīgi izturoties (piemēram, metoties virsū) nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
- uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) – piemēram, par kaitēkļiem.
- uznest Atveidot (uz kā, kam) virsū (piemēram, uzkrāsojot).
- atspoguļoties Atveidoties (uz virsmas) atspulga veidā.
- atstarot Atvirzīt atpakaļ no savas virsmas.
- iecentrēt Atzīmēt, izveidot centru (parasti sagataves gala virsmā).
- segaudi Audi ar aizsargāšanas funkciju, kas sedz (organisma vai tā daļu) virsmu, izklāj (organisma) dobumus.
- trinītis Auduma pinums, ko auž ar trim nīšu kārtām, veidojot virspusē diagonālu rakstu; audums, kam ir šāds pinums.
- buklē Audums ar sīkiem mezgliņiem virspusē.
- virsdrēbe Audums, kas paredzēts apģērba virsējai daļai, tā ārpusei vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai.
- stumbrs Auga vasas daļa, kas balsta tā virszemes orgānus.
- virsmiziņa Auga, tā daļas, augļa apvalka (mizas) ārējā, virsējā plānā kārta.
- izaugums Augot, attīstoties izveidojies izcilnis (organisma, tā daļas virspusē).
- solončaks Augsne, kas virskārtā satur daudz sāļu, izplatīta Centrālās Āzijas, Āfrikas un Austrālijas tuksnešos.
- erozija Augsnes auglīgās virskārtas noskalošana, aiznešana prom (lietus, sniega ūdeņu, vēja iedarbībā).
- kurmja rakums augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes.
- aramkārta Augsnes virsējā, apstrādājamā kārta.
- velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
- erodētās augsnes augsnes, no kurām vējš vai nokrišņu ūdeņi nonesuši virsējo, auglīgo kārtu.
- irdne Augsnes, zemes irdenā virskārta; arī augsne, zeme.
- admirālis Augstākā dienesta pakāpe karaflotē; virsnieks ar šādu dienesta pakāpi.
- kore Augstākā vieta, virsotne.
- pavēlniecība Augstākā virsniecība, kas komandē armiju, tās atsevišķas daļas, militāras vienības, vada militāro iestāžu darbību u. tml.
- galotne Augstākā, sašaurinātā (kalna, klints) daļa; virsotne.
- krīvu krīvs augstākais garīdznieks, virspriesteris.
- patriciāts Augstākais, bagātākais iedzīvotāju slānis, valdošā virsotne (viduslaiku pilsētās).
- kalnu plato augsts zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu virsu.
- nivelēšana Augstuma starpības mērīšana (zemes virsmas punktiem); (vietas, platības) vertikālā uzmērīšana.
- kūdrainās augsnes augšņu grupa, kas veidojas pārmitros apstākļos un kam virskārtā ir kūdra.
- termika Augšupejoša gaisa plūsma, kas izveidojas virs samērā siltas vietas Zemes virsā.
- pārklāt Augt (uz kādas virsmas) kādā teritorijā, platībā.
- segt Augt uz visas (kā) virsmas vai tās lielākās daļas (par augiem).
- noklāt Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) – par augiem, to daļām.
- pasēja Augu kultūra, kas ir pasēta zem virsauga.
- kraupis Augu slimība, kas uz augļu, bumbuļu, lapu vai sakņu virsmas rada plankumus, kreveles.
- kulba Automobiļa kravas kaste ar segtu virsu.
- šasija Automobiļa pamatdaļa, ar kuru tas balstās uz ceļa un pie kuras ir piestiprināta virsbūve un motors.
- karosērija Automobiļa virsbūve; automobiļa specifiskais aprīkojums.
- lando Automobiļa virsbūves tips, kurā virs aizmugures sēdekļa atverama lūka.
- laringoskopija Balsenes iekšējās virsmas apskate ar laringoskopu.
- pītā maize baltmaize, kura klaipa virsma izveidota pīnes formā.
- apbārstīt Bārstot (ko sīku, smalku), apklāt (no virspuses); apkaisīt.
- pārbārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (ar to); bārstot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- nobārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (kā virsmu ar to).
- uzbārstīt Bārstot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- virsbīskapija Baznīcas adminstratīvi teritoriāla vienība, kurā valda virsbīskaps.
- uzbāzt Bāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzstūķēt Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt, novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
- kaps Bedre (mirušā) apbedīšanai; vieta, kur apbedīts mirušais; zemes kopiņa virs šīs vietas.
- apbērt Berot (ko virsū), apklāt.
- pārbērt Berot (ko) virsū, pārklāt (ar to); berot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- piebērt Berot (ko), pārklāt (ar to lielā daudzumā kādu virsmu).
- uzbērt Berot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzbērt Berot virsū (kādu materiālu) noteiktā vietā, izveidot (no tā ko paaugstinātu).
- uzbērt Berot virsū (piemēram, zemes slāni), paaugstināt (kādu teritoriju).
- nobērt Berot, kaisot (ko virsū) pārklāt visu (kā) virsmu vai tās daļu.
- noberzt Beržot notīrīt, nospodrināt (priekšmetu, tā virsmu).
- uzberzt Beržot sīkās daļiņās, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- helikopters Bezspārnu lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs korpusa un kas var vertikāli pacelties un nolaisties, turēties gaisā uz vietas vai strauji mainīt lidojuma virzienu.
- uzbīdīt Bīdot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- vatenis Bieza vatēta virsjaka.
- fufaika Bieza, vatēta virsjaka; vatenis.
- draps Biezs, mīksts vilnas vai pusvilnas audums no kā šuj virsdrēbes.
- virsbikses Bikses, kas valkājamas virs apakšbiksēm.
- piebirdināt Birdinot (ko) lielākā daudzumā, pārklāt (ar to kādu virsmu).
- uzbirdināt Birdinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzbirt Birstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- kutikula Blīvs, aizsargājošs veidojums uz epitēlijaudu virsmas.
- skramba Bojājums – šaurs padziļinājums (priekšmeta) virsmā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā.
- nobradāt Bradājot, uzkāpjot virsū, saspiest vai nogalināt (ko); nomīt.
- uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- uzbrāzties Brāžoties uzvirzīties virsū (kam) – piemēram, par vēju.
- ūdenslīmenis Brīvas ūdens virsmas augstums virs kādas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdens līmenis.
- ūdens līmenis brīvas ūdens virsmas augstums virs kādas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdenslīmenis.
- švīkātā keramika bronzas laikmeta keramika, kuras virsmu nenogludina ar roku.
- pārklāt Būt klātam pāri (kādai virsmai).
- segt Būt novietotam, atrasties (kam) virsū, priekšā u. tml.
- nosegt Būt novietotam, atrasties virsū, pāri, arī priekšā (kam).
- uztriekt Būt par cēloni, ka (piemēram, transportlīdzeklis) ar lielu spēku izvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzšūpot Būt par cēloni, ka rodas (ūdens virsmā).
- spiest Būt tādam, kas rada spēku, kurš perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukumu.
- klāt Būt tādam, kas sedz, atrodas (uz kā virsmas).
- pludot Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
- slieties Būt vērstam, atrasties, arī celties (kam pāri, virs kā) virzienā uz augšu (parasti par celtnēm, arī augiem).
- lēca Caurspīdīgs (parasti stikla) ķermenis ar izliektu vai ieliektu virsmu, ko lieto galvenokārt optiskajās sistēmās.
- virspamats Celtnes pamatu redzamā, arhitektoniski izceltā virszemes daļa; cokols (1).
- cokols Celtnes pamatu redzamā, arhitektoniski izceltā virszemes daļa.
- pagrabstāvs Celtnes stāvs, kas daļēji atrodas zem zemes virsas.
- nobrauktuve Ceļa daļa, slīpa virsma, kas ierīkota nobraukšanai (no kā).
- uzcelt Ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzcementēt Cementējot (piemēram, ar zobārstniecības cementu, celtniecības cementu) uzstiprināt virsū (uz kā, kam).
- apcept Cepot (no virspuses, no visām pusēm), panākt, ka kļūst gatavs, brūns.
- apbrūnināt Cepot, grauzdējot, padarīt (ko) no virspuses brūnganu vai brūnu.
- apcepties Cepoties kļūt gatavam, brūnam (no virspuses, visām pusēm).
- panna Cepšanai uz atklātas uguns vai karstām virsmām lietojams lēzens, parasti apaļš metāla trauks ar uzliektām malām un rokturi.
- iecirst Cērtot radīt, ieveidot (kādā virsmā).
- uzcirst Cērtot, kaļot u. tml. izveidot (kā virsmu).
- sērsna Cieta, blīva sniega virskārta, arī ledus garoza, kas veidojas sniegam atkūstot un pēc tam sasalstot.
- piere Cilvēka sejas daļa virs uzacīm.
- epiderma Cilvēka vai dzīvnieka ādas virskārta.
- virsāda Cilvēka, dzīvnieka ādas virsējā kārta; epiderma.
- garderobists Cilvēks, kas strādā garderobē – saņem un izsniedz virsdrēbes.
- lupt Dalīties, krist nost, lobīties (parasti par virskārtu).
- pleistons Daļēji iegrimušu, ūdens virsējā slānī pasīvi peldošu organismu kopums.
- uzsvārcis Darba tērps, ko valkā virs apģērba; virsvalks.
- virsvalks Darba tērps, ko valkā virs apģērba.
- virssvārcis Darba virsvalks.
- skrāpis Darbarīks ar asiem paaugstinājumiem (kā) virsmas tīrīšanai, apstrādei, (to) skrāpējot.
- mizotājs Darbmašīna mizas noņemšanai no koksnes virsmas; mizošanas mašīna.
- vārtīt Darīt netīru, vāļājot pa zemi, netīru virsmu vai pieļaujot, ka (kas) skar zemi, netīru virsmu.
Atrasts piemēros (199):
- virsotne ..bērzu virsotnēs skatoties, bija jāatliec galva..
- glisēt ..es pirmo reizi sajutu, ko nozīmē glisēt – dēlis izceļas virs ūdens, tu.. traucies uz priekšu fantastiskā ātrumā.
- virsroka ..gurums sāka drīz ņemt virsroku pār bēdām.
- nomīt ..Pie grāvja muklājā ieraka, Zemi līdzenu virsū nomina..
- virsaste ..putniem ir virsastes dziedzeris, no kura izplūst taukaina viela, ar ko putni ieziež spalvas..
- virsū ..reizēm mugurā dur, vecums nāk virsū.
- mice ..šķiet, ka māte noraus ārstes mici, virsvalku, paķers meitu..
- virspuse ..tā [vieglprātība] bija tikai virspuse, bēgšana no tā nomācošā sloga, ko nemitīgi nesu sevī.
- virsū "Es tam neģēlim virsū, lai ieliek jaunas rūtis [izsisto vietā].."
- kristāltīrs "Kristāltīrais cilvēks..." Kas es, sasodīts, par kristāltīro? Nomazgāja baltu, uzspodrināja, uzlika oreolu virs galvas..
- virsmiziņa Ābola virsmiziņa.
- saskrāpēt Abrazīvie mazgāšanas līdzekļi saskrāpēs tīrāmo virsmu.
- zibināties Acu priekšā zibinās kliedzošie ziņu virsraksti.
- slānis Ādas virsējais slānis.
- virsjaka Ādas virsjaka.
- virskārta Ādas virskārta.
- virsaugs Aireni var sēt kā virsaugu āboliņam.
- dreifēt Aisbergi spēj noturēties virs ūdens un brīvi dreifēt.
- uzskriet Aizejot no stundām, uzskriet virsū skolotājam.
- švīka Aizsargāt automašīnas virsbūvi pret skrāpējumiem, švīkām.
- aizsniegt Aizsniegt kalna virsotni.
- aizvadīt Aizvadīt sportistu līdz meistarības virsotnei.
- galvveida Akmenim ir plakana, galvveida virsma.
- uzcirst Akmens ar negludi uzcirstu virsmu.
- virsūdens Akmens virsūdens daļa.
- iekarot Alpīnisti iekarojuši virsotni.
- virsotne Alpīnisti sasnieguši Elbrusa virsotni.
- kāpiens Alpīnistu kāpiens uz virsotni.
- virskomisārs ANO virskomisārs.
- apakšnodaļa Apakšnodaļas virsraksts.
- apakš- Apakšvirsraksts.
- apaļīgs Apaļīgas kalnu virsotnes.
- virsa Apavu virsa ir no ādas.
- virsdaļa Apavu virsdaļa.
- piegriezējs Apavu virsu piegriezēji.
- virsprokurors Apgabaltiesas Civillietu nodaļas virsprokurore.
- virstiesnesis Apgabaltiesas virstiesnesis.
- virsglazūra Apgleznot traukus virsglazūras tehnikā.
- apkopt Apkopt apavus, virsdrēbes.
- apledojums Apledojuma dēļ kāpšana kalna virsotnē bija apgrūtināta.
- sarobot Apmetumu uzklāj uz samitrinātas un nomazgātas virsmas, ko vēlams sarobot.
- uzraut Applaucēties, uzraujot sev virsū karstu šķidrumu.
- aprūsēt Aprūsējusi automašīnas virsbūve.
- virspalags Apsegties tikai ar virspalagu.
- slīppapīrs Apstrādāt kokmateriāla virsmu ar slīppapīru.
- apžūt Apžuvusi augsnes virskārta.
- uzlīkumot Ar auto uzlīkumojām virsotnē.
- virspuse Ar centību izlauzties dzīves virspusē.
- uzvest Ar pacēlēju uzvest slēpotājus līdz virsotnei.
- slokšņains Ar slīpējumu izcelt koka virsmas slokšņaino tekstūru.
- švīkāt Arheologi atraduši māla trauka lausku ar švīkātu virsmu.
- virspavēlniecība Armijas virspavēlniecības rīkojums.
- virstērps Ārsta virstērps.
- uznākt Asni uznāk zemes virsū.
- brukt Atliek bērnam kļūdīties, kā vecāki tūdaļ brūk virsū ar pārmetumiem.
- atmesties Atmesties gultā virs segas.
- jonis Atmiņas nāca virsū joņiem.
- zintes Atradu grāmatiņu ar virsrakstu "Zintes", tajā bija dažādi rituāli, kā gūt panākumus.
- nošpaktelēt Ātri, kārtīgi nošpaktelēt lielas virsmas.
- atspoguļojums Atspoguļojums ūdens virsmā.
- koridors Atstāt virsdrēbes koridorā.
- virspamats Atstāt virspamatos caurumus gaisa cirkulācijai.
- virsteikums Attieksmes starp virsteikumu un palīgteikumu.
- svirslēdzis Atvienot elektrotīklu ar galveno svirslēdzi.
- virsnieks Atzinības krusta virsnieks.
- virsējais Audu virsējie bojājumi.
- virspusējs Audzējs izplatījies virspusēji, neskarot dziļākus audus.
- daļa Auga virszemes daļa.
- virsmiziņa Auga, lapas virsmiziņa.
- veidoties Augam veidojas virszemes dzinumi.
- substrāts Augi jālaista tad, kad substrāta virskārta ir sausa.
- sauss Augsne virskārtā pavisam sausa.
- atkust Augsnes virskārta atkūst.
- rušinātājs Augsnes virskārtas rušinātājs.
- virsslānis Augsnes virsslāni pavasara saule jau atkausējusi.
- virsotne Augstākā Latvijas virsotne ir Gaiziņkalns.
- augstākais Augstākais virspavēlnieks.
- virspavēlnieks Augstākais virspavēlnieks.
- virstiesnesis Augstākās tiesas virstiesneša lēmums.
- virspamats Augsts virspamats.
- uzlidot Augstu virs mola uzlido viļņu šļakatas.
- virszeme Augu virszemes daļas.
- vaļējs Automašīna ar vaļējo virsbūvi.
- superizturīgs Automašīnai ir superizturīga tērauda virsbūve.
- galvanizēt Automašīnas virsbūve galvanizēta no abām pusēm.
- stingrs Automašīnas virsbūve veidota no stingrām metāla loksnēm.
- korozija Automašīnas virsbūves korozija.
- saplacināt Avārijā automobiļa virsbūve ir saplacināta.
- fitoplanktons Baltijas jūrā fitoplanktons vairojas ūdens virsējos slāņos un turpina izplatīties dziļumā.
- virskrekls Balts, rūtains virskrekls.
- virsaitis Baltu tautu cilšu virsaiši.
- virslimita Bankas virslimita kredīts.
- bāzties Bāzties virsū mātei.
- bermontietis Bermontiešu virsnieks.
- virsū Bērnam nāca virsū raudiens.
- saklupt Bērni saklūp virsū Ziemassvētku vecīša maisam.
- grūsties Bērni skriedami grūžas cits citam virsū.
- virspus Bērns izvilka rokas virspus segas.
- mākties Bērns mācās virsū mātei, gribēdams tikt pie konfektēm.
- virsdaļa Bērnu ratiņi ar noņemamu virsdaļu.
- virsū Bērt virsū uz celiņa granti.
- virsmiziņa Bērzlapes cepurītes virsmiziņa ir plāna un lipīga.
- virskabata Bikšu aizmugures virskabata.
- virsvalks Biļešu kontroliera virsvalks.
- virsdzimta Bišu virsdzimta.
- negantnieks Bites, negantnieces, klūp virsū.
- virsū Brukt virsū pretimnācējam.
- virspavēlniecība Bruņoto spēku virspavēlniecība.
- buldozerists Buldozerists noņēma zemes virskārtu aptuveni 30 cm.
- uzstumt Buldozers uzstumj mālus kaudzei virsū.
- notriept Būvstrādnieks notriepj virsmu ar javu.
- slīdvirsma Caurule ar bojātu iekšējo slīdvirsmu.
- uzvest Ceļš uzved mūs kalna virsotnē.
- galvvirsa Censties noslēpt kailo galvvirsu.
- virsa Cepures virsa izrotāta ar pērlītēm.
- mašinizēt Cilvēce nejauki izvirstu, tai nebūtu nākotnes, ja mēs pazaudētu savu sportisko garu. Mūsu mašinizētais laikmets pamazām atņem cilvēkam visu: rokas, kājas, plecus, muguru.
- zemāda Cilvēka ādai ir trīs slāņi: virsāda jeb epiderma, īstā āda jeb derma un zemāda.
- virsvaldība Cīņa par virsvaldību.
- izlidoties Cīrulis izlidojās virs pļavas un pazuda tālumā.
- plivināties Cīrulis plivinās gaisā virs lauka.
- uzplecis Četrstūrainas zvaigznes uz vecāko virsnieku uzplečiem.
- virsāda Čūska nometusi virsādu.
- virsroka Dabūt, gūt virsroku.
- zoologs Dārza valdi vadīja mācīts zoologs, virsskolotājs Kārlis Heinrihs Greve.
- daudzskaldnis Daudzskaldņa šķautnes, virsotnes.
- virsotne Daudzskaldņa virsotne.
- mākties Dažādas domas mācās virsū.
- uzvirst Dažas upes ir avotainas – tajās uzvirst avoti.
- laistīties Debesis virs apvāršņa laistās sārtā spožumā.
- virsvadība Deju svētku virsvadība.
- dekoders Dekoders digitālajai virszemes televīzijai.
- virsdzimta Delfīnu virsdzimta.
- piesātināt Dēlīšu virsmu piesātina (gruntē) ar lineļļu.
- virsniecība Demobilizētā virsniecība.
- virs Desmit grādi virs nulles.
- diegt Diegt virsū ielāpu.
- virsmācītājs Dievkalpojumu vadīja virsmācītājs.
- virsraksts Disertācijas virsraksts.
- divgalvains Divgalvaina kalna virsotne.
- traverss Divpadsmit virsotņu traverss.
- virsma Divpusīga, vienpusīga virsma.
- dot Dodu virsū – lūsis gar zemi.
- apakšvirsraksts Dot grāmatai apakšvirsrakstu.
- virsmēslojums Dot virsmēslojumu ziemāju laukiem.
- sejassargs Dravnieka apģērbs sastāv no sejassarga, cimdiem, virsjakas, biksēm vai kombinezona.
- dūmaka Dūmaka virs priekšpilsētu rūpniecības rajoniem.
- mākties Dunduri, odi sāk mākties virsū.
- trakums Dusmu trakumā metos viņam virsū.
- izkliegt Dzērvju kāsis virs rudenīgajiem mežiem izkliedza atvadu dziesmu.
- gods Dziesmu svētku goda virsdiriģents.
- virsdiriģents Dziesmu svētku virsdiriģente Terēzija Broka.
- priekšā Dziesmusvētku dalībnieku priekšā gāja virsdiriģenti.
- virsvadītājs Dziesmusvētku virsvadītājs.
- rentgenterapija Dziļā, virspusējā rentgenterapija.
- uzvērst Dziļi arot, uzvērst virspusē nedzīvu augsni.
- nošūpot Dzīvē tu vienu brīdi esi virsotnē, bet jau nākamajā tiec nošūpots līdz pašai apakšai.
- virsotne Eduards Smiļģis ir latviešu režijas mākslas virsotne.
- virskomisārs Eiropas Savienības virskomisārs.
- virsotne Eirozonas valstu virsotņu apspriede Briselē.
- virszeme Ēkai ir pieci virszemes un divi apakšzemes stāvi.
- virsū Eksāmenu laiks nāca virsū.
- virsuzdevums Ekspedīcija tuvojās pētnieciskā darba virsuzdevuma izpildes beigām.
- sedliene Elbrusam ir divas virsotnes – Rietumu un Austrumu, kuras atdala sedliene.
- virsfrēze Elektriskā virsfrēze.
- elle Elle zemes virsū.
- aplasīt Ērkšķogu krūmi aplasīti tikai no virsas.
- virsmatracis Ērts virsmatracis.
- skaidrs Es saprotu, es sajūtu, Ka šeit virs zemes spodrība Tas augstākais, ko mums var dot, Un skaidram būt ir godība.
- uzlidot Esam uzlidojuši virs mākoņiem.
- ieliekt Ēvele ieliektu virsmu apstrādei.
- uzvilnīt Ezera ūdens virsma uzvilnī.
- atmirdzēt Ezera virsma atmirdz saulē.
- pārklāt Ezera virsmu pārklāj ledus kārta.
- fagocīti Fagocīti aktivizē šūnu virsmu receptorus.
- fakturēt Fakturēta gleznas virsma.
- vēzītis Filmā [rāda] .. zirgus ar krāsainām dzeltenām, oranžām saitēm virs kāju vēzīšiem.
- virslīga Futbola virslīga.
- virspeļņa Gada pēdējā ceturkšņa virspeļņa.
- virsa Gailis staigā pa pagraba virsu..
- sakāpt Gaisa temperatūra sakāpj virs +40 grādiem.
- piekārt Gaitenis piekārts pilns ar virsdrēbēm.
- virsma Galda virsma.
- uzšaut Garāmbraucošā mašīna uzšauj virsū smiltis.
- virstērps Garīdznieka virstērps.
- virspavārs Gatavot pusdienas ārzemju viesiem virspavāra vadībā.
- sildvirsma Gāzes sildvirsma.
- sildvirsma Gludekļa sildvirsma.
- virsdiriģents Goda virsdiriģents.
- virs Graudu raža paredzama virs vidējās.
- uzēst Gribas virsū uzēst ko sātīgu.
- zieķēt Gribēju būt dikti skaists, zieķēju sev virsū divas grima kārtas.
- virskārta Grīdas virskārta.
- virsū Gripas epidēmija nāca virsū.
- grubuļains Grubuļaina dēļa virsma.
- virsmatracis Gulēt uz ekoloģiskā virsmatrača.
- virspalags Gultas veļas komplekts no virspalaga, palaga un spilvendrānas.
- virsa Gultas virsa glīti pārklāta.
- patrulēt Helikopteri patrulēja virs valsts robežas.
- hidrosfēra Hidrosfēra aizņem aptuveni 70 % no zemes virsmas.
virs citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV