Paplašinātā meklēšana
Meklējam virs.
Atrasts vārdos (112):
- virs:1
- virs-:1
- virsa:1
- virst:1
- virsū:1
- virsma:1
- virsāda:1
- virsājs:1
- virspus:1
- izvirst:2
- izvirst:1
- uzvirst:1
- virsaste:1
- virsaugs:1
- virsbūve:1
- virsdaļa:1
- virsgals:1
- virsgans:1
- virsjaka:1
- virslīga:1
- virslūpa:1
- virsmala:1
- virsmāsa:1
- virsotne:1
- virspuse:1
- virsroka:1
- virsvējš:1
- virszeme:1
- virsaitis:1
- virsārsts:1
- virsdrēbe:1
- virsējais:1
- virsfrēze:1
- virskārta:1
- virsklase:1
- virskrāsa:1
- virsledus:1
- virsmaksa:1
- virsnieks:1
- virsnorma:1
- virspeļņa:1
- virsplāna:1
- virsstāvs:1
- virstērps:1
- virstonis:1
- virsūdens:1
- virsvalks:1
- galvvirsa:1
- virsbikses:1
- virsdegune:1
- virsdzimta:1
- virsgaisma:1
- virskabata:1
- virskrekls:1
- virslimita:1
- virsmestrs:1
- virsmiziņa:1
- virsnieres:1
- virspalags:1
- virspamats:1
- virspavārs:1
- virspusējs:1
- virspusīgs:1
- virsraksts:1
- virssardze:1
- virsskaņas:1
- virsslānis:1
- virsvadība:1
- sildvirsma:1
- slīdvirsma:1
- virsapģērbs:1
- virsaugsnes:1
- virsbīskaps:1
- virsglazūra:1
- virsīpašums:1
- virsniecība:1
- virsstundas:1
- virssvārcis:1
- virsteikums:1
- virsvaldība:1
- virsvērtība:1
- svirslēdzis:1
- virsdienests:1
- virskapelāns:1
- virskomisārs:1
- virskundzība:1
- virsloceklis:1
- virsmācītājs:1
- virsmatracis:1
- virsmežzinis:1
- virsprodukts:1
- virsseržants:1
- virsuzdevums:1
- virsvadītājs:1
- spoguļvirsma:1
- virsbīskapija:1
- virsdārznieks:1
- virsdežurants:1
- virsdiriģents:1
- virsīpašnieks:1
- virsleitnants:1
- virsmēslojums:1
- virsprokurors:1
- virsredaktors:1
- virsspiediena:1
- virstiesnesis:1
- virsmežniecība:1
- virspavēlnieks:1
- virspriesteris:1
- apakšvirsraksts:1
- virspavēlniecība:1
- virsbirģermeistars:1
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (1375):
- slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
- sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
- spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
- getras Aizpogājams aizsargs no auduma vai ādas, kas sedz pēdas virspusi līdz potītēm; apģērba piederums, kas sedz kājas no potītēm līdz ceļgaliem.
- sliepnēt Aizziest ar tepi nelīdzenumus, plaisas u. c. negludumus, nolīdzinot virsmu pirms krāsošanas.
- rusts Akmens ar rupju, nelīdzenu virsmu.
- gaisa vingrotājs akrobāts, kas savus vingrojumus izpilda augstu virs skatītājiem.
- virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
- traverss Alpīnismā – pārgājiens pa kalnu grēdas kori no vienas virsotnes uz citām virsotnēm; kalna nogāzes, klints u. tml. šķērsošana horizontālā virzienā.
- drēbnieks Amatnieks, kas šuj virsdrēbes.
- feldfēbelis Apakšvirsnieka dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- vahmistrs Apakšvirsnieka pakāpe cariskās Krievijas armijā (kavalērijā).
- ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvēja labību; apaļkoki pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
- rozete Apaļš logs ar spraišļiem un vitrāžām (piem., virs ieejas baznīcā); rozes (2) logs.
- rozes logs apaļš logs ar spraišļiem un vitrāžām (piem., virs ieejas baznīcā); rozete.
- pūslis Apaļš vai ieapaļš izcilnis kādas virsmas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
- torte Apaļš vai taisnstūrains paliels konditorejas izstrādājums, kas (parasti) ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu un rotātu virsu.
- apsūnot Apaugt, pārklāties (no virspuses) ar sūnu.
- zole Apava apakšējā daļa, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā.
- tupeles Apavi ar koka zoli un ar virsu bez kapes.
- saistzole Apavu detaļa – ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli.
- apgruzdēt Apdegt, daļēji pārogļoties (no virspuses).
- baseins Apgabals, no kura upē, ezerā vai jūrā satek apakšzemes vai virszemes ūdeņi.
- lamberts Apgaismotas virsmas spožuma ārpussistēmas mērvienība.
- kabata Apģērba detaļa, kas uzšūta virspusē vai izveidota auduma šķēlumā un paredzēta nelielu priekšmetu ielikšanai.
- krekls Apģērba gabals (parasti vīriešiem), kas sniedzas pāri jostas vietai un kam ir garas vai īsas piedurknes; virskrekls.
- cepure Apģērba piederums galvas virsējās daļas apsegšanai.
- virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs citām drēbēm; apģērbs, ko valkā virs veļas.
- virsapģērbs Apģērbs, ko valkā virs cita tērpa.
- apsālīt Apkaisīt ar sāli (visapkārt, no virspuses).
- uzacs Apmatojuma lokveida josla virs acs dobuma.
- uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas pūkainu, mīkstu šķiedru galu virsslāni.
- šķīvot Apstrādāt (augsnes virskārtu), griezt (velēnu) ar šķīvju lobītāju, šķīvju ecēšām.
- uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti no virspuses, irdenu.
- pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to gludu un spīdīgu.
- lobīt Apstrādāt (piem., tīrumu) uzirdinot, apvēršot augsnes virskārtu.
- nošūt Apšūt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- apsmulēt Aptraipīt, nosmērēt (no virspuses, visapkārt).
- apgriezt Apvērst otrādi (ar augšpusi, virspusi uz leju).
- uzvērst Apvēršot augsni, uzvirzīt (ko) virspusē.
- slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus; ar abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
- vaga Ar arklu (arī, piem., ar īpašu vagu veidotāju) izveidots garens padziļinājums augsnes virskārtā.
- peldriņķis Ar gaisu pildīts riņķveida priekšmets, kas palīdz peldoties noturēties virs ūdens.
- uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzmānīt Ar grūtībām (piem., dažādi grozot, spiežot) panākt, ka (kas) uzvirzās virsū (uz kā, kam).
- metināt Ar īpaši aparātu veidot cietu, neizjaucamu savienojumu, (kā) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
- uzstrādāt Ar īpašiem paņēmieniem uzklāt (piemēram, šķidras masas kārtu) virsū (uz kā, kam).
- gravēt Ar īpašu rīku vai ķīmiskiem līdzekļiem veidot gludā, cietā virsmā (attēlu, tekstu).
- pļaut Ar izkapti vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
- uzmocīt Ar lielām grūtībām uzdabūt virsū (uz kā, kam, arī kur); ar lielām grūtībām uzdabūt augšā.
- uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- berzēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt šurp turp (pa kādu virsmu, piem., tīrot, ieziežot, masējot).
- rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt šurp turp (pa kādu virsmu); berzēt.
- berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (ko pa kādu virsmu), parasti tīrot, mazgājot (šo virsmu), arī dalot (ko) nost no šīs virsmas.
- gāle Ar sniegu, ledu klāta kalna virsotne, krauja.
- uzdzīt Ar spēku (piemēram, triecienu) uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzspļaut Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
- lēkt Ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (piem., par zivīm).
- uzgrūst Ar svarcelšanas tehnikas paņēmienu (grūžot no krūtīm) pacelt un noturēt izstieptās rokās virs galvas; arī pacelt ar vienu roku virs galvas.
- uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur); uzmest (2).
- uztriekt Ar triecienu, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- hidrosfēra Ar ūdeni klātā zemeslodes virsma; zemeslodes ūdeņu kopums.
- ievīlēt Ar vīli ieveidot (kādā virsmā, piem., robu).
- putas Ārējās sekrēcijas dziedreru sekrēts, kas izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piem., no pārmērīgas piepūles); saputojušās siekalas.
- sandriks Arhitektoniska detaļa virs loga vai durvju ailes dzegas fragmenta vai frontona izskatā.
- kesons Arhitektonisks veidojums – padziļinājums griestos, arī arku un velvju iekšējās virsmās.
- ārējā asiņošana asiņu izplūšana no brūcēm organisma virspusē.
- atskabarga Ass nelīdzenums (piem., atlūstošs koksnes šķiedras gals, atlūza pie metāla priekšmeta virsmas).
- virsaste Astes virspuse.
- uzmesties Atbalstoties (ar elkoņiem, rokām u. tml.), uzliekties virsū (uz kā, kam).
- uzgulties Atbalstoties novietoties (piemēram, ar ķermeņa augšdaļu) virsū (uz kā, kam).
- attaukot Atbrīvot (virsmu) no taukvielām; atdalīt taukvielas.
- klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas.
- karāties Atrasties bez atbalsta (virs kā, pāri kam u. tml.).
- sēdēt Atrasties stāvoklī, kad sēžamvieta balstās pret kādu virsmu.
- peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka (tas) pilnībā pārklāj; atrasties šķidruma virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi.
- pludot Atrasties, arī izplatīties (piem., uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
- slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas; gliseris.
- gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas.
- uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, arī iznīcinātam.
- uzsviesties Ātri uzlēkt, uzsēsties virsū (uz kā, kam).
- segt Atrodoties (kam) virsū, apklāt, darīt neredzamu.
- segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, pasargāt vai daļēji pasargāt to no apkārtējās vides iedarbības.
- atkailināt Atsegt (no virsū, apkārt esošā).
- jūras līmenis atskaites virsma (kā) augstuma pakāpes noteikšanai uz Zemes – jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmenis.
- ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (piem., par sīki viļņotu ūdens virsmu).
- laukums Atšķirīga kādas virsmas daļa; atšķirīga vieta (kādā virsmā).
- plankums Atšķirīgas krāsas, nokrāsas norobežota vieta uz (kā) virsmas.
- spogulis Atšķirīgs laukums (dzīvnieka) ķermeņa virsmā.
- projicēt Attēlot (telpisku ķermeni) uz plaknes vai kādas citas virsmas.
- uzbrukt Attiecīgi izturoties (piemēram, metoties virsū) nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
- uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) – piemēram, par kaitēkļiem.
- uznest Atveidot (uz kā, kam) virsū (piemēram, uzkrāsojot).
- atspoguļoties Atveidoties (uz virsmas) atspulga veidā.
- atstarot Atvirzīt atpakaļ no savas virsmas.
- iecentrēt Atzīmēt, izveidot centru (parasti sagataves gala virsmā).
- segaudi Audi ar aizsargāšanas funkciju, kas sedz (organisma vai tā daļu) virsmu, izklāj (organisma) dobumus.
- trinītis Auduma pinums, ko auž ar trim nīšu kārtām, veidojot virspusē diagonālu rakstu; audums, kam ir šāds pinums.
- buklē Audums ar sīkiem mezgliņiem virspusē.
- virsdrēbe Audums, kas paredzēts apģērba virsējai daļai, tā ārpusei vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai.
- stumbrs Auga vasas daļa, kas balsta tā virszemes orgānus.
- virsmiziņa Auga, tā daļas, augļa apvalka (mizas) ārējā, virsējā plānā kārta.
- izaugums Augot, attīstoties izveidojies izcilnis (organisma, tā daļas virspusē).
- solončaks Augsne, kas virskārtā satur daudz sāļu, izplatīta Centrālās Āzijas, Āfrikas un Austrālijas tuksnešos.
- erozija Augsnes auglīgās virskārtas noskalošana, aiznešana prom (lietus, sniega ūdeņu, vēja iedarbībā).
- kurmja rakums augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes.
- aramkārta Augsnes virsējā, apstrādājamā kārta.
- velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
- erodētās augsnes augsnes, no kurām vējš vai nokrišņu ūdeņi nonesuši virsējo, auglīgo kārtu.
- irdne Augsnes, zemes irdenā virskārta; arī augsne, zeme.
- admirālis Augstākā dienesta pakāpe karaflotē; virsnieks ar šādu dienesta pakāpi.
- kore Augstākā vieta, virsotne.
- pavēlniecība Augstākā virsniecība, kas komandē armiju, tās atsevišķas daļas, militāras vienības, vada militāro iestāžu darbību u. tml.
- galotne Augstākā, sašaurinātā (kalna, klints) daļa; virsotne.
- krīvu krīvs augstākais garīdznieks, virspriesteris.
- patriciāts Augstākais, bagātākais iedzīvotāju slānis, valdošā virsotne (viduslaiku pilsētās).
- kalnu plato augsts zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu virsu.
- nivelēšana Augstuma starpības mērīšana (zemes virsmas punktiem); (vietas, platības) vertikālā uzmērīšana.
- kūdrainās augsnes augšņu grupa, kas veidojas pārmitros apstākļos un kam virskārtā ir kūdra.
- termika Augšupejoša gaisa plūsma, kas izveidojas virs samērā siltas vietas Zemes virsā.
- pārklāt Augt (uz kādas virsmas) kādā teritorijā, platībā.
- segt Augt uz visas (kā) virsmas vai tās lielākās daļas (par augiem).
- noklāt Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) – par augiem, to daļām.
- pasēja Augu kultūra, kas ir pasēta zem virsauga.
- kraupis Augu slimība, kas uz augļu, bumbuļu, lapu vai sakņu virsmas rada plankumus, kreveles.
- kulba Automobiļa kravas kaste ar segtu virsu.
- šasija Automobiļa pamatdaļa, ar kuru tas balstās uz ceļa un pie kuras ir piestiprināta virsbūve un motors.
- karosērija Automobiļa virsbūve; automobiļa specifiskais aprīkojums.
- lando Automobiļa virsbūves tips, kurā virs aizmugures sēdekļa atverama lūka.
- laringoskopija Balsenes iekšējās virsmas apskate ar laringoskopu.
- pītā maize baltmaize, kura klaipa virsma izveidota pīnes formā.
- apbārstīt Bārstot (ko sīku, smalku), apklāt (no virspuses); apkaisīt.
- pārbārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (ar to); bārstot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- nobārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (kā virsmu ar to).
- uzbārstīt Bārstot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- virsbīskapija Baznīcas adminstratīvi teritoriāla vienība, kurā valda virsbīskaps.
- uzbāzt Bāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzstūķēt Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt, novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
- kaps Bedre (mirušā) apbedīšanai; vieta, kur apbedīts mirušais; zemes kopiņa virs šīs vietas.
- apbērt Berot (ko virsū), apklāt.
- pārbērt Berot (ko) virsū, pārklāt (ar to); berot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- piebērt Berot (ko), pārklāt (ar to lielā daudzumā kādu virsmu).
- uzbērt Berot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzbērt Berot virsū (kādu materiālu) noteiktā vietā, izveidot (no tā ko paaugstinātu).
- uzbērt Berot virsū (piemēram, zemes slāni), paaugstināt (kādu teritoriju).
- nobērt Berot, kaisot (ko virsū) pārklāt visu (kā) virsmu vai tās daļu.
- noberzt Beržot notīrīt, nospodrināt (priekšmetu, tā virsmu).
- uzberzt Beržot sīkās daļiņās, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- helikopters Bezspārnu lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs korpusa un kas var vertikāli pacelties un nolaisties, turēties gaisā uz vietas vai strauji mainīt lidojuma virzienu.
- uzbīdīt Bīdot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- vatenis Bieza vatēta virsjaka.
- fufaika Bieza, vatēta virsjaka; vatenis.
- draps Biezs, mīksts vilnas vai pusvilnas audums no kā šuj virsdrēbes.
- virsbikses Bikses, kas valkājamas virs apakšbiksēm.
- piebirdināt Birdinot (ko) lielākā daudzumā, pārklāt (ar to kādu virsmu).
- uzbirdināt Birdinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzbirt Birstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- kutikula Blīvs, aizsargājošs veidojums uz epitēlijaudu virsmas.
- skramba Bojājums – šaurs padziļinājums (priekšmeta) virsmā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā.
- nobradāt Bradājot, uzkāpjot virsū, saspiest vai nogalināt (ko); nomīt.
- uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- uzbrāzties Brāžoties uzvirzīties virsū (kam) – piemēram, par vēju.
- ūdenslīmenis Brīvas ūdens virsmas augstums virs kādas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdens līmenis.
- ūdens līmenis brīvas ūdens virsmas augstums virs kādas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdenslīmenis.
- švīkātā keramika bronzas laikmeta keramika, kuras virsmu nenogludina ar roku.
- pārklāt Būt klātam pāri (kādai virsmai).
- segt Būt novietotam, atrasties (kam) virsū, priekšā u. tml.
- nosegt Būt novietotam, atrasties virsū, pāri, arī priekšā (kam).
- uztriekt Būt par cēloni, ka (piemēram, transportlīdzeklis) ar lielu spēku izvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzšūpot Būt par cēloni, ka rodas (ūdens virsmā).
- spiest Būt tādam, kas rada spēku, kurš perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukumu.
- klāt Būt tādam, kas sedz, atrodas (uz kā virsmas).
- pludot Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
- slieties Būt vērstam, atrasties, arī celties (kam pāri, virs kā) virzienā uz augšu (parasti par celtnēm, arī augiem).
- lēca Caurspīdīgs (parasti stikla) ķermenis ar izliektu vai ieliektu virsmu, ko lieto galvenokārt optiskajās sistēmās.
- virspamats Celtnes pamatu redzamā, arhitektoniski izceltā virszemes daļa; cokols (1).
- cokols Celtnes pamatu redzamā, arhitektoniski izceltā virszemes daļa.
- pagrabstāvs Celtnes stāvs, kas daļēji atrodas zem zemes virsas.
- nobrauktuve Ceļa daļa, slīpa virsma, kas ierīkota nobraukšanai (no kā).
- uzcelt Ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzcementēt Cementējot (piemēram, ar zobārstniecības cementu, celtniecības cementu) uzstiprināt virsū (uz kā, kam).
- apcept Cepot (no virspuses, no visām pusēm), panākt, ka kļūst gatavs, brūns.
- apbrūnināt Cepot, grauzdējot, padarīt (ko) no virspuses brūnganu vai brūnu.
- apcepties Cepoties kļūt gatavam, brūnam (no virspuses, visām pusēm).
- panna Cepšanai uz atklātas uguns vai karstām virsmām lietojams lēzens, parasti apaļš metāla trauks ar uzliektām malām un rokturi.
- iecirst Cērtot radīt, ieveidot (kādā virsmā).
- uzcirst Cērtot, kaļot u. tml. izveidot (kā virsmu).
- sērsna Cieta, blīva sniega virskārta, arī ledus garoza, kas veidojas sniegam atkūstot un pēc tam sasalstot.
- piere Cilvēka sejas daļa virs uzacīm.
- epiderma Cilvēka vai dzīvnieka ādas virskārta.
- virsāda Cilvēka, dzīvnieka ādas virsējā kārta; epiderma.
- garderobists Cilvēks, kas strādā garderobē – saņem un izsniedz virsdrēbes.
- lupt Dalīties, krist nost, lobīties (parasti par virskārtu).
- pleistons Daļēji iegrimušu, ūdens virsējā slānī pasīvi peldošu organismu kopums.
- uzsvārcis Darba tērps, ko valkā virs apģērba; virsvalks.
- virsvalks Darba tērps, ko valkā virs apģērba.
- virssvārcis Darba virsvalks.
- skrāpis Darbarīks ar asiem paaugstinājumiem (kā) virsmas tīrīšanai, apstrādei, (to) skrāpējot.
- mizotājs Darbmašīna mizas noņemšanai no koksnes virsmas; mizošanas mašīna.
- vārtīt Darīt netīru, vāļājot pa zemi, netīru virsmu vai pieļaujot, ka (kas) skar zemi, netīru virsmu.
- vīle Daudzasmeņu griezējinstruments ar sīkiem, cirstiem vai frēzētiem zobiem cieta materiāla apstrādei, virsmas nogludināšanai, noslīpēšanai.
- kokaugi Daudzgadīgi augi ar pārkoksnētām virszemes daļām (koki, krūmi, puskrūmi).
- krūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem koksnainiem virszemes stumbriem (bez viena galvenā stumbra).
- bezlape Daudzgadīgs bezhlorofila lakstaugs, parazīts, kas vairākus gadus dzīvo zem augsnes virskārtas.
- sparģelis Daudzgadīgs dārzenis, arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām; šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā [Asparagus officinalis].
- seslerija Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar pelēkzilganu lapu virspusi un ziedkopu, kas atgādina vārpu [Sesleria coerulea].
- biškrēsliņš Daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem, smaržīgiem, no virspuses plakaniem ziedu kurvīšiem ziedkopās.
- septiņstarīte Daudzgadīgs sīks prīmulu dzimtas lakstaugs ar lapām stumbra augšdaļā, virs kurām ir zieds ar septiņām baltām vainaglapām [Trientalis europaea].
- piramīda Daudzskaldnis, kam viena skaldne (pamats) ir daudzstūris, bet pārējās skaldnes – trijstūri ar kopēju virsotni.
- oktagons Daudzstūris ar astoņām virsotnēm; astoņstūris.
- astoņstūris Daudzstūris ar astoņām virsotnēm.
- pentagons Daudzstūris ar piecām virsotnēm; piecstūris.
- sešstūris Daudzstūris ar sešām virsotnēm.
- krāteru jūra daudzu krāteru sablīvējums noteiktā Mēness virsmas rajonā.
- priekšauts Dažāda piegriezuma, parasti darba, apģērba gabals, ko valkā virs tērpa priekšdaļas.
- programmatisms Dažādi paņēmieni (virsraksts, epigrāfs, moto, sižeta īss atstāsts) skaņdarba satura izpratnes atvieglošanai.
- meridionālais augstums debess ķermeņa augstums virs horizonta kulminācijas brīdī.
- pols Debess ķermeņa virsas vieta, punkts, kur kāda parādība izpaužas visintensīvāk.
- zenīts Debess sfēras punkts virs novērotāja galvas.
- debesmala Debess un zemes virsmas šķietamā saskares līnija; horizonts.
- apdegt Degot, atrodoties liesmās vai augstā temperatūrā, pārogļoties (visapkārt, no virspuses).
- uzdegums Degšanas procesā radies vielu slānis uz (kā) virsmas.
- kesona slimība dekompresijas slimība, kas rodas, piem., ja cilvēku pēc darba kesonā pārāk strauji izceļ virs ūdens.
- uzmava Dekoratīvs apģērba aksesuārs – elastīga dažāda materiāla aproce virs plaukstas locītavas.
- kraklē Dekoratīvs sīku plaisiņu tīkls uz keramikas izstrādājumu glazētās virsmas.
- robiņš Dem. --> robs (1); neliels padziļinājums (kā virsmā).
- uzlika Detaļa, kas paredzēta uzlikšanai, novietošanai (uz kā) virsū.
- garumzīme Diakritiska zīme – horizontāla svītriņa virs burta valodas skaņas garuma apzīmēšanai.
- umlauts Diakritiska zīme (divi punkti virs patskaņa, piemēram, ä), kas rāda patskaņa palatalizāciju.
- pusdiena Dienas vidus, laiks, kad saule atrodas visaugstāk virs horizonta; pulksteņa laiks ap divpadsmitiem rītā.
- bocmanis Dienesta pakāpe dažu valstu kara flotē (starp seržanta un virsnieka pakāpēm).
- majors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā (Latvijas armijā – dienesta pakāpe starp kapteini un pulkvežleitnantu); virsnieks, kam ir šāda pakāpe.
- praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (bijušajā Padomju Armijā – dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē – zemākā virsnieku pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- asns Dīglis, kas izdīdzis no sēklas, bumbuļa, sakneņa; tikko izdīgusi auga virszemes daļa ar vēl neizveidotām lapām.
- kostīmkleita Divdaļīga kleita, kuras augšējā daļa ir jaka bez oderes, apakšējā – svārki; kleita ar virsū valkājamu jaku.
- zelminis Divslīpju jumta noslēdzošā trīsstūrveida ārsiena virs dzegas.
- šķautne Divu (priekšmeta, veidojuma u. tml.) virsmas daļu sadura samērā šaurā leņķī.
- rakelis Dobspiedes mašīnās – plāna, uzasināta plāksne, ar kuru noņem lieko krāsu no iespiedformas virsmas.
- putekļu lupata drānas gabals putekļu uzslaucīšanai no virsmām.
- susinātājdrena Drena augsnes un virszemes gravitācijas ūdeņu uztveršanai un novadīšanai.
- uzdrukāt Drukājot izveidot (piemēram, tekstu, attēlu) virsū (uz kā, kam).
- uzdrupināt Drupinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- apdrupt Drūpot sairt (no virspuses).
- iere Dūmvads (krāsnij); sildoša virsma pie šāda dūmvada (piem., krāsns mūrītis).
- uzdurt Durot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- zeltactiņa Dzeltenbrūns vai zaļgans kukainis ar vara krāsas acīm, krusteniski dzīslotiem, metāliski spīdošiem, caurspīdīgiem spārniem, kas miera stāvoklī sakļauti jumtveidā virs ķermeņa.
- pusvagons Dzelzceļa kravas vagons ar vaļēju virsbūvi.
- seklība Dziļāka satura, dziļāku jūtu trūkums; virspusējība.
- piere Dzīvnieka galvas virsējā priekšdaļa.
- ūdensdzīvnieks Dzīvnieks, kas visu dzīvi pavada ūdenī vai uz tā virsmas.
- peldēt pa virsu dzīvot, izturēties, rīkoties pavirši, virspusēji, neiedziļinoties.
- kamzolis Džemperis vai jaka (senāk jaka, ko valkāja zem virsdrēbēm).
- kārtojums Ēdiens, kuru gatavo, liekot kārtās citu virs cita dažādus pārtikas produktus.
- zorbings Ekstrēms izklaides, arī sporta veids – pārvietošanās (piem., lejup no kalna, pa ūdens virsu), cilvēkam atrodoties caurspīdīgā, ar gaisu pildītā bumbā – zorbā.
- kontaktmetināšana Elektrometināšana bez piedevu materiāliem, metināmo elementu virsmas perpendikulāri saspiežot un karsējot.
- uzelpot Elpot virsū (kādam, kam).
- zobēvele Ēvele (ar samērā stāvi iestiprinātu ēveļnazi), ko lieto sīku atskabargu radīšanai uz gludas virsmas pirms līmēšanas.
- kuģēvele Ēvele ieliektu vai izliektu koka virsmu apstrādāšanai.
- profilēvele Ēvele noteikta apstrādājamās virsmas profila veidošanai.
- apēvelēt Ēvelējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
- noēvelēt Ēvelējot padarīt līdzenu, gludu (kā) virsmu.
- nošķelts konuss figūra, kas izveidojas, ja konusam nošķeļ virsotni.
- noflīzēt Flīzējot noklāt (kā virsmu).
- virsfrēze Frēze, kas paredzēta (kā) virsmas apstrādei.
- piezemes temperatūra gaisa temperatūra divu metru augstumā no zemes virsmas.
- virsgaisma Gaisma, kas telpā ieplūst no virspuses, no augšas, piem., caur iestiklotām jumta konstrukcijām.
- atspulgs Gaismas atspīdums (uz kādas virsmas).
- oreols Gaismas josla, gaišums ap dievību vai svēto tēliem vai virs galvas.
- terminators Gaismas un ēnas robeža uz Mēness, planētas vai tās pavadoņa virsmas.
- ekrāns Gaiša, balta virsma, uz kuras projicē, piem., filmas attēlu.
- ēvele Galdnieka darbarīks koka virsmas nogludināšanai.
- pārpieris Galvas apsējs, ko sieviete sien virs pieres zem lakata, galvas auta.
- pauris Galvas augšējā, virsējā daļa.
- deniņi Galvas daļa, kas atrodas virs acīm no pieres sāniem līdz ausij.
- galvvirsa Galvas virsējā, augšējā daļa.
- galvvidus Galvas virsējās, augšējās daļas vidus; galvas vidus.
- stola Gara, plata lenta, ko mācītājs apliek ap kaklu virs liturģiskā tērpa (piem., Romas katoļu, arī Evaņģēliski luteriskās baznīcas tradīcijā).
- sloksne Gara, samērā šaura (piem., virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus.
- strēmele Garena, samērā šaura (piem., teritorijas, virsmas) daļa.
- lete Garens, no priekšpuses slēgts paaugstinājums ar plakanu virsmu (preču tirgošanai, pakalpojumu sniegšanai u. tml.).
- rieva Garens, šaurs padziļinājums (kā virsmā).
- ūdensmērītājs Garkājaina blakts ar tievu, izstieptu ķermeni, kas dzīvo uz ūdens (izmantojot tā virsmas spraigumu) un pārvietojas īsiem atgrūdieniem.
- kamara Garoza, sacietējusi virskārta.
- mantija Garš, plats, apmetņveida tērps, ko valkā virs cita apģērba.
- lukta Garš, šaurs balkons virs sānu jomiem vai priekšhalles (piem., baznīcā).
- piedegt Gatavošanas procesā daļēji pārogļoties vai daļēji sadegt un pielipt (pie trauka virsmas).
- putas Gāzes, gaisa pūslīšu kopums, kas izdalās kāda šķidruma, masas virspusē.
- uzgāzt Gāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzgāzties Gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- pārgleznot Gleznot virsū ko citu.
- ūdens spogulis gluda (parasti ūdenstilpes) ūdens virsa.
- spogulis Gluda (ūdenstilpes) ūdens virsa.
- slīdvirsma Gluda, ar iespējami mazu berzi virsma, kas paredzēta slīdes kustībai.
- konjunktīva Gļotāda, kas klāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei.
- uzgraizīt Graizot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- apakštituls Grāmatas papildvirsraksts, kas titullapā atrodas zem galvenā virsraksta.
- etažere Grāmatplaukts – viena virs otras novietotas četrstūrainas plāksnes.
- apgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka kļūst brūns (no virspuses, no visām pusēm).
- nograuzt Graužot nodalīt nost; graužot sabojāt (kā virsmu).
- iegravēt Gravējot ieveidot (virsmā, piem., rakstu).
- uzgravēt Gravējot izveidot, piem., uzrakstu, zīmi virsū (uz kā, kam).
- zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidots reljefs zīmējums, iegrebti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu zīmogu – nospiedumu, piem., zīmoglakā, vaskā – kā apstiprināšanai).
- krāteris Gredzenveida ieplaka uz Mēness virsmas.
- veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
- uzgrūt Grūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- sagrūsties Grūžoties cits citam virsū, sablīvēties.
- nogulēt Guļot virsū, nonāvēt.
- nivelieris Ģeodēzisks instruments zemes virsmas punktu augstuma starpības noteikšanai.
- eksogēnie procesi ģeoloģiski procesi, kas noris Zemes virspusē un ko izraisa ārējie faktori (piem., jūras viļņi, vējš).
- lode Ģeometrisks ķermenis, kuram visi virsmas punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta (centra).
- līmenis Horizontāla virsma (kā) augstuma raksturošanai.
- dzega Horizontāls izvirzījums ēkas ārsienā (piem., starp sienu un jumtu, starp stāviem, virs logiem vai durvīm); karnīze.
- kortikosteroīdi Hormoni, ko izstrādā virsnieru garoza.
- adrenalīns Hormons, ko (stresa apstākļos) izstrādā virsnieru dziedzeris, un kas paātrina un pastiprina sirdsdarbību, elpošanu, sagatavojot ķermeņa muskuļus palielinātai slodzei.
- piere Ieapaļa (kalna, paugura) virsotne, kas nav apaugusi ar kokiem.
- krāteris Ieapaļš vai piltuvveida padziļinājums Zemes virsmā, kas radies, piemēram, nokrītot meteorītam.
- rakt Iecirst lāpstu zemē un apvērst augsnes virskārtu, tajā ko veidojot.
- dobe Iedobums, padziļinājums (priekšmeta virsmā).
- skramba Iegarena, šaura brūce ādas virskārtā.
- skramba Iegarena, šaura brūce augu virsmā.
- iegrime Iegrimšanas dziļums – attālums no (parasti kuģa) dibena līdz ūdens virspusei.
- uzkundzēties Iegūt virskundzību (pār tautu, valsti u. tml.).
- slidkalniņš Iekārta bērnu rotaļlaukumā – slīps paaugstinājums ar slidenu virsmu.
- apkost Iekost, arī nokost (no virspuses, visapkārt).
- iekšpuse Iekšējā virsma; pretstats: ārpuse.
- botes Ielas apavi, ko valkā virs kurpēm, lai tās aizsargātu no mitruma, aukstuma u. tml.
- putekļsūcējs Ierīce telpu uzkopšanai – putekļu uzsūkšanai no virsmām; putekļu sūcējs.
- šķūre Ierīce, mehānisms, arī rīks, piem., sniega tīrīšanai, zemes virskārtas līdzināšanai, pārvietošanai bīdot, stumjot.
- sildvirsma Ierīces, iekārtas u. tml. virsma, kas realizē siltuma apmaiņu.
- uzriktēties Ierīkoties virsū (uz kā, kam).
- pasēt Iesēt (parasti zālaugu) zem virsauga (parasti labības auga).
- uzsist Iesitot naglas, nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam); izveidot (ko), sastiprinot ar iesistām naglām.
- uzēsties Iespiesties (kā virsmā, materiālā) tā, ka grūti noņemt, pavirzīt; arī ieēsties (1).
- ieēsties Iespiesties (kā virsmā, materiālā) tā, ka grūti notīrīt, noņemt, likvidēt.
- uzspraust Iespraužot, iestiprinot u. tml., novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzstādīt Iestādīt (ko) virsū (uz kā, kam).
- iespiest Ieveidot (ar šablonu audumā, ar īpašiem rīkiem kādā virsmā ornamentu, attēlu).
- ierievot Ieveidot (kādā virsmā rievu, rievas); padarīt (ko) rievainu.
- ierobīt Ieveidot (kādā virsmā robu), padarīt (ko) robainu.
- peldināt Ievietot priekšmetu ūdenī, sekmējot tā kustību pa ūdens virsmu.
- ieart Ievilkt (kādā virsmā rievu, vagu).
- iedarvot Ieziest, arī piesūcināt (kā) virskārtu ar darvu.
- izgulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piem., labību) – par ūdeni, sniegu.
- lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) – par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
- lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) – par putniem, kukaiņiem u. tml.
- vecsudrabs Ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets; sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka.
- apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus); stipri apbružāt.
- degazācija Indīgo vielu neitralizācija; šo vielu notīrīšana no saindēto objektu virsmas.
- intarsija Inkrustācijas veids – koka priekšmetu izrotāšana, to pamatvirsmā iestrādājot citas tekstūras un krāsas koka plāksnītes.
- virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm; persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu – spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
- galifē Īpaša piegriezuma bikses, kas cieši apņem kāju apakšstilbus, bet virs ceļgaliem ir paplatinātas.
- triko Īpašā tehnikā adīts audums (veļai, virsdrēbēm).
- ūdensslēpes Īpašas platas slēpes ar ligzdām kāju pēdu ievietošanai, kas var noturēt kutera vilktu slēpotāju virs ūdens.
- fakturēt Īpaši apdarināt (materiāla, priekšmeta virsmu).
- nubuks Īpaši apstrādāta (liellopa) āda ar mīkstu, samtainu virsmu.
- krītpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar baltu, gludu un spīdīgu virsmu (parasti attēlu iespiešanai).
- slīdamība Īpašību kopums (kā) augšējai, apakšējai virsmai, kas nodrošina spēju slīdēt.
- mozaīka Īpašs glezniecības veids, kurā sīkus, dažādas krāsas akmentiņus, stikla vai keramikas gabaliņus iespiež ar lēni sacietējošu masu noklātā virsmā.
- grunts Īpašs vielu maisījums, ar ko noklāj virsmu pirms krāsošanas.
- virsīpašums Īpašums, kuru īpašnieks var iznomāt vai pārdot kādam citam ar virsīpašnieka piekrišanu.
- palīglīnija Īsa līnija virs vai zem līnijkopas līnijkopā neietilpstošas nots uzrakstīšanai.
- pārskrējiens Īss, virspusējs pārskats.
- uzaugt Izaugt, izveidoties virsū (uz kā, kam) – par augiem, organisma veidojumiem.
- piebārstīt Izbārstot (ko), pārklāt (ar to lielā daudzumā kādu virsmu).
- pumpa Izcilnis, paaugstinājums (uz kā, piem., priekšmeta virsmas).
- tecēt Izdalīties no organisma un (parasti) pārvietoties pa tā virsmu (par šķidrumu).
- izdīgt Izdzīt, izlaist asnus (par sēklām); dīgstot parādīties virs zemes (par asniem, jauno augu).
- uzdīgt Izdzīt, izlaist asnus; dīgstot parādīties virs zemes, izveidoties virs zemes.
- uzdirst Izkārnoties uzvirzīt (izkārnījumus) virsū (uz kā, kam).
- uzķēzīt Izkārnoties uzvirzīt (mēslus, netīrumus) virsū (uz kā, kam).
- uzrasināt Izkliedēt (šķidrumu) sīku pilienu veidā virsū (uz kā, kam).
- atkust Izkust, pazust (no kādas virsmas); kļūt brīvam (piem., no ledus).
- magma Izkususi, šķidra iežu masa, kas atrodas Zemes dzīlēs un vulkāna izvirduma laikā lavas veidā izplūst Zemes virspusē.
- uzlīt Izlīstot, tekot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) – par ko šķidru.
- nomētāt Izmētājot (ko), noklāt (ar to kādu virsmu vai tās lielāko daļu).
- uzgulties Izplatoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- klāt Izplešot (piem., audumu), likt, novietot (to kam pāri, virsū u. tml.); segt (ko, piem., ar audumu).
- grāvis Izrakts garš padziļinājums zemes virsmā (piem., ūdens uzņemšanai un novadīšanai).
- pārslaucīt Izslaucīt visu (kā) virsmu; slaukot vēlreiz, no jauna noslaucīt visu (kā) virsmu.
- metalizācija Izstrādājuma virsmas pārklāšana ar plānu metāla kārtiņu vai metāla pievienošana (kam).
- virsāda Izstrādāta āda, no kuras darināta (kā) virsējā, ārējā kārta.
- notaustīt Iztaustīt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu), lai ko pārbaudītu, konstatētu.
- nožūt Iztvaikot, izgarot (no kā virsmas).
- uzkakāt Izvadot no organisma izkārnījumus, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- sarievot Izveidot (kā virsmā) rievas; būt par cēloni, ka (kā virsmā) izveidojas rievas.
- sarobot Izveidot (kā virsmā) vairākus, daudzus robus.
- ievirzīt Izveidot (kādas virsmas) padziļinājumā.
- sadīgt Izveidot asnus; parādīties virs zemes; kļūt tādam, kurā izveidojas daudzi asni, jauni augi.
- savagot Izveidot, radīt (piem., priekšmetā, virsmā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
- pārklāt Izveidoties (uz ķermeņa, tā daļas virsmas).
- uzmesties Izveidoties, rasties (uz kā, piemēram, priekšmeta virsmas).
- uzmesties Izveidoties, rasties virsū (uz ķermeņa, tā daļām) – piemēram, par izsitumiem.
- nags Izvirzījums pie cepures virs pieres (parasti no stingrāka materiāla).
- pilastrs Izvirzījums sienas vai staba virsmā.
- deguns Izvirzījums, izcilnis virs mutes – elpošanas un ožas orgāns cilvēkiem vai dažiem dzīvniekiem.
- izcilnis Izvirzījums, paaugstinājums (kādā virsmā).
- iznirt Izvirzīties (no ūdens) un parādīties (virspusē).
- izcelties Izvirzīties uz augšu, būt tādam, kas ir izvirzījies, pacēlies (virs kā).
- uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
- granulācija Jaunveidotie, nenobriedušie saistaudi ar graudainu virsmu.
- uzacs Josla virs acs dobuma (piemēram, putnam).
- vāks Kā (piemēram, trauka, kastes) virsējā, atvāžamā vai noņemamā daļa.
- uzkabināt Kabinot novietot, arī uzstiprināt virsū (uz kā, kam).
- spiediens Kāda spēka iedarbība uz virsmu.
- kajaks Kaiju dzimtas ūdensputns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, dzeltenu knābi un dzeltenīgām kājām [Larus canus].
- izkaisīt Kaisot (ko sīku, smalku), pārklāt (ar to) kādu virsmu.
- apkaisīt Kaisot (ko virsū, pāri) apklāt; apbārstīt.
- pārkaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (ar to) vai pārklāt (to kam).
- nokaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- nokaisīt Kaisot (ko), pārklāt (ar to kādu virsmu).
- uzkaisīt Kaisot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- grozītājmuskulis Kakla muskulis, kas iet slīpi pa kakla sānu virsmu un nodrošina galvas kustības atpakaļ vai sāņus.
- kalngals Kalna augstākā vieta, virsotne.
- sopka Kalns ar ieapaļu vai konusveida virsotni (Aizbaikālā, Tālajos Austrumos).
- uzkalst Kalstot izveidoties (uz kā, kam virsū).
- veidkalts Kalts apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
- uzkapāt Kapājot sadrupināt, sarobot u. tml. (no virspuses).
- lenteris Kāpņu margas; lentveida detaļa virs kāpņu margām.
- uzkalniņkaps Kaps, virs kura ir izveidots samērā augsts zemes vai akmeņu krāvums.
- komandkapteinis Kara jūrnieku virsnieku dienesta pakāpe.
- hetmanis Karavadonis, virspavēlnieks (Polijā, Ukrainā).
- nokarināt Karinot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- nokārt Karot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- apkārpīt Kārpot (ko virsū, pāri), apsegt, apraust.
- svilt Karstuma, kā degoša iedarbībā stipri karst, gruzdēt, arī degt no virspuses.
- iekasīt Kasot (ar ko asu), ieveidot (kādā virsmā ko).
- uzkasīt Kasot ar ķepu, uzvirzīt (piemēram, zemi) virsū (uz kā, kam); kasīt ar ķepu (piemēram, ap ko).
- urna Kaste ar šauru spraugu virspusē (parasti vēlēšanu biļetenu iemešanai).
- uzkašņāt Kašņājot uzvirzīt (piemēram, zemi) virsū (uz kā, kam).
- uzkausēt Kausējot panākt, ka (kausējums) sasaistās ar (kā) virsmu.
- krāteris Kausveida vai piltuvveida padziļinājums (vulkāna virsotnē), pa kuru notiek vai ir noticis vulkāna izvirdums.
- kornets Kavalērijas virsnieks, kas nesa karogu.
- uzklāt Klājot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu).
- saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā; klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi; klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
- pārklāt Klājot (ko), pārsegt (ar to kādu virsmu); pārsegt (ko) pāri (kam), pār (ko).
- uzklāt Klājot (piemēram, masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
- noklāt Klājot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai); apsegt, nosegt.
- noklāt Klājot virsū (kādu vielu), izveidot (tās) kārtu (uz kā).
- uzklāt Klājot, piem., drānu, novietot (to) virsū (uz kā, kam).
- triept Klāt (kā) virsmu (ar kādu vielu), parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
- otēt Klāt (kā) virsmu ar otu.
- saitēt Klāt (kā) virsmu ar saiti, parasti tinot to.
- triept Klāt (kādu vielu) uz (kā, piem., pārtikas produkta) virsmas, parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
- tapsēt Klāt (priekšmeta) virsmu ar mīksta materiāla kārtu.
- špaktelēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai to padarītu gludu; tepēt.
- ziest Klāt, parasti viegli piespiežot un izlīdzinot, (piem., kādu masu) uz kā virsmas.
- planšetdators Klēpjdatora veids, kam raksturīgs kompakts izmērs un skārienjutīgs ekrāns, kura leņķi ir iespējams mainīt un nolikt virsū klaviatūrai.
- sudrabkļava Kļavu dzimtas 27–36 m augsts lapu koks, kura lapas līdzinās kļavu lapām ar gaišzaļu virspusi un sudrabbaltu apakšpusi [Acer saccharinum].
- apsirmot Kļūt (no virspuses, vairākās vietās) sirmam.
- apmelnēt Kļūt (no virspuses) tumšam, netīram.
- apdzeltēt Kļūt iedzeltenam, dzeltenam (no virspuses, visapkārt).
- apsūbēt Kļūt nespodram, tumšam, pārklājoties (no virspuses) ar netīrumiem, pelējumu u. tml.
- apsarkt Kļūt sārtam, iesarkanam (no virspuses).
- sasprēgāt Kļūt tādam, kā virsmā rodas vairākas, daudzas plaisas (par priekšmetu, materiālu u. tml.).
- aplupt Kļūt tādam, kam (daudzās vietās) atlupusi virsējā kārta.
- sūbēt Kļūt tādam, uz kura virsmas rodas oksidēšanās produktu kārta.
- sūbēt Kļūt tādam, uz kura virsmas, piem., laikapstākļu ietekmē, rodas nogulsnes, putekļi, netīrumi u. tml.
- apknābāt Knābājot atdalīt, noēst (no virspuses, visapkārt).
- plakanknaibles Knaibles, kuru galiem ir plakana iekšējā virsma.
- apknibināt Knibinot atdalīt sīkus gabaliņus, nodrupināt (no virspuses, visapkārt).
- celms Koka daļa, kas paliek virs zemes pēc stumbra nozāģēšanas vai nociršanas.
- sliece Koka vai metāla plakana līste ar uzliektu priekšējo galu un gludu apakšējo virsmu (ragavām, kamanām u. tml.).
- virsotne Koka vainaga augšējā daļa, augšējie zari; augšējā, virsējā daļa (augam); galotne (1).
- galotne Koka vainaga virsotne, augšējā daļa; augšējā, virsējā daļa (augam).
- goba Koks ar zobainām, pie pamata asimetriskām lapām, kurām ir raupja virspuse.
- pūpolvītols Koks vai krūms ar virspusē tumšzaļām, spīdīgām un apakšpusē pelēkām, matainām lapām; blīgzna [Salix capraea].
- blīgzna Koks vai krūms ar virspusē tumšzaļām, spīdīgām un apakšpusē pelēkām, matainām lapām; pūpolvītols [Salix capraea].
- platforma Konstrukcija ar plātņveida virsmu (kā) balstīšanai, pārvietošanai u. tml.
- uzkopēt Kopēt un pabeigt kopēt (piemēram, uz kā, kam virsū).
- skrubis Kosmētisks līdzeklis maskas, krēma, emulsijas, želejas u. tml. veidā, ar ko attīra ādas poras un tās virsmu, likvidē ādas atmirušās daļiņas.
- pamatkrāsa Krāsa, kas piemīt (kā) lielākajai daļai vai (kas) klāj kādas virsmas lielāko daļu.
- krāsnsaugša Krāsns (1) augša; maizes krāsns virsa.
- uzkrāsot Krāsojot izveidot (piemēram, zīmi, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
- uzkratīt Kratot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- nokraut Kraujot (ko virsū), pārklāt (visu virsmu vai tās lielāko daļu).
- uzlādēt Kraujot novietot virsū (uz kā, arī kur).
- uzkraut Kraujot novietot virsū (uz kā, kam).
- apkraut Kraujot, novietojot (ko virsū), aizņemt (visu virsmu vai lielāko daļu no tās).
- sarafāns Krievu sieviešu nacionālais apģērbs – gara, brīvi krītoša bezpiedurkņu kleita, ko valkāja virs krekla.
- trasoloģija Kriminālistikas nozare, kas pēta uz virsmas atstātās pēdas (kāju pēdas, automašīnu riepu pēdas, uzlaušanas rīku pēdas u. tml.).
- uzkrist Krītot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- termīts Kukainis, kas dzīvo galvenokārt tropos lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām un ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
- ūdenskukainis Kukainis, kas ir pielāgojies dzīvei ūdenī vai uz tā virsmas; ūdens kukainis.
- ezis Kukaiņēdāju kārtas nakts dzīvnieks ar asām adatām klātu ķermeņa virsdaļu un kas briesmu brīžos spēj saritināties kamolā.
- ūdens kukaiņi kukaiņi, kas ir pielāgojušies dzīvei ūdenī vai uz tā virsmas.
- lobītājs Kultivators, arkls augsnes virsējās kārtas apstrādei.
- apakšaugs Kultūraugs, ko audzē vienā platībā ar virsaugu un kas parasti ražo pēc virsauga novākšanas.
- gastroskopija Kuņģa, barības vada un divpadsmitpirkstu zarnas iekšējās virsmas apskate ar speciālu instrumentu – gastroskopu.
- sodrēji Kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts – melnu vielas daļiņu kopums; šo daļiņu nosēdumi uz krāšņu un katlu sildvirsmām, dūmejās, skursteņos u. tml.
- laukums Kvadrātvienībās izteikts (kā virsmas) lielums.
- uzkvēpināt Kvēpināt, dūmojot u. tml., uzvirzīt (piemēram, dūmus) virsū (kam, uz kā).
- uzķemmēt Ķemmējot sakārtot (matus) virsū (piemēram, pierei, ausīm).
- saķēpāt Ķēpājot (ko virsū), padarīt netīru, sabojāt (ko).
- plecs Ķermeņa daļa (cilvēkam), ko veido rokas savienojums ar ķermeņa augšdaļu; šīs ķermeņa daļas augšējā virsma.
- niķelis Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, plastisks, mehāniski izturīgs metāls, kuru izmanto karstumizturīgu un korozijizturīgu sakausējumu iegūšanā, metāla virsmu pārklāšanā u. tml. [Ni].
- kušņi Ķīmiski aktīvas vielas, ko metināšanā, lodēšanā lieto virsmu attīrīšanai no oksīdiem un metinājuma šuves, lodējuma uzlabošanai.
- polārā nakts laikposms polārajos apgabalos, kad saule neparādās virs horizonta.
- dūmot Laist dūmus kam virsū (piem., lietām, augļu kokiem).
- pārlaistīt Laistot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- uzlaistīt Laistot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- politūra Laka, dabisko sveķu šķīdums spirtā, ko parasti izmanto koksnes izstrādājumu virsmas spodrināšanai.
- zālaugi Lakstaugi ar viengadīgām mīkstām, nepārkoksnētām virszemes daļām.
- ecēšas Lauksaimniecības darba rīks augsnes virskārtas irdināšanai, sēklas iestrādāšanai, tīruma virsmas līdzināšanai, nezāļu iznīcināšanai.
- kultivators Lauksaimniecības mašīna augsnes virskārtas apstrādei – irdināšanai, drupināšanai, nezāļu iznīcināšanai.
- platība Laukuma mērvienībā izteikts (kā) virsmas lielums.
- kēms Ledāja kušanas ūdeņu izveidotu nogulumu paugurs ar ieapaļu vai plakanu virsotni un stāvām nogāzēm.
- āliņģis Ledū izcirsts caurums (virs ūdenstilpnes).
- klejojošais ledus ledus gabali, kas vēja vai straumju iedarbības rezultātā pārvietojas pa ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) virsmu.
- apledojums Ledus kārta, kas apklāj kādu virsmu; atkala.
- ledussega Ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu; ledus sega.
- ledus sega ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu.
- uzledojums Ledus veidojums (parasti mūžīgā sasaluma apgabalos) virs zemes no izplūstošā gruntsūdens vai virs ledus segas ar ledu aizsprostotās upēs.
- apliet Lejot (ko) kam virsū, pārklāt ar šķidrumu vai samitrināt.
- pārliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (ar to), pārklāt (to kam).
- noliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- uzliet Lejot ūdeni sasalšanai kur virsū, izveidot.
- uzliet Lejot uzvirzīt (šķidrumu) virsū (uz kā, kam).
- uzliet Lejot, klājot (celtniecībā lietojamu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu; šādi izveidot segumu.
- uzliet Lejot, parasti verdošu ūdeni, virsū sagatavotam tējas vai kafijas daudzumam, pagatavot (tēju vai kafiju).
- zeme Lejup, pret zemeslodes virsmu vērstā virzienā.
- iegrimt Lēnām ievirzīties, ieliekties uz iekšu (parasti par zemes virsmu).
- kaklasaite Lentveida apģērba piederums (parasti no rakstaina auduma), ko sien ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles).
- iedobe Lēzens, parasti ieapaļš, padziļinājums (kādā virsmā).
- trīsplāksnis Lidaparāts ar trim nesošiem spārniem, kas atrodas cits virs cita; triplāns.
- divplāksnis Lidaparāts, kam ir divi spārnu pāri, kas atrodas viens virs otra.
- triplāns Lidmašīna ar trim nesošiem spārniem, kas atrodas cits virs cita; trīsplāksnis.
- piere Līdzenā, gludā (akmens) virsmas daļa.
- planēt Līdzināt (zemes virsu).
- pārsegt Lieko (ko) virsū, pārklāt (ar to), izveidojot segumu.
- pārlikt Liekot (ko) virsū, pārklāt (ar to), pārklāt (to kam).
- aplikt Liekot (virsū), apklāt, apsegt.
- uzlikt Liekot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- uzlikt Liekot, maucot, sienot u. tml., novietot (ko, piemēram, cepuri, apaušus, apsēju) virsū (uz ķermeņa, tā daļas).
- piekraut Liekot, novietojot (ko virsū), pilnīgi aizņemt (kādu virsmu).
- uzlikt Liekot, piestiprinot (ko) virsū (uz kā, kam); izveidot (piemēram, segumu); uzklāt (2).
- elipsoīds Liekta virsma, kuru šķeļot ar plaknēm, iegūst elipses.
- piramīda Liela, monumentāla celtne (piem., Ēģiptē), ko veido kvadrātveida pamats un četras trīsstūrveida sānu skaldnes ar kopēju virsotni.
- furgons Liela, slēgta automobiļa vai piekabes virsbūve (kravu pārvadāšanai); automobilis ar šādu virsbūvi.
- ūdensmīlis Liela, tumša ūdensvabole ar ovālu, virspusē stipri izliektu ķermeni.
- makroreljefs Lielas Zemes reljefa formas, kas nosaka plašas Zemes virsas daļas vispārīgo apveidu (piem., kalnu grēdas, lieli līdzenumi).
- uzdiegt Lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši uzšūt virsū (uz kā, kam).
- lielforma Liels reljefa veidojums, kas nosaka kādas teritorijas virsas pamatiezīmes (piem., zemiene, augstiene).
- tītars Liels, brūnganmelns mājputns ar īsiem spārniem, kārpainu ādu klātu galvu un daļu kakla un kārpainu izaugumu virs knābja.
- ģeogrāfiskās koordinātas lielumi (ģeogrāfiskais platums un ģeogrāfiskais garums), kas nosaka kāda punkta atrašanās vietu uz Zemes virsmas.
- laistīties Liet sev virsū; arī vienam uz otru, citam uz citu.
- plus Lieto, apzīmējot pozitīvus lielumus; lieto pirms temperatūras apzīmējuma, norādot, ka temperatūra ir virs nulles.
- švīks Lieto, lai atdarinātu samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piem., ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
- slogot Likt (kam) virsū slogu, lai (to) sablīvētu, saspiestu; slodzīt (1).
- aplīmēt Līmējot (ko) virsū, apklāt.
- nolīmēt Līmējot (ko), pārklāt, noklāt, (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- mala Līnija, kas ierobežo plaknes figūru, virsmu.
- horizontāle Līnija, kas kartē savieno vietas, kuras atrodas vienādā augstumā virs jūras līmeņa.
- ūdenslīnija Līnija, līdz kurai kuģa korpuss iegrimst mierīga ūdens virsmā.
- sgrafito Līniju un laukumu iegriezums sienas apmetuma virsējā kārtā, atsedzot apakšējā slāņa krāsu toni.
- nolipināt Lipinot vai līmējot (ko), noklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- sfēra Lodes virsma, t. i., visu to telpas punktu kopa, kuru attālumi līdz kādam fiksētam punktam (centram) ir vienādi ar noteiktu skaitli (rādiusu).
- žalūzijas Loga ailē vai virs tās nostiprināts loga aizklājs, kas paceļams un nolaižams vai aizvelkams un atvelkams ar īpašu mehānismu.
- konsistorija Luterāņu baznīcā – administratīva institūcija; virsvalde.
- zeltgalvītis Ļoti mazs meža dziedātājputns ar divām melnām svītriņām un spilgti dzeltenu josliņu starp tām uz galvas, olīvzaļganu ķermeņa virspusi, bāli pelēku apakšpusi un segspalvām, kas veido raksturīgu zīmējumu [Regulus regulus].
- putekļi Ļoti sīkas kādas vielas daļiņas, kas atrodas gaisā vai uz kādas virsmas.
- karaskola Mācību iestāde virsnieku sagatavošanai.
- plātsmaize Maize (piem., ar ābolu, biezpiena virsu), ko cep uz plāts, izklājot mīklu pa visu tās virsmu.
- plīties Mākties virsū; nelikt mierā.
- uzmalt Maļot (1) sīkās daļiņās, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- katarālā angīna mandeļu virspusējs iekaisums.
- skrēpers Mašīna grunts virskārtas norakšanai, transportēšanai un slāņveidīgai izstrādāšanai.
- ēvelmašīna Mašīna koka vai metāla virsmas apstrādāšanai, nogludināšanai.
- ķīlis Mašīnu elements ar nedaudz slīpu darbvirsmu detaļu savienošanai ar vārpstu.
- erozija Materiālu virskārtas pakāpeniska sairšana.
- virsmatracis Matracis, ko lieto virs gultas vai dīvāna matrača.
- depilācija Matu iznīcināšana, izraušana no sejas vai ķermeņa virsmas.
- uzmaukt Maucot uzvirzīt, uzvilkt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- nomazgāt Mazgājot padarīt tīru (kā) virsmu, ārpusi.
- mikroreljefs Mazi Zemes virsas reljefa veidojumi vai lielāku veidojumu detaļas, piem., pauguru nogāzes, ieplaciņas.
- apsvilt Mazliet apdegt; apdegt (visapkārt, no virspuses).
- apmazgāt Mazliet nomazgāt, noskalot (no virspuses).
- apsusēt Mazliet nosusēt (no virspuses); apžūt.
- apsusināt Mazliet nosusināt (no virspuses).
- aptrunēt Mazliet satrunēt (visapkārt, no virspuses); aptrupēt.
- aptrupēt Mazliet satrupēt (visapkārt, no virspuses); aptrunēt.
- svirlītis Mazs, zaļgandzeltens ķauķīšu ģints dziedātājputns ar dzeltenu svītru virs acīm, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei [Phylloscopus sibilatrix].
- skapis Mēbele, kuras virsmu veido savienotas plāksnes, kurai ir durvis un plaukti un kura paredzēta dažādu priekšmetu (piem., drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai.
- piebarot Mēslot (augus) ar virsmēslojumu.
- krist Mesties, brukt (kādam virsū).
- piemētāt Mētājot, metot zemē (ko lielākā daudzumā), padarīt netīru, nekārtīgu (kādu virsmu).
- silicēšana Metāla izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar silīciju.
- gludapstrāde Metālapstrādes nobeiguma operācijas (piem., slīpēšana, pulēšana), ar kurām samazina izstrādājuma virsmas raupjumu.
- sārņi Metalurģijā – kausējums, kas metalurģiskajos procesos klāj šķidrā metāla virsmu un veidojas no krāsnī ievadītajiem kušņiem, tukšajiem iežiem, kurināmā pelniem u. tml.
- redingots Mētelis vai žakete jāšanai – garš, no augšas līdz viduklim pogājams virsapģērbs ar jostu un divām apkaklēm, kas auguma augšdaļā ir pieguļošs, bet uz leju – zvanveida piegriezumā; šādam mētelim vai žaketei līdzīgs apģērba gabals valkāšanai ikdienā.
- uzmetināt Metinot (piemēram, ar elektrisko, autogēno metināšanu) piestiprināt (uz kā, kam virsū); metinot radīt materiāla (parasti metāla) kārtu (uz kā virsmas).
- apmest Metot (kam ko virsū), apklāt (no visām pusēm, visapkārt), arī novietot (ap ko).
- uzmēzt Mēžot, slaukot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- nomīdīt Mīdot virsū, savainot (kājas) vai padarīt netīrus (apavus).
- juhtāda Miecēta un ar taukvielām piesūcināta (parasti liellopu) āda apavu virsām.
- šagrēnāda Miecēta, mīksta (parasti kazas) āda ar graudainu, spīdīgu virsmu, ko izmanto, piem., grāmatu iesiešanai.
- karts Mikrolitrāžas sporta automobilis bez virsbūves; gokarts.
- gokarts Mikrolitrāžas sporta automobilis bez virsbūves.
- sarkanais milzis milzu zvaigzne ar samērā zemu virsmas temperatūru.
- pieslīpnis Minerāla vai ieža paraugs, kura virsma (parasti perpendikulāra slāņojumam) ir pieslīpēta un nopulēta.
- ilūvijs Minerālās un organiskās vielas, ko nokrišņu ūdeņi izskalojuši no augsnes virskārtas un nogulsnējuši dziļāk – iluviālajā horizontā.
- sufozija Minerāldaļiņu, irdeno iežu daļiņu izskalošanās ar pazemes ūdens plūsmām, pazemes alu, virszemes iegruvumu (kriteņu) un piltuvju veidošanās.
- uzsūbējums Minerālu agregātu paveids – plēvītes uz minerālu vai iežu virsmas.
- nomīt Minot virsū, saspiest, sablīvēt; nomīdīt.
- uzmīt Minot, liekot soli, nejauši uzlikt kāju virsū (kam asam), sāpīgi skarot, ievainojot (kāju).
- uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- izsvīdums Mitrums, kas rodas, parādās uz kādas virsmas.
- augšējā kulminācija moments, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vislielākais (piem., pusdienas laikā).
- uzmontēt Montējot piestiprināt (uz kā, kam virsū); montējot novietot virs (kā).
- paklīst Morāli pagrimt, degradēties, izvirst.
- junkurs Muižnieka dēls, dižciltīgs jauneklis (parasti virsnieks).
- rustika Mūrējums vai noklāšana ar rupji apdarinātiem, nelīdzeniem akmeņiem (rustiem); šādas virsmas imitācija apmetumā.
- sausā mušiņa mušiņa, kas gatavota tā, lai peldētu ūdens virspusē.
- daglā čakstīte mušķērāju dzimtas putns, kura tēviņiem raksturīgs kvēpu melns ar baltu vēders un gaiša galvas virsa.
- uzvirt Mutuļojot, virmojot u. tml. izplūst; uzvirst (2).
- perkusija Mūzikas instrumenti, ko spēlē, sitot pa to virsmu ar pirkstiem, plaukstām; sitaminstrumenti.
- lelle Naudas paciņas imitācija – papīra lapiņu paciņa, kurā īstas banknotes ir tikai virspusē un apakšpusē, bet vidū – viltotas.
- dzeramnauda Naudas summa, ko dod virs noteiktās maksas par kādiem pakalpojumiem.
- veidnazis Nazis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
- garām Ne tieši virsū, bet blakus, projām (vērst skatienu).
- ieliekties Nedaudz izliekties; liecoties pavērsties uz iekšu, radot iedobumu (par priekšmetiem, to virsmu).
- ieliekt Nedaudz saliekt; liecot pavērst (uz iekšu), radīt iedobumu (priekšmeta virsmā).
- aplaistīt Nejauši apliet (vairākās vietās kā virsmu); nolaistīt.
- tabloīds Neliela formāta laikraksts, kas publicē populārus materiālus, sensācijas, izmanto lielus virsrakstus, daudz fotoattēlu u. tml.
- flīze Neliela keramikas plāksnīte sienu vai citu virsmu apdarei.
- smecernieks Neliela vabole ar snuķi, kas dzīvo uz augiem un ēd augu virszemes daļas.
- malduguns Neliela, bāli zilgana liesma (purvainās vietās, degot purva gāzēm), kas naktī spīd nelielā augstumā virs zemes.
- viendienītes Nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi, kuriem ir divi pāri plēvainu, caurspīdīgi dzīslainu spārnu un kuri dzīvo baros virs ūdeņiem, parasti vienu vai dažas dienas.
- somzīlīte Neliels dziedātājputns, kas veido virs ūdens iekārtu lodveida ligzdu – somu [Remiz pendulinus].
- iedobulis Neliels iedobums (parasti zemes virsmā).
- paugurs Neliels izcilnis (anatomisks veidojums) uz (kā) virsmas.
- uzjumtenis Neliels jumtveida pārsegums (piemēram, virs durvīm, vārtiem).
- dobums Neliels padziļinājums (kādā virsmā); tukša telpa, tukšs vidus (kādā priekšmetā).
- ieplaka Neliels sekls iedobums, pazeminājums (piem., ceļa, laukuma virsmā).
- laiva Neliels ūdens transportlīdzeklis ar atklātu virsu.
- paugurs Neliels zemes virsas paaugstinājums.
- ķivulis Neliels žubīšu dzimtas dziedātājputns ar dzeltenzaļu apspalvojumu un melnu galvas virsu.
- uzkalns Neliels, kalnam, pauguram līdzīgs zemes virsas paaugstinājums; pakalns.
- pakalns Neliels, kalnam, pauguram līdzīgs zemes virsas paaugstinājums; uzkalns.
- pārkritums Nepieguļošs, uz leju krītošs auduma novietojums virs apģērba gabala pieguļošās daļas.
- saules pinums nervu elementu kopums, kas atrodas vēdera dobumā uz vēdera aortas sākumdaļas priekšējās virsmas.
- slīkt Nespēt noturēties virs ūdens un grimt, ūdenim ieplūstot elpošanas ceļos (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- nokrist Neturoties stingri klāt, virsū u. tml., noslīdēt nost virzienā uz leju.
- traips Nevēlams plankums uz kādas virsmas.
- uzsēdināt Neviļus pieļaut, arī panākt, ka (parasti ūdens transportlīdzeklis) uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzmest Neviļus pieļaut, ka (kas) uzkrīt virsū (uz kā, kam).
- halāts No augšas līdz apakšai aizdarāms, ērts apģērba gabals valkāšanai mājās vai darbam; virsvalks; rītasvārki.
- jaka No bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- kazemāts No izturīgiem materiāliem celts virszemes vai pazemes nocietinājums; telpa šādā nocietinājumā aizsardzībai pret artilērijas šāviņiem.
- špalera No kārtīm, stieplēm u. tml. veidots žogs, pie kura piestiprina kāpelējošu augu, augļkoku virszemes daļas.
- pica No mīklas cepts apaļš, plakans izstrādājums ar dažādu virskārtas pildījumu (gaļu, tomātiem, gliemenēm u. c.), ko pārklāj ar sieru.
- dīgsts No sēklas attīstījies un virs zemes parādījies jaunais augs, kam izveidojušās pirmās lapas un saknes.
- apdilt No virspuses mazliet nodilt, kļūt neizskatīgam (parasti par apģērbu, apaviem).
- apgrauzt Nograuzt vai iegrauzt (no virspuses, visapkārt).
- veidule Nogrieznis, kas savieno konusa virsotni ar konusa pamata riņķa līnijas kādu punktu.
- mediāna Nogrieznis, kas savieno trijstūra virsotni ar pretējas malas viduspunktu.
- katlakmens Nogulsnes, kas veidojas uz katlu, siltumierīču u. tml. iekšējās virsmas no ūdenī esošajiem sāļiem.
- atvilkties Noģērbt virsdrēbes.
- atvilkt Noģērbt, novilkt (parasti virsdrēbes).
- lava Nokaitēta, šķidra vai stiegra masa, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izspiesta zemes virspusē; šāda masa, kas pēc atdzišanas ir sastingusi zemes virspusē.
- paklāt Noklāt (ko zemē, uz kādas virsmas) tā, lai (uz tā) varētu novietoties, ko novietot.
- gruntēt Noklāt virsmu (pirms krāsošanas, gleznošanas u. tml.) ar īpašu vielu.
- aplasīt Nolasīt (kokam, ceram u. tml. vairākās vietās, no virspuses).
- uzliekties Noliekties lokveidā virsū (uz kā, kam).
- uzliekties Noliekties virsū (uz kā, kam) – par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
- uzlīkt Nolīkt lokveidā virsū (uz kā, kam).
- uzlīkt Nolīkt virsū (uz kā, kam) – par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
- sieksta Nolūzis, ūdenstilpē vai zemē ilgi gulējis koks, tā daļa; koka sakne ūdenī vai virs zemes.
- apmazgāties Nomazgāties; nomazgāt sevi, savas ķermeņa daļas (no virspuses).
- uz Norāda ķermeņa daļu, ko izmanto par balstu vai kas saskaras ar kādu virsmu, pamatni.
- uz Norāda priekšmetu, kura virspusē kas notiek, noris; norāda ķermeņa daļu, kuras virspusē kas notiek, noris.
- uz Norāda to, kam virsū (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots.
- uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), pa kura virsmu (kas) virzās (parasti no vienas malas vai puses līdz otrai).
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), uz kura virsmas vai kam pāri, skarot tā virsmu, (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots.
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), virs kura augstāk kas atrodas, norisinās.
- virs Norāda uz vietu (kā) virspusē, attiecībā pret kuru kas virzās, novietojas, ko virza, novieto.
- virs Norāda uz vietu (kā) virspusē, uz kuras vai augstāk par kuru kas atrodas, ir novietots, noris.
- virspus Norāda, ka (kas) atrodas uz augšu (no kā), virs (kā), arī pirms (kā).
- pāri Norāda, ka (kas) atrodas vai (ko) novieto virs (kā), uz (kā).
- virsū Norāda, ka (kas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri); norāda, ka (kas) notiek, norisinās (uz kāda objekta, vietas).
- augšpus Norāda, ka (kas) atrodas, ir novietots, noris, virs (kā).
- pāri Norāda, ka (kas) atrodas, norisinās virs (kā), pār (ko).
- virs- Norāda, ka (kas) atrodas, pastāv, noris virs salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- pāri Norāda, ka (kas) ir vērsts virs (kā), prom, tālumā.
- virspus Norāda, ka (kas) ir virs (kā cita), augstāk par (ko citu).
- uz- Norāda, ka (kas) izveidojas virsū (uz kā, kam).
- uz- Norāda, ka (kas) tiek uzvirzīts, novietots virsū (uz kā, kam).
- virsū Norāda, ka (kas) tiek virzīts, novietots vai virzās, novietojas (virs kā).
- uz- Norāda, ka (kas) velkot, maucot, arī griežot tiek uzvirzīts virsū (uz kā, kam, arī kur).
- pāri Norāda, ka (kas) virzās vai (ko) virza virs (kā) no vienas puses uz otru, no vienas malas uz otru.
- ie- Norāda, ka ar darbību ieveido (piem., priekšmetā, virsmā).
- no- Norāda, ka darbība aptver objekta vai subjekta virsmu pilnīgi vai daļēji.
- ap- Norāda, ka darbība vai process aptver objektu (no virspuses, no visām pusēm, visapkārt).
- pie- Norāda, ka darbības objekta virsma no iekšpuses lielā mērā pārklājas (ar ko).
- pie- Norāda, ka darbības objekta virsma tiek bagātīgi pārklāta vai pārklājas (ar ko).
- pār- Norāda, ka darbības objekta virsma tiek klāta (ar ko), darbības objekts tiek novietots, izkliedēts pāri (kam), pār (ko).
- uz- Norāda, ka kas tiek nostiprināts virsū (uz kā, kam), arī izveidots virsū (uz kā, kam).
- iekams Norāda, ka palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikuma darbības; pirms; kamēr.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (process, darbība) tiek veikts kā virspusē, no virspuses, arī pēdējais.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas virs kā, virsū kam, pāri kam, augstāk par ko.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kā) augšējā, virsējā kārta, slānis, daļa, arī (kā) virsējā puse.
- velūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam audumam, ādas vai filca izstrādājumam ir raksturīga mīksta, plūksnaina virsma.
- ūdensšķirtne Nosacīta robeža uz Zemes virsas starp divām blakus esošām ūdenstecēm vai to sistēmām (baseiniem).
- dziļums Nosaukumu norāda uz noteiktu attālumu no kā virsmas.
- apskalot Noskalot (no virspuses, visapkārt).
- erodēt Noskalot, aiznest prom augsnes virskārtu (par vēju, ūdeņiem u. tml.).
- uzstiprināt Nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- apsūkāt Nosūkāt (no virspuses); mazliet nosūkāt.
- aptašķīt Notašķīt; notraipīt (no virspuses).
- platība Noteikta zemes virsas daļa; noteikta teritorija, kas ir aizņemta (ar ko) vai paredzēta (kam).
- noklāt Novietojot (daudzus priekšmetus) kam virsū, aizņemt (ar tiem visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- apklāt Novietojoties vai atrodoties (kam) virsū, nosegt, pārklāt.
- slodzīt Novietot (ko) zem sloga; novietot (kam) virsū slogu; turēt zem sloga.
- uzlikt Novietot (ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam).
- uzkārt Novietot (priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur) tā, ka (tas) karājas.
- uzguldīt Novietot guļus virsū (uz kā, kam).
- uzsēdināt Novietot vai palīdzēt novietoties sēdus virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uztupināt Novietot, izvietot (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti ne sevišķi drošā vietā.
- uzsēdināt Novietot, nostiprināt (ko) ar tā ieliekumu, caurumu u. tml. virsū (uz kā, kam).
- uzlikt Novietot, nostiprināt (piemēram, detaļu, ierīci) noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam).
- noklāt Novietot, uzklāt (kam) virsū (kāda materiāla kārtu).
- uzstutēt Novietot, uzlikt, atbalstīt noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzgulties Novietoties guļus virsū (uz kā, kam).
- uzlikties Novietoties guļus, sēdus virsū (uz kā, kam).
- uztupties Novietoties tupus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur), arī uzsēsties.
- noklāt Novietoties vai atrasties (kam) virsū, pāri – par (kā) kārtu.
- uzmesties Novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma.
- uzmesties Novietoties, parasti strauji, arī uz brīdi, sēdus, guļus, tupus u. tml. virsū (uz kā, kam).
- klāties Novietoties, tikt novietotam (uz kā virsmas, kam virsū), veidojot slāni, kārtu.
- noģērbties Novilkt sev apģērbu vai virsdrēbes.
- lobīt Ņemt ārā (piem., augli, kodolu) no apvalka; ņemt nost, plēst (piem., augļa, kodola apvalku, kā virskārtu).
- plāva Oksīda kārta, kas rodas metāla un skābekļa mijiedarbībā uz sakarsēta metāla virsmas.
- menisks Optiskā lēca, kam viena virsma ir izliekta, otra – ieliekta.
- tauste Organisma spēja uztvert un analizēt ārējās vides mehāniskos kairinājumus un iegūt informāciju par priekšmetu formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci u. tml.
- parazīts Organisms, kas dzīvo uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
- ektoparazīts Organisms, kas mīt uz cita organisma virsmas un no tā barojas; ārējais parazīts, piem., blusa, ērce, uts.
- nelīdzenums Paaugstinājums, padziļinājums (kā virsmā).
- plato Paaugstināts līdzenums ar lēzenu virsu un ko no apkārtējām zemienēm norobežo izteikts kāpums.
- apmuļļāt Padarīt mazliet netīru (no virspuses, no ārpuses).
- matēt Padarīt nespodru, blāvu (stikla, koka, metāla u. tml. virsmu), to īpaši apstrādājot.
- apraibināt Padarīt raibu (no virspuses, vairākās vietās).
- apsausināt Padarīt sausāku (no virspuses); apsusināt.
- nosausināt Padarīt sausu (kā) virsmu, ārpusi.
- apslapināt Padarīt slapju, mitru (no virspuses).
- robs Padziļinājums (kā) virsmā.
- gultne Padziļinājums zemes virsmā, pa kuru plūst vai kuru piepilda ūdens.
- bedre Padziļinājums, iedobums (zemes virsmā).
- gramba Padziļinājums, izbraukta vai izskalota vieta (ceļa virskārtā); riteņu iebraukta sliede.
- iedobums Padziļinājums, parasti neliels (kādā virsmā).
- mētelis Pagarš, priekšā aizdarāms virsējais apģērba gabals ar garām piedurknēm, ko valkā, lai aizsargātos pret aukstumu, lietu, putekļiem u. tml.
- puspagrabs Pagrabs, kas daļēji atrodas virs, daļēji – zem grunts līmeņa.
- lēkts Pakāpeniska (parasti saules) parādīšanās virs horizonta; gaisma, kas rodas, parādoties (saulei) virs horizonta.
- apdedzināt Pakļaut liesmu iedarbībai (visapkārt, no virspuses).
- uzrocis Palīglīdzeklis apmācībai peldēšanā – virs bērna elkoņa uzmaucams piepūsts elements.
- svilināt Panākt (piem., liekot klāt ko degošu, karstu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses.
- uzpilināt Panākt vai pieļaut, ka (kas) uzpil virsū (uz kā, kam).
- uztecināt Panākt, arī pieļaut, ka (kas) uztek [1] virsū (uz kā, kam).
- uzirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti no virspuses, irdens.
- uzslāņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) novietojas slāņveidā virsū (uz kā, kam).
- slīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) slīd kur iekšā, virzās pa slidenu virsmu, ūdeni u. tml.; slidināt.
- slidināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) slīd kur iekšā, virzās pa slidenu virsmu; slīdināt.
- uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek sajaukts, uzvēršot virspusē (tā) dziļāku slāni.
- uzputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzput virsū (uz kā, kam), izveidojot (piemēram, slāni).
- nocelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairs neatrodas (uz kā, kam virsū).
- uzsaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (ledus kārta) izveidojas virsū (uz kā, kam, arī kur).
- plūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti šķidrums) plūst (piem., pa kādu virsmu).
- uzjaukt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, nogulsnes) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos.
- nožāvēt Panākt, būt par cēloni, ka (šķidrums) nožūst no (kā) virsmas, ārpuses.
- uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka jaucot, saviļņojot, (kas) uzvirzās virsējos slāņos.
- satraukt Panākt, būt par cēloni, ka tiek pārtraukts (piem., klusums, miers); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., ūdens virsma) kļūst kustīgs, saviļņojas.
- uzlaist Panākt, būt par cēloni, ka uzplūst, uzvirzās virsū (uz kā, kam).
- uzplūdināt Panākt, ka (kas šķidrs) uzvirzās (kam) virsū.
- velt Panākt, ka (kas, parasti priekšmets) virzās (pa kādu virsmu), griežoties ap savu asi.
- uzaudzēt Panākt, ka izaug, izveidojas virsū (uz kā, kam) – piemēram, par augiem.
- uztupināt Panākt, ka novietojas tupus vai sēdus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur).
- apakšvirsraksts Papildu virsraksts, kas dod informāciju par darba saturu.
- fotopapīrs Papīrs ar gaismjutīgu virsmu, uz kuras kopē fotoattēlu.
- spodrpapīrs Papīrs ar spīdīgu, spodru lakas emulsijas pārklājumu un gludu virsmu.
- slīppapīrs Papīrs, kura virsma ir noklāta ar abrazīvu materiālu un kuru izmanto (kā) slīpēšanai.
- lēkt Parādīties virs horizonta (par debess spīdekļiem, parasti par sauli).
- Ēdene Paradīze, dārzs zemes virsū, ko ierīkoja Dievs un kas bija pirmo cilvēku dzīvesvieta pirms krišanas grēkā.
- līmenisks Paralēls Zemes virsmai; horizontāls.
- stiebrs Parasti savienojumā "mata stiebrs": mata daļa, kas atrodas virs ādas.
- patina Pārklājums, kas rodas uz vara, bronzas vai misiņa izstrādājumu virsmas, tiem oksidējoties dabiskā veidā vai apstrādājot ar ķīmiskām vielām.
- oksidēt Pārklāt (metāla izstrādājuma virsmu) ar oksīda kārtu.
- apsudrabot Pārklāt (no virspuses) ar sudraba kārtu.
- nošvīkāt Pārklāt ar švīkām (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- galvanizēt Pārklāt metāla virsmu ar (parasti cinka) aizsargkārtu.
- pārsiet Pārklāt un apsiet (no virspuses).
- pāraugt Pārklāties (ar augošiem augiem); augot pārklāt (vietu, kā virsmu) – par augiem.
- nolipt Pārklāties (ar ko lipīgu, arī ar ko tādu, kas pieķeras) – par visu kā virsmu vai tās lielāko daļu.
- apsūbēt Pārklāties (no virspuses) ar oksidēšanās produktu kārtu.
- appelēt Pārklāties (no virspuses) ar pelējumu.
- apledot Pārklāties ar ledu (no virspuses, visapkārt).
- uzsūbēt Pārklāties ar oksidēšanās produktu kārtu, rasties šādai kārtai virsū (uz kā, kam).
- aprūsēt Pārklāties ar rūsu (visapkārt, no virspuses).
- purvs Pārlieku mitrs zemes virsmas nogabals, kam raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska veģetācija un kūdras veidošanās process.
- locītava Pārtraukts kaulu savienojums, kurā starp kaulu virsmām ir spraugveida dobums.
- apogļoties Pārvērsties par ogli (no virspuses).
- rāpties Pārvietoties uz augšu vai leju, pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni kādai virsmai un atbalstoties, aizķeroties (aiz kā) ar kājām, ķepām vai asti.
- slīdēt Pārvietoties, virzīties pa virsmu, neatraujoties no tās.
- apvilkt Pārvilkt (no virspuses).
- pārbraukt Pārvilkt (pār kā virsmu ar roku, priekšmetu u. tml.).
- pols Pastāvīga magnēta vai elektromagnēta virsmas rajons, no kura iznāk magnētiskā lauka spēka līnijas (ziemeļpols) vai kurā tās ieiet (dienvidpols).
- gals Pati augšējā daļa, virsotne; galotne (augam).
- fistula Patoloģisks vai ķirurģiski veidots kanāls starp dobumu (dobu orgānu) un ķermeņa virsmu vai starp diviem dobumiem (dobiem orgāniem); caurulīte, kas iešūta šādā kanālā.
- krāsojums Paveikta darbība, rezultāts --> krāsot (1); krāsas kārta (uz kādas virsmas).
- lakojums Paveikta darbība, rezultāts --> lakot; lakas kārta, kas pārklāta (kā) virsmai.
- maskējums Paveikta darbība, rezultāts --> maskēt; tas, ar ko slēpj, padara neieraugāmu, nepamanāmu, piem., klājot, liekot ko virsū, priekšā, izmainot (kā) izskatu.
- panējums Paveikta darbība, rezultāts --> panēt; apceptā (produkta) virskārta no rīvmaizes, miltiem, olas u. tml.
- pārklājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārklāt (2); kādas vielas, materiāla kārta uz (kā) virsmas, parasti (tā) aizsargāšanai.
- pārlējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārliet (1); tas, ar ko pārlej (kā) virsmu.
- segums Paveikta darbība, rezultāts --> segt (1); materiāls vai tā kārta, kas sedz (kā) virsmu.
- uzdruka Paveikta darbība, rezultāts --> uzdrukāt; tas, kas ir uzdrukāts (uz kā, kam) virsū.
- pabraukt Pavilkt pa kādu virsmu.
- pa virsu (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
- pa virspusi (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
- kalnraktuve Pazemes iekārtu sistēma (ar virszemes ēku kompleksu) derīgo izrakteņu iegūšanai.
- gruntsūdens Pazemes ūdens, kas uzkrājas virs pirmā ūdensnecaurlaidīgā grunts slāņa.
- termālie (pazemes) ūdeņi pazemes ūdeņi, avotu ūdeņi, kam temperatūra ir virs +20°C.
- no virspuses pēc ārējām pazīmēm, pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā.
- uznirt Pēc ieniršanas, iegrimšanas uzvirzīties ūdens virspusē.
- ģeogrāfiskā karte pēc mēroga samazināts Zemes virsmas vai tās daļas attēls.
- vivipārija Pēcnācēju radīšana, veidojot uz virszemes daļām sīkus jaunos organismus, kas pēc nokrišanas uz augsnes izveidojas par pieaugušiem indivīdiem.
- uzpeldēt Peldot uzvirzīties ūdens virspusē; arī uznirt.
- virspeļņa Peļņa virs vidējās peļņas.
- Saules plankumi periodiski novērojami tumši laukumi uz Saules virsmas, kas saistīti ar aktīviem fizikāli ķīmiskiem procesiem tās dzīlēs.
- vertikāls Perpendikulārs Zemes virsmai; statenisks.
- statenisks Perpendikulārs Zemes virsmai; vertikāls.
- svērtenisks Perpendikulārs Zemes virsmai; vertikāls.
- augstums Perpendikuls, kas novilkts no figūras, ķermeņa virsotnes uz tās pamatu; šī perpendikula garums.
- šļūce Piekabināms vai uzkarināms lauksaimniecības rīkslauka virsmas līdzināšanai, augsnes virskārtas drupināšanai.
- krējums Piena tauku koncentrāts, kas nostājas piena virspusē.
- peldveste Piepūšama, arī no korķa vai putuplasta izgatavota veste, kas paredzēta cilvēka noturēšanai virs ūdens.
- pūķis Piesaistīts, par gaisu smagāks lidaparāts, ko gaisā notur gaisa masas, kuras plūst pret lidaparāta virsmu noteiktā leņķī.
- pieplakt Pietuvoties, piekļauties (kā) virsmai.
- sapilināt Pilinot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); pilinot (ko virsū), apstrādāt.
- uzpilēt Pilot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- plakums Pilskalna virsotnes līdzenā daļa.
- spilventiņš Pirksta pēdējās falangas virsma plaukstas daļā.
- leitnants Pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe Latvijas un daudzu citu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- beletāža Pirmais balkons virs partera skatītāju zālē.
- plācenis Plakana, apaļas formas maize; šāda maize ar, piem., olu, biezpiena, krējuma maisījuma virsu.
- krūšu kauls plakans kauls krūšu kurvja priekšējā virsmā.
- lāpstiņa Plakans trīsstūrveida kauls krūšu kurvja mugurējā virsmā.
- četrstūris Plaknes figūra – daudzstūris ar četrām virsotnēm.
- trīsstūris Plaknes figūra – daudzstūris ar trim virsotnēm; trijstūris (1).
- trijstūris Plaknes figūra – daudzstūris ar trim virsotnēm; trīsstūris (1).
- galdiņš Plāksne, kas izveidota īpašam nolūkam, piem., galda spēlēm; neliels galds, kura virsmā izveidota šāda plāksne.
- trafarets Plāksnes veida paraugs, kuru izmanto, lai uz tā izgriezto tekstu vai attēlu, uzkrāsotu uz kādas virsmas; šablons (1).
- spārns Plākšņveida detaļa, kas ir novietota virs (transportlīdzekļa) riteņiem un aizsargā pret šļakatām, dubļiem.
- planšete Plāna virsma, pie kuras piestiprina papīru (piem., datu) atzīmēšanai; digitāla virsma zīmējumu skicēšanai.
- plēve Plāna, blīva (piem., vielas, organiska veidojuma) kārta (uz kādas virsmas).
- filma Plāna, caurspīdīga materiāla lente ar gaismjutīgu virskārtu.
- uzplanēt Planējot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- reljefs Planētas vai kādas teritorijas virsas formu kopums.
- slieksnis Planētas virsmas reljefa veidojums – dabisks vai mākslīgs valnis.
- āda Plāns apvalks; elastīga virskārta.
- epitēlijs Plāns audu slānis, kas klāj ķermeņa virsmu un dobumus; epitēlijaudi.
- lignīns Plāns, higroskopisks papīrs ar sīki krokotu virsmu, ko lieto kompresēm, tamponiem u. tml.
- špaktele Plastiska masa, ko izmanto sagatavojamu virsmu nogludināšanai, spraugu aizziešanai; šīs masas kārta, kas ir uzklāta uz kādas virsmas.
- plakankalne Plašs zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu virsu.
- drumstalmaize Plātsmaize ar saldu drumstalu masas virsu.
- ābolmaize Plātsmaize, kurai virsū ir sagriezti āboli.
- bāzties Plīties, mākties virsū; nelikt mierā.
- sieties Plīties, mākties virsū.
- uzplucināt Plucinot, sīki sadalot (ko), uzvirzīt (to) virsū (uz kā, kam).
- applūdināt Plūstot (kam virsū, pāri), apklāt.
- skalot Plūstot pa (kā) virsmu, aizmest (ko) no tās (par ūdens strūklu, šalti).
- uzpļaut Pļaujot uzvirzīt (vālu) virsū (uz kā, kam).
- uzpogāt Pogājot nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- superintendents Policijas pārvaldes vadītājs (ASV); policijas virsnieks, kas ir vienu pakāpi augstāks par inspektoru (Lielbritānijā).
- komisārs Policijas virsnieks (dažās valstīs).
- augstspiedums Poligrāfijā – iespieduma tehnika, kurā papīra vai citu virsmu skar iespiedformas augstākās vietas.
- augša Priekšmeta augšējā daļa (tā daļa, kas atrodas virs kā, kam pāri); pretstats: apakša.
- faktūra Priekšmeta, mākslas darba u. tml. virsmas veidojuma īpatnības.
- vāks Priekšmets (parasti plaknes veidā), ko liek virsū (kādam atvērumam).
- spogulis Priekšmets ar īpaši apstrādātu virsmu, kas labi atstaro gaismu un rāda attēlu.
- slīpne Priekšmets, priekšmeta daļa, arī veidojums, kam ir slīpa virsma.
- inkrustācija Priekšmetu izrotāšana ar dažāda materiāla plāksnītēm, kuras iestrādā pamatmateriāla virsmā vienādā līmenī ar to.
- smilšstrūklošana Process, kurā izmanto smilšu strūklu (kā) virsmu tīrīšanai, slīpēšanai.
- karsts Procesu kopums ūdenī šķīstošos iežos (piem., dolomītā, ģipšakmenī) un tā izpausmes formas zemes virspusē.
- vulkānisms Procesu un parādību kopums, kas saistīts ar magmas, magmatiskas izcelsmes ūdeņu un gāzu pacelšanos no Zemes dzīlēm un izplūšanu virszemē.
- karte Proporcionāli samazināts un vispārināts Zemes virsmas vai tās daļas attēlojums plaknē.
- figūra Punktu vai līniju kopa plaknē (piem., leņķis, četrstūris); punktu, līniju vai virsmu kopa telpā (piem., konuss, lode).
- pusgalva Puse no galvas virsmas.
- uzpūst Pūšot uzvirzīt virsū (kam, uz kā).
- atspoguļot Radīt (uz virsmas) kā atspulgu.
- sabuktēt Radīt iespiedumu, ieliekumu (parasti automobiļa virsbūvē).
- švīkstēt Radīt samērā klusu troksni (piem., par ko tādu, kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu); atskanēt šādam troksnim.
- skrambāt Radīt skrambu (uz kādas virsmas).
- ragakārta Ragvielas slānis epidermas virskārtā.
- raksts Raksturīgs veidojums (kādā virsmā).
- krevele Raupja, atmirusi ādas vai gļotādas kārta; sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma.
- aizraust Raušot (ko) virsū, priekšā, aizpildīt (nelielu bedri, caurumu u. tml.).
- uzraust Raušot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- lobīties Refl. darb. --> luobīt (1); dalīties nost (piem., par krāsu, kā virskārtu).
- susinātājgrāvis Regulējošā tīkla būve gruntsūdens līmeņa pazemināšanai augsnē un virszemes ūdeņu uztveršanai un novadīšanai līdz novadgrāvim.
- spīdums Rezultāts --> spīdēt (2); virsmas spēja atsarot gaismu.
- laist suni virsū rīdīt suni (kādam) virsū.
- aizdegune Rīkles dobuma augšējā daļa, kas atrodas aiz deguna dobuma virs mīkstajām aukslējām.
- kasīklis Rīks, priekšmets (kā) virsmas notīrīšanai, kasot šo virsmu.
- uzrīvēt Rīvējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- rite Rotējoša ķermeņa pārvietošanās (pa kādu virsmu).
- uzrullēt Rullējot ar rulli, veltni, uzklāt virsū (uz kā, kam).
- aizrušināt Rušinot (ko) virsū, aizpildīt, nolīdzināt.
- atrušināt Rušinot atsegt (ko apbērtu), aizvākt (virsū uzbērto, uzbirušo).
- supermaratons Sacensības sevišķi garā distancē (parasti virs 100 km).
- garoza Sacietējusī (kādas irdenas masas, vielas) virsējā, ārējā kārta.
- apdegums Sadegusi, pārogļojusies (priekšmeta virsas) kārta.
- uzgriezt Sagriezt (pārtikas produktu, piemēram, desu, sieru, augli) šķēlēs, gabalos u. tml. un novietot (šķēles, gabalus u. tml.) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- kolīdz Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika attieksmi starp tām (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības); tiklīdz; līdzko.
- tiklīdz Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu (kura darbība notiek pirms virsteikumā izteiktās darbības); tikko (3).
- tikko Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu (kura darbība notiek pirms virsteikumā izteiktās darbības).
- līdzko Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu, ja palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības.
- kā Saista salikta teikuma daļu ar palīgteikumu, kurā darbība notiek pirms virsteikumā minētās darbības.
- arī Saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmēm starp šīm teikuma daļām; kaut gan; lai gan.
- lipt Saistīties pie (kā) virsmas (par ko lipīgu, mitru); saistīties kopā (ar ko lipīgu); būt lipīgam (1).
- ģeodēzisks Saistīts ar ģeodēziju un Zemes virsmas vai tās daļu mērīšanu, attēlošanu plānos un kartēs.
- ģeomorfoloģisks Saistīts ar ģeomorfoloģiju, ar Zemes virsas reljefa formām, to izveidošanos, attīstību, izvietojumu.
- apkalst Sakalst (no ārpuses, virspuses).
- gaisa saknes saknes, kas augam attīstās papildus tā virszemes daļā.
- nostāties Sakrāties, atrasties (parasti ūdens) virspusē un nenogrimt.
- dīgt Sākt augt, veidot asnus; parādīties virs zemes (par augiem, sēklām u. tml.).
- pūcessakta Sakta pūces galvas formā, ko baltu cilšu vīrieši lietojuši virsdrēbju (parasti apmetņa) aizdarei; pūces sakta.
- uzsalt Sala iedarbībā izveidoties uz zemes, ūdenstilpes u. tml. virsas nelielai sasaluma kārtai; sala iedarbībā izveidoties ar nelielu virsas sasaluma kārtu (piemēram, par zemi).
- uzsalt Sala iedarbībā izveidoties virsū (uz kā, kam, arī kur).
- apsalt Salā tikt mazliet bojātam (no virspuses, visapkārt).
- sams Saldūdens zivs ar garu bezzvīņu ķermeni, no virspuses saplacinātu galvu un diviem gariem taustekļiem pie augšžokļa [Silurus glanis].
- salikts pakārtots teikums salikts teikums, kura daļas ir saistītas pakārtojumā (piem., viens virsteikums un viens vai vairāki palīgteikumi).
- globuss Samazināts zemeslodes modelis, uz kura virsmas atbilstīgi attēlotas kontinentu un okeānu kontūras.
- švīksts Samērā kluss, troksnis, kas rodas, piem., ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu.
- naktstārps Samērā liela, sarkanīga slieka, kas naktīs mēdz izlīst augsnes virspusē.
- pasaule Samērā plaša zemeslodes virsas daļa ar visu, kas uz tās atrodas; tāla, plaša apkārtne.
- parupjš Samērā rupjš (par priekšmetiem, to virsmu).
- paviegls Samērā virspusējs, nenopietns, bez dziļāka satura.
- pacilus Samērā, arī mazliet pacelti (virs kā); atstatu, cieši nesakļaujoties.
- rūsa Sarkanbrūns dzelzs oksidācijas produktu slānis uz dzelzs, čuguna, tērauda virsmas.
- nobrāzt Saskaroties ar ko asu, cietu, radīt (priekšmetam) virsmas bojājumu.
- saule jau gabalā saule jau augstu virs apvāršņa.
- markīze Saules aizsargs – nolaižama (parasti auduma) nojume (piem., virs loga, āra kafejnīcas).
- kserogrāfija Sausā fotokopēšana, kurā attēls rodas, krāsvielas pulverim pielīpot pie elektriski uzlādētas virsmas.
- mūžīgais sasalums sauszemes daļa, kur augsnes temperatūra daudzu gadu laikā nepaceļas virs 0°C.
- zeme Sauszemes virsa kā pamats, uz kura (kas) atrodas, pa kuru (kas) virzās vai tiek virzīts; segums, grīda u. tml. kā šāds pamats.
- zeme Sauszemes virsējā kārta, virsējais slānis; šo kārtu, slāni veidojošs dažādu iežu daļiņu sajaukums, kopums; grunts, augsne.
- metināt Savienot neizjaucamā veidā (piem., metāla detaļas), ar īpašu aparātu (to) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
- uzsegt Sedzot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu); uzklāt (2).
- nosegt Sedzot, klājot (ar ko), novietot (to) virsū, pāri, arī priekšā (kam).
- uzsegt Sedzot, piemēram, drānu, novietot (to) virsū (uz kā, kam).
- naglot Segt, klāt (ko) ciet, nostiprinot (ko virs tā) ar naglām.
- siltumnīca Segta virszemes būve ar dabisku vai mākslīgu mikroklimatu dārzeņu, ziedu vai to dēstu, sēklas materiāla audzēšanai.
- ūsas Sejas apmatojums (cilvēkiem) virs augšlūpas.
- padegune Sejas daļa zem deguna virs augšlūpas.
- uzsēt Sējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- ārējā sekrēcija sekrēcija, kurā sekrēts izdalās orgāna dobumā vai uz organisma virsmas.
- toga Senās Romas pilsoņu virsējais apģērbs, apmetnis.
- uzsēsties Sēžoties novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzsijāt Sijājot uzvirzīt virsū (uz kā, kam virsū).
- dražeja Sīka (parasti apaļa) konfekte ar gludu, cietu virskārtu.
- pora Sīka atvere (organisma, tā daļās virsmā).
- galoda Sīkgraudaina, abrazīva materiāla rīks (parasti garena plāksne), ko lieto asmeņu asināšanai, arī virsmas slīpēšanai.
- skrots Sīks metāla lodveida veidojums kā virsmas apstrādei.
- ūdenszieds Sīku augu kopums, kas masveidā savairojies ūdenstilpē un sablīvējies pie ūdens virsmas.
- siltumatdeve Siltuma apmaiņa starp (kā) virsmu un vidi, kas ar to saskaras.
- skaņuplate Sintētiska materiāla apaļa plāksne, kuras virsmā izveidots skaņu ieraksts, ko var atskaņot.
- līmplēve Sintētiska materiāla plēve ar krāsainu, rakstainu u. tml. virspusi un lipīgu apakšpusi.
- skaitītājs Skaitlis, kas rāda, cik vienādās daļās ir sadalīts veselais, un ko daļskaitlī raksta virs svītras.
- velna laivas skandināvu senkapi ar virszemes akmeņu krāvumiem, kas izveidoti laivas formā.
- partitūra Skaņdarba pilns nošu pieraksts, kurā viena virs otras dotas visu balsu partijas.
- melnais skārds skārds, kam nav aizsargājoša virsmas seguma.
- taustīt Skart (ko), lai ar taustes palīdzību iegūtu informāciju par (tā) formu, virsmas īpatnībām, lielumu, faktūru u. tml.
- balkons Skatītāju vietas (teātrī, kino), kas atrodas īpašā izbūvē virs partera.
- penibords Skeitborda dēļa paveids ar plastmasas virsmu.
- saskrambāt Skrambājot radīt (vairākas, arī daudzas) rievas, švīkas (kā) virsmā; skrambājot sabojāt (ko).
- apskrambāt Skrambājot savainot; skrambājot sabojāt (no virspuses, visapkārt).
- ieskrāpēt Skrāpējot ieveidot (kādā virsmā, piem., rievas); mazliet, arī vietām saskrāpēt.
- uzskrāpēt Skrāpējot izveidot (piemēram, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
- saskrāpēt Skrāpējot radīt rievas, švīkas, līnijas (kā) virsmā; skrāpējot sabojāt (ko).
- apskrāpēt Skrāpējot savainot; skrāpējot sabojāt (no virspuses, visapkārt).
- apskrubināt Skrubinot atdalīt, apgrauzt (no virspuses, visapkārt).
- uzskrūvēt Skrūvējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- zemcilnis Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu mazāk par pusi no sava biezuma; bareljefs, pretstats: augstcilnis.
- augstcilnis Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu vairāk par pusi no sava biezuma, pretstats: zemcilnis.
- uzslacināt Slacinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzslacīt Slakot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- sega Slānis, kārta, kas sedz zemi, ūdenstilpi, priekšmetu virsmu u. tml.
- noslaucīt Slaukot noņemt nost (ko no kādas virsmas).
- apslaucīt Slaukot notīrīt (no visām pusēm, visapkārt), padarīt sausu (no virspuses).
- maskēt Slēpt, padarīt (ko) neieraugāmu, piem., nepamanāmu, klājot, liekot ko virsū, priekšā, izmainot (kā) izskatu.
- glisēt Slīdēt, braukt pa ūdens virsmu.
- vilkties Slīdēt, stiepties (pa kādu virsmu kam līdzi, aiz kā u. tml.).
- uzslīdēt Slīdot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot (to); slīdot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam.
- nosliepnēt Sliepnējot padarīt gludu, līdzenu (kā) virsmu; nošpaktelēt.
- apslīpēt Slīpējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu; mazliet noslīpēt.
- uzvelties Smagi uzgulties (ar ķermeni, tā daļu) virsū (uz kā, kam).
- slogs Smags priekšmets, ko liek (kam) virsū, lai (to) sablīvētu, saspiestu.
- smaile Smaila (kā) virsotne, augstākais punkts.
- glazē Smalka, mīksta āda ar gludu un spīdīgu virspusi.
- krejot Smalstīt krējumu (nostādinātam pienam no virsas).
- uzmiglot Smidzinot uzvirzīt (ko šķidru) virsū (uz kā, kam).
- uzsmidzināt Smidzinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- sniegputenis Sniega pārvietošanās tuvu zemes virsai vai sniega segas virsai vēja iedarbībā, parasti snigšanas laikā; arī putenis.
- putenis Sniega pārvietošanās tuvu zemes virsai vai sniega segas virsai vēja ietekmē, parasti snigšanas laikā; laikapstākļi, kam raksturīga šāda sniega pārvietošanās; sniegputenis.
- uzsnigt Sniegot sniegam, izveidoties tā kārtai virsū (uz kā, kam).
- kāpt Soļiem virzīties (augšup vai lejup pa virsmu, kas paaugstinās vai pazeminās, ir ar pakāpieniem, nelīdzenumiem).
- spiedogs Speciāls priekšmets, kam ir reljefs attēls, teksts un kas ir paredzēts šī attēla, teksta uzspiešanai uz kādas virsmas; zīmogs.
- zīmogs Speciāls priekšmets, kam ir reljefs attēls, teksts un kas ir paredzēts šī attēla, teksta uzspiešanai uz kādas virsmas.
- stampāt Spiest, stumt (kur iekšā, arī virsū).
- grūsties Spiesties, virzīties (viens otram, cits citam virsū).
- uzspiest Spiežot (ko) virsū (uz kā, kam) izveidot (piemēram, zīmi, tā attēlu).
- pārspiest Spiežot (ko) virsū, pārslacīt, pārklāt (ar to).
- berzt Spiežot (pret kādu virsmu) un ar spiedienu virzot šurp turp, dalīt sīkās daļiņās, smalcināt.
- iespiest Spiežot ieveidot, radīt (virsmā iedobumu, rievu u. tml.).
- uzspiest Spiežot uzvirzīt virsū (ko uz kā, kam).
- uzspiest Spiežot uzvirzīt, novietot virsū (uz kā, kam).
- nospiest Spiežot, uzspiežot vai spiežoties virsū, nonāvēt.
- vītne Spirālveida rieva detaļas cilindriskā (retāk koniskā) virsmā, kas paredzēta, piem., detaļas nostiprināšanai, slodzes pārnešanai, savienojuma blīvēšanai.
- nospļaudīt Spļaudot notraipīt, padarīt netīru (kā virsmu).
- spoguļvirsma Spoguļa virsma; arī ļoti gluda, spoža (kā) virsma.
- kedas Sporta apavi (piem., ar gumijas zolēm un brezenta virsu, kas sniedzas pāri potītēm).
- grūšana Sporta disciplīna svarcelšanā – stieņa pacelšana uz krūtīm un no krūtīm iztaisnotās rokās virs galvas.
- alpīnisms Sporta veids – kāpšana grūti pieejamās, augstās kalnu virsotnēs, pārgājieni augstos kalnos u. tml.
- ūdensslēpošana Sporta veids – pārvietošanās pa ūdens virsu uz ūdensslēpēm aiz kutera (piemēram, slaloma trasē, tramplīnlēkšanā).
- ūdenssports Sporta veidu kopums, kas ir saistīts ar pārvietošanos pa ūdeni, ūdens virsu (piemēram, peldēšana, airēšana, burāšana).
- triecienvilnis Sprādziena, elektriskās izlādes, ķermeņu kustības radīta šaura vides josla, kurā strauji palielinās vielas kustības ātrums, blīvums, spiediens un kura izplatās ar virsskaņas ātrumu.
- uzsprakstēt Sprakstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprakstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- uzsprakšķēt Sprakšķot uzvirzīties augšā, virsū (kam).
- nospraudīt Spraudot pārklāt (visu virsmu vai tās lielāko daļu).
- uzspraudīt Spraudot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzsprauslot Sprauslojot uzvirzīt (piemēram, mutē ieņemtu šķidrumu) virsū (kam, uz kā).
- nospraust Spraužot noklāt (visu virsmu vai tās lielāko daļu).
- uzspraust Spraužot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzsprikstēt Sprikstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprikstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- joslu laiks starptautiska laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras visa Zemes virsma sadalīta 24 laika joslās un katrā joslā laiks atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.
- bisektrise Stars, kas iziet no leņķa virsotnes un dala šo leņķi uz pusēm.
- uzkarināms Statnis, plaukts u. tml. ar vadžiem, āķiem virsdrēbju uzkāršanai; arī viens no šādiem āķiem, vadžiem; pakarināmais.
- zenīts Stāvoklis, moments, kad debess spīdeklis (piem., saule, mēness) atrodas visaugstāk virs horizonta.
- uzstiept Stiepjot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzbrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
- uztriekties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
- uzsprāgt Strauji (piemēram, spiediena, trieciena iedarbībā) uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); šādi uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- palēkties Strauji atrauties (no kādas virsmas) un pavirzīties uz augšu.
- ķepuroties Strauji kustināt rokas, kājas, lai, piem., izkļūtu, atbrīvotos no kā, noturētos virs kā.
- uzgāzt Strauji lejot, berot, metot u. tml., uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzraut Strauji velkot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- slidināties Strauji virzīties pa slidenu virsmu, atkārtoti atsperoties un slīdot.
- saklupt Strauji, arī pēkšņi klupt virsū (par vairākiem, daudziem).
- uzgāzties Strauji, spēcīgi plūstot, birstot u. tml., uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- zemstraume Straume, kas plūst zem ūdens virsējās straumes, kārtas.
- pretstraume Straume, kuras virziens ir pretējs attiecīgās teritorijas valdošo vēju, kā arī stabilu virspusējo straumju virzienam.
- stāvstrops Strops, kura ligzdas telpu paplašina vertikālā virzienā, medus telpas uzliekot virs peru telpas.
- laksts Stublājs un lapas (lakstaugiem); dažu augu (piem., kartupeļu, burkānu, biešu) virszemes daļa.
- augums Stumbrs, virszemes daļa (augiem).
- uzstumt Stumjot uzvirzīt virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
- uzstumt Stumjot, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzstumties Stumjoties, pārvietojoties uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
- uzstūrēt Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
- uzsukāt Sukājot sakārtot (matus) virsū (piemēram, ausīm).
- overdrafts Summa, kuras robežās banka kreditē konta īpašnieku virs kontā esošā līdzekļu atlikuma.
- nosusināt Susinot padarīt sausu (kā) virsmu, ārpusi.
- apsvilināt Svilinot, apdedzinot apmatojumu, apstrādāt (no virspuses dzīvnieka ķermeni).
- sniegs Šāda nokrišņu kārta uz kādas platības, virsmas.
- zelminis Šāda veida dekoratīvs elements virs durvīm, loga u. tml.
- pļaut Šādā veidā griezt lakstaugu, parasti zāles, labības virszemes daļas (kādā platībā).
- ziest Šādā veidā klāt (kā) virsmu.
- dubļi Šādas slapjas masas pikas, netīrumi, daļiņas (uz kādas virsmas).
- krāsa Šādas vielas kārta (uz kādas virsmas).
- uzstobre Šaujamieroča detaļa, kas piestiprināta stobra virspusē.
- uzšaut Šaujot uzvirzīt (ko) augšā, (kam) virsū.
- svītra Šaura, garena (uzvilkta, krāsota, reljefa u. tml.) josla, kas (parasti mērķtiecīgi) veidota (kā) virsmā.
- svītra Šaurs, garens veidojums uz (kā) virsmas.
- uzšķaudīt Šķaudot uzvirzīt, piemēram, siekalas, virsū (kam, uz kā).
- pernica Šķidra, plēvi veidojoša viela, ko lieto eļļas krāsu ražošanā, kā arī koka un metāla virsmu apstrādei pirms krāsošanas.
- līmenis Šķidruma virsmas augstums.
- menisks Šķidruma virsmas izliekums vai ieliekums.
- uzšķiest Šķiežot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzšļākt Šļācot uzvirzīt (uz kā, kam) virsū.
- uzšļakstināt Šļakstinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- šļakstīties Šļakstīt (ūdeni) sev virsū, vienam uz otru, citam uz citu.
- uzšļakstīt Šļakstot uzvirzīt (uz kā, kam) virsū.
- uzšļakstēt Šļakstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- nošūt Šujot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- uzšūt Šujot izveidot virsū (uz kā, kam), arī šujot piestiprināt (uz kā, kam).
- lāpīt Šujot pildīt ar diegu, dziju caurumu vai šūt virsū (caurumam) ielāpu, lai šādā veidā labotu (piem., apģērbu, veļu).
- švertjahta Švertlaiva ar klāju un kajītes virsbūvi.
- dziļš Tā, ka kas ir par daudz (uzlikts, uzvirzīts) kam virsū.
- peldošs Tāds (augs), kas aug ūdenstilpē un brīvi peld uz ūdens virsmas.
- peldošs Tāds (objekts), kas veidots tā, lai varētu turēties uz ūdens virsmas.
- nepaplašināts Tāds (teikums), kurā ir tikai teikuma virslocekļi vai galvenais loceklis.
- vienkopas Tāds (teikums), kurā ir viens virsloceklis, kas var būt paplašināts arī ar palīglocekļiem.
- kuprains Tāds, kam (virsmā) ir izliekums, negludums.
- sfērisks Tāds, kam ir lodes vai tās virsmas daļas forma.
- plakans Tāds, kam ir mazs pacēlums, samērā līdzena horizontāla virsma.
- silts Tāds, kam ir noteikta temperatūra virs nulles (pēc Celsija skalas).
- smags Tāds, kam ir raksturīgs veiklības, viegluma trūkums; tāds, kam ir raksturīga, parasti lēna, virzība, piem., lejup, arī tāds, kā rezultātā rodas cieša saskare, piem., ar kā virsmu (par kustību, arī darbību).
- silts Tāds, kam ir samērā augsta temperatūra; tāds, kura temperatūra ir virs nulles (pēc Celsija skalas); pretstats: auksts.
- rupjš Tāds, kam ir samērā lieli caurumi; tāds, kam ir samērā platas, dziļas rievas virsmā.
- dziļš Tāds, kam ir samērā liels ievirzījums, iedobums (kā virsmā) – par grambām, robiem, rievām, brūcēm u. tml.
- jēls Tāds, kam ir stipri, līdz asinīm bojāta ādas virskārta (par ķermeņa daļām).
- lakstains Tāds, kam ir sulīgas, nepārkoksnētas virszemes daļas (par augiem).
- dziļš Tāds, kam līdz (kā) pamatam, dibenam ir noteikts attālums; tāds, kas sniedzas, ievirzās noteiktā attālumā no (kā) virsmas.
- virspusējs Tāds, kam nav dziļāka satura; tāds, kas nav būtisks, virspusīgs (1).
- sekls Tāds, kam nav nozīmīga satura; tāds, kam domu un jūtu dziļuma; virspusējs.
- pusotrstāva Tāds, kam virs pirmā stāva ir izveidots augšējais stāvs ar mazāku platību (piem., mājai – jumta slīpņu veidotajā telpā).
- paviršs Tāds, kas (ko) dara bez pietiekamas rūpības, neuzmanīgi, virspusēji.
- paaugsts Tāds, kas atrodas patālu virs horizonta.
- piezemes Tāds, kas atrodas samērā tuvu zemes virsmai.
- piezemes Tāds, kas atrodas tuvu augsnes virskārtai (par augu daļām).
- virsējais Tāds, kas atrodas virs citiem, augstāk par citiem; tāds, kas skar (kā) virspusi; pretstats: apakšējais.
- augšējais Tāds, kas atrodas virs kā zemāka; tāds, kas ir augstāk par ko; pretstats: apakšējais.
- zemzeme Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem zemes, augsnes virsējā slāņa; tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem Zemes virsējā slāņa.
- virspusējs Tāds, kas atrodas, noris (kā) virspusē, daļā, skar (kā) virspusi.
- starpkontinentāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp kontinentiem; arī tāds, kas var sasniegt jebkuru zemeslodes virsmas punktu (piem., par lidaparātiem, raķetēm).
- virsūdens Tāds, kas atrodas, pastāv, noris virs ūdens, tāds, kas ir saistīts ar ūdens virsējo kārtu.
- virszeme Tāds, kas atrodas, pastāv, noris virs zemes.
- dziļš Tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) samērā tālu no (kā) virsmas, malas.
- viļņains Tāds, kas ir līdzīgs viļņojošai ūdens virsmai; tāds, kam ir ūdens viļņa forma, veids.
- silts Tāds, kas ir lietojams tad, ja tā temperatūra ir aptuveni cilvēka ķermeņa siltumā vai mazliet virs tā.
- horizontāls Tāds, kas ir paralēls Zemes virsmai; līmenisks.
- slapjš Tāds, kas ir uzsūcis, satur tik daudz šķidruma, tvaika, ka no tā izdalās šķidrums lāšu, pilienu veidā; tāds, uz kā virsmas ir sakrājies šķidrums, parasti plānas kārtas, arī lāšu, pilienu veidā; arī mitrs (1).
- vaļējs Tāds, kas izraisa ķermeņa virsas audu bojājumu (par traumu, parasti par lūzumu).
- lipīgs Tāds, kas līp pie kā virsmas; tāds, kas pārklāts ar līpošu vielu.
- tukšs Tāds, kas nav aizņemts, arī izmantots (ar ko ievietotu, novietotu, noliktu) – parasti par telpu, platību, virsmu.
- sauss Tāds, kas nesatur šķidrumu, tvaikus vai satur tos ļoti nelielā daudzumā; tāds, uz kā virsmas nav šķidruma, tvaika vai to ir ļoti maz.
- vaļējs Tāds, kas nesedz vai tikai daļēji sedz pēdas virspusi (par apaviem).
- gaiss Tāds, kas pacelts virs zemes un atrodas samērā augstu.
- virsaugsnes Tāds, kas pastāv, noris virs augsnes.
- virsledus Tāds, kas pastāv, noris virs ledus.
- samtains Tāds, kas pēc izskata, virsmas īpašībām atgādina samtu, arī mīksts, maigs.
- hidroloģisks Tāds, kas saistīts ar Zemes virsas ūdeņiem, tiem raksturīgs.
- ložņāt Tāds, kas savas uzbūves dēļ aug, stiepjoties līdztekus zemes virsmai, ir tai pietuvināts.
- abrazīvs Tāds, ko var lietot cietu virsmu apstrādei vai asināšanai.
- iedobumains Tāds, kur ir iedobumi (par virsmu).
- plakans Tāds, kura garums, platums ir ievērojami lielāks par šķērsgriezumu vai biezumu un kuram ir līdzena virsma.
- sakņains Tāds, kurā ir daudz sakņu (parasti par augsni); tāds, kur zemes virspusē stiepjas daudzas kokaugu saknes (par vietu).
- paviršs Tāds, kurā izpaužas nevērīga, virspusēja attieksme.
- vaļējs Tāds, kura virsbūvei nav jumta vai arī nav sienu un jumta (par transportlīdzekļiem, to daļām).
- pilns Tāds, kura virsma ir aizņemta (ar ko); tāds, uz kura virsmas (kas) atrodas lielā daudzumā.
- reljefs Tāds, kura virsmā ir izciļņi, padziļinājumi; tāds, kas ir ar izciļņiem un padziļinājumiem.
- rievots Tāds, kura virsmā ir izveidotas rievas; rievains.
- robains Tāds, kura virsmā ir regulāri padziļinājumi un pacēlumi.
- rievots Tāds, kura virsmā izveidojušās rievas.
- nekrāsots Tāds, kura virsma nav pārklāta ar krāsu; tāds, kas ir savā dabiskajā krāsā.
- spulgs Tāds, kura virsma skaidri, dzidri atstaro gaismu.
- sterils Tāds, uz kura virsmas vai kurā nav mikroorganismu.
- diagonāle Taisnes nogrieznis, kas savieno divas daudzstūra virsotnes, kuras nav uz vienas malas, vai divas daudzskaldņa virsotnes, kas neatrodas vienā plaknē.
- tuvbraucējs Tas (tāds), kas veic braucienus (parasti) vienas jūras robežās (parasti par kuģa virsniekiem).
- aptaustīt Taustīt (visapkārt, no virspuses), lai ko izzinātu, pārbaudītu u. tml.
- pārtecināt Tecinot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- izteicējs Teikuma virsloceklis, kas izsaka teikuma galveno pazīmi (darbību, stāvokli, īpašību, kvalitāti).
- teikuma priekšmets teikuma virsloceklis, kas nosauc runas priekšmetu, kura aktuālu pazīmi izsaka izteicējs; substantīvs.
- vienkāršs teikums teikums, kurā ir tikai viens virslocekļu (teikuma priekšmeta un izteicēja vai to grupu) saistījums.
- uztecēt Tekot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- galvene Teksts lappuses vai tabulas augšējā daļā virs pārējā teksta.
- triept Tēlotājā mākslā – klāt krāsu uz (kā) virsmas samērā biezā kārtā, reljefi; šādā veidā klāt (kāda materiāla virsmu) ar krāsu.
- ģērbtuve Telpa (sabiedriskā iestādē), kur atstāt virsdrēbes.
- šņorbēniņi Telpa virs skatuves, kurā izvietota skatuves aparatūra un dekorāciju pacelšanas mehānismi.
- bēniņi Telpa zem jumta, virs ēkas augšējā stāva pārseguma.
- garderobe Telpa, kur atstāt virsdrēbes; ģērbtuve.
- telpisks leņķis telpas daļa, ko ierobežo koniska virsma.
- ķermenis Telpas daļa, ko norobežo slēgta virsma.
- griesti Telpas virsējais iekšējais norobežojums, segums.
- projekcija Telpisku ķermeņu attēlojums uz plaknes vai kādas citas virsmas.
- gaisa teritorija teritorija atmosfērā virs kādas valsts sauszemes un ūdens teritorijas, pa kuru kursē lidmašīnas.
- gaisa telpa teritorija atmosfērā virs kādas valsts sauszemes un ūdens teritorijas, pa kuru kursē lidmašīnas.
- virstērps Tērps, ko valkā virs cita tērpa; arī virsvalks.
- aptēst Tēšot padarīt gludu (visapkārt, no virspuses).
- mats Tievs, pavedienam līdzīgs ragvielas veidojums uz (cilvēka vai zīdītāju dzīvnieka) ķermeņa virsmas.
- mats Tievu, pavedieniem līdzīgu ragvielas veidojumu kopums, kas klāj cilvēka galvas virsmu.
- tīklaine Tīklveida sistēma, kurā noteiktā veidā uz virsmas izvietoti vienāda tipa elementi (piem., caurumi, lēcas, pikseļi displeja ekrānā).
- klāties Tikt klātam, ziestam (uz kādas virsmas).
- aplīt Tikt saslapinātam, notraipītam (no virspuses), līstot kādam šķidrumam.
- uzgulties Tikt uzliktam virsū (uz otra cilvēka ķermeņa daļas).
- viadukts Tiltam līdzīga virszemes būve ceļa pārvadīšanai pāri dzelzceļam, gravai, aizai, ielejai.
- uztīt Tinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- lunomobilis Transportlīdzeklis braukšanai pa Mēness virsmu.
- ritenis Transportlīdzekļa elements – rotējošs riņķveida priekšmets, kas saskaras ar ceļa virsmu un padara iespējamu transportlīdzekļa kustību.
- uztrāpīt Trāpīt (ko) tieši virsū (uz kā, kam).
- uztriept Triepjot (piemēram, ziedi, krāsu) uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uztriept Triepjot izveidot (piemēram, zīmi) virsū (uz kā, kam, arī kur); ar triepieniem uzgleznot (ko).
- notriept Triepjot noklāt (kā) virsmu.
- mangrove Tropu koku vai krūmu audze (piekrastē) ar virszemes saknēm, kuras paisuma laikā ir zem ūdens.
- Mēness jūra tumšs Mēness virsmas apgabals.
- sēsties Tuvoties (kādai virsmai) – par miglu, dūmiem u. tml.
- tece Ūdens kustība zemes virsas krituma, padziļinājuma virzienā; ūdens daudzums, tā straume, plūdums upēs, kanālos u. tml.
- rasa Ūdens pilieni, kas, pazeminoties apkārtējai temperatūrai un kondensējoties gaisā esošajiem ūdens tvaikiem, nosēstas uz zemes virsas, augiem, priekšmetiem.
- ūdenstece Ūdens plūsma pa dabisku vai mākslīgu gultni; gultne, zemes virsas pazeminājums, pa kuru virzās šāda plūsma (piemēram, tērce, strauts, upe).
- veikbords Ūdens sporta veids – slīdēšana uz dēļa pa ūdens virsmu, braucējam turoties pie motorlaivai piestiprinātas auklas un izpildot dažādus kustību elementus vai akrobātiskus trikus.
- ledusgabals Ūdens, ūdenstilpju sasalušas virsējās kārtas gabals.
- virsūdens Ūdenstilpes virsējā kārta, slānis.
- vilnis Ūdenstilpes, ūdensteces virsmas svārstības, ko rada, piem., vējš, paisuma un bēguma mija, atmosfēras spiediens, kuģa pārvietošanās.
- virsūdens Ūdeņi, kas atrodas zemes virspusē.
- uzčurāt Urinējot uzvirzīt (urīnu) virsū (uz kā, kam).
- barbekjū Uz restēm, virs atklātas uguns cepts ēdiens (parasti gaļa); mielasts, kurā ēd šādi pagatavotu ēdienu.
- zemē Uz sauszemes virsas, arī uz (parasti telpas) pamata (atrasties, novietoties, novietot).
- vižņi Uz ūdens virsas uzpeldējis ūdeņu ledus.
- peļķe Uz virsmas izlijis šķidrums; laukums, ko klāj šāds šķidrums.
- nobraukt Uzbraucot virsū, pārbraucot pāri, nonāvēt (kādu), sadragāt (ķermeņa daļu).
- uzklupt Uzbrukt; strauji mesties, klupt virsū (kādam).
- uzotēt Uzklāt ar otu (ko) virsū (uz kā, kam); arī uzkrāsot.
- uzmīt Uzliekot kāju virsū (piemēram, pedālim), spiest (uz tā).
- uzkumpt Uzliekties virsū (uz kā, kam).
- noslogot Uzlikt virsū (kam) slogu; pakļaut (ko) smaguma iedarbībai.
- nomīt Uzminot virsū, padarīt (ko) sāpīgu vai ievainot (to).
- nomīt Uzminot virsū, pieplacināt (augus), sabojāt vai iznīcināt (tos).
- nomīt Uzminot virsū, saplacināt, nonāvēt (ko).
- samīt Uzminot, uzkāpjot virsū, sabojāt, parasti pilnīgi, arī savainot, iznīcināt.
- uzspīlēt Uzpresējot, stiepjot, plešot u. tml. nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- grafiti Uzraksti un zīmējumi, kas ar aerosola krāsām uzkrāsoti uz sienām un citām virsmām sabiedriskās vietās.
- kolumntituls Uzraksts (grāmatas, žurnāla) lappuses augšgalā virs teksta.
- uzsegties Uzsegt sev (ko) virsū.
- uzkniebt Uzspiest, arī uzpresēt virsū (uz kā, kam).
- uztapsēt Uzstiprināt (tapsējamo materiālu), piemēram, mēbeles virspusē.
- uzķīlēt Uzstiprināt virsū (uz kā, kam) ar ķīli [1].
- adsorbēt Uzsūkt (gāzi, šķidrumu) – par cieta ķermeņa virsmu.
- aptūkt Uztūkt, satūkt (visapkārt, no virspuses).
- ņemt virsroku uzvarēt; gūt virsroku.
- uzvirt Uzvārīties; uzvirst (1).
- uzskalot Uzvirzīt kur virsū (piemēram, ar straumi, ūdeņiem).
- uzdabūt Uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti ar pūlēm, grūtībām; uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), parasti ar pūlēm, grūtībām.
- uzlaist Uzvirzīt, arī pieļaut, ka (kas) nolaižot, krītot u. tml. uzvirzās virsū (uz kā, kam).
- uzkleķēt Uzvirzīt, izveidot (kleķi) virsū (uz kā, kam); izveidot (ko) no kleķa.
- uzpeldēt Uzvirzīties (šķidruma, masas) virspusē (piemēram, karsējot).
- uzburbuļot Uzvirzīties šķidruma virspusē burbuļu veidā.
- uznākt Uzvirzīties ūdens virspusē.
- uzgulties Uzvirzīties, novietoties, virsū (uz kā, kam) – par priekšmetu, materiālu u. tml.
- uzsēsties Uzvirzoties virsū (uz kā, kam, arī kur), nespēt turpināt pārvietošanos.
- savienotie trauki vairāki jebkādas formas trauki, kas apakšējā daļā savienoti tā, ka tajos iepildīta viendabīga šķidruma brīvā virsma visos traukos nostājas vienāda augstuma horizontālā līmenī.
- lēkāt Vairākkārt ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
- apkošļāt Vairākkārt košļājot, radīt bojājumus (no virspuses, visapkārt).
- apkodīt Vairākkārt kožot, atdalīt, noēst (no virspuses, visapkārt).
- apmētāt Vairākkārt mest (kam) virsū.
- mīdīt Vairākkārt staigājot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
- šļūkāt Vairākkārt šļūcot (pa kādu virsmu), pārvietoties.
- virsbīskapija Valsts, novads, kurā valdīja virsbīskaps ar zemes kunga tiesībām.
- basenes Vasaras apavi, kam virsa veidota no šaurām sloksnītēm, siksniņām.
- novaskot Vaskojot noklāt (kā virsmu).
- pufaika Vatenis; bieza virsjaka.
- uzvāzt Vāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- lupata Vecas, nolietotas virsdrēbes, veļa.
- uzvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko, parasti beramu) izkliedēšanai virsū (uz kā, kam).
- rievot Veidot (kā virsmā) rievu vai rievas.
- robot Veidot robus (kā) virsmā; darīt nelīdzenu.
- ievilkt Velkot (ar ko smailu), ieveidot (kādā virsmā, piem., rievu); iezīmēt, atstāt (aiz sevis pēdas).
- izvilkt Velkot izveidot (kādā virsmā svītru, rievu u. tml.).
- uzvilkt Velkot uzvirzīt (apģērba gabalu, apavus u. tml.) virsū (ķermenim, tā daļai).
- uzvilkt Velkot uzvirzīt, uzstiept virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzvelmēt Velmējot izgatavot, izveidot (ko); velmējot izveidot (piemēram, zīmi) virsū (uz kā, kam).
- uzveltnēt Veltnējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam); veltnējot izveidot.
- tūks Velts, uzkārsts, blīvs vilnas vai pusvilnas audums ar mīkstu virsmu labajā pusē.
- rovis Velvēts pārsegums virs atklāta pavarda (piem., dzirksteļu uztveršanai, dūmu novadīšanai); pavards ar šādu pārsegumu.
- apakšbikses Veļas gabals, ko valkā zem virsbiksēm.
- uzvelt Veļot, arī ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzvelties Veļoties, gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- zemzeme Veļu valsts, kas atrodas zem zemes virsmas; pazeme (2).
- uzvērt Verot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzvērpt Vērpjot uzvirzīt (piemēram, diegu, šķiedru) virsū (uz kā, kam).
- melnā vētra vētra, kas nes līdzi no laukiem augsnes virsējās daļas.
- sedans Vieglā automobiļa slēgtā virsbūve; automobilis ar šādu virsbūvi.
- universālis Vieglā automobiļa virsbūve ar palielinātu bagāžas nodalījumu un papildus atveramām durvīm automobiļa mugurdaļā.
- vagons Vieglā automobiļa virsbūve, kurā bagāžnieks apvienots ar salonu, ir salokāma pēdējo sēdekļu rinda un vertikāla aizmugures siena.
- kupeja Vieglā automobiļa virsbūves tips – slēgta virsbūve ar divām durvīm un 1–2 divvietīgu sēdekļu rindu.
- vēdas Viegla, vienmērīga (kā, piemēram, koku, to zaru) šūpošanās, arī trokšņi, ko rada šāda šūpošanās; viegla, vienmērīga (ūdenstilpes virsmas) viļņošanās.
- limuzīns Vieglais automobilis ar slēgtu virsbūvi un (parasti caurspīdīgu) šķērssienu aiz šofera sēdekļa.
- sandales Viegli apavi ar zemu papēdi vai bez papēža, kam virsu veido no kāda materiāla siksnām, sloksnēm vai caurumotas ādas.
- noņēmējs Viela, līdzeklis (kā, piem., lakas, krāsas) noņemšanai (no kā virsmas).
- sorbents Viela, uz kuras virsmas vai kuras tilpumā noris sorbcija.
- puse Viena no (apģērba, auduma) virsmām.
- puse Viena no (kā) virsmām.
- segspalva Viena no (putna vai dzīvnieka) spalvām, kuras funkcija ir segt ķermeņa, tā daļas virsmu.
- puslode Viena no divām Zemeslodes sfēriskās virsas pusēm.
- vienlīdzīgi palīgteikumi viena nosaukuma palīgteikumi, kas pakārtoti vienam un tam pašam virsteikumam un savā starpā ir saistīti sakārtojumā.
- slānis Viendabīgs (audu) kopums, veidojums (organismā), kas klāj kā virsmu vai atrodas starp citiem šādiem kopumiem, veidojumiem.
- kārta Viendabīgs (kā) slānis, kas klāj kā virsmu vai atrodas virs vai zem cita slāņa.
- guba Vienkopus sakrauta, samesta (siena, labības) kopa, parasti ar noapaļotu virsmu.
- klājiens Vienlaidus kārta, kas sedz kādu virsmu.
- arhibīskaps Viens no augstākajiem amatiem kristīgajā baznīcā (augstāks par bīskapu, zemāks par metropolītu); virsbīskaps; garīdznieks, kas ieņem šādu amatu.
- skaldne Viens no daudzstūriem, kas veido daudzskaldņa virsmu.
- pols Viens no diviem debess ķermeņa punktiem, kurā iedomāta rotācijas ass krustojas ar ķermeņa virsu; apgabals, teritorija šāda punkta tuvumā, ap šādu punktu.
- trops Viens no diviem iedomātiem riņķiem (uz Zemes virsmas vai pie debess sfēras), kas ir paralēls ekvatoram un atrodas no tā 23 grādu un 27 minūšu attālumā.
- plītsriņķis Viens no metāla riņķiem, kas sedz malkas plīts virsmas caurumu un ko izmanto tā atvēruma mainīšanai.
- saknīte Viens no nervu šķiedru kūlīšiem, kas iznāk no muguras smadzeņu sānu virsmas un, savienojoties ar otru šādu kūlīti, veido vienu no muguras smadzeņu nerviem.
- žoklis Viens no sejas daļas lielākajiem kauliem, kas veido pusi no virsējās sejas daļas vai kustīgo apakšējo sejas daļu.
- epicentrs Vieta uz Zemes virsmas, kas atrodas tieši virs zemestrīces centra.
- pazeme Vieta zem zemes virsmas, kur atrodas dažādu mitoloģisku būtņu dzīves vieta.
- apakšzeme Vieta, kas atrodas samērā dziļi zem zemes virsējās kārtas vai dziļos zemes slāņos; pazeme.
- pazeme Vieta, kas atrodas zem zemes virsmas.
- jēlums Vieta, kur ir stipri, līdz asinīm bojāta ādas virskārta vai gļotāda; brūce, čūla.
- vulkāns Vieta, kur zemes virspusē izplūst magma.
- zemzeme Vieta, telpa, kas atrodas zem zemes virsējā slāņa; pazeme (1).
- plakanvīle Vīle ar plakanu virsmu.
- uzvilināt Vilinot panākt, ka (kāds, kas) uzvirzās virsū (uz kā).
- šļūkāt Vilkt (kājas) pa (kā) virsmu.
- ģērbt Vilkt (virsū vai nost apģērbu, drēbes).
- skrāpēt Vilkt ar ko asu pa (kā) virsmu, ar švīkām radot brūci (ādas virskārtā), sabojājot (priekšmetu).
- ģērbties Vilkt sev apģērbu (virsū vai nost).
- tvīds Vilnas audums virsdrēbēm, kas austs no rupjas, kārstas un īsas vilnas.
- bešmets Vīriešu apģērba gabals (Kaukāzā, Vidusāzijā), ko valkā virs krekla zem virsdrēbēm un kas sniedzas līdz ceļiem.
- virskrekls Vīriešu apģērba gabals, ko valkā virs apakškrekla.
- apakškrekls Vīriešu veļas gabals, ko valkā zem virskrekla.
- universālvirpa Virpa, kuru iespējams izmantot ļoti dažādu tehnoloģisko operāciju veikšanai (piemēram, gan cilindrisku un konisku virsmu apstrādei, gan vītņu griešanai).
- apvirpot Virpojot apstrādāt (visapkārt, no virspuses).
- ievirpot Virpojot ieveidot (kādā virsmā).
- virs ūdens virs (parasti ūdenstilpes) ūdens virsējā slāņa (parasti to skarot).
- smilšu kopiņa virs apbedījuma vietas uzbērts zemes paaugstinājums.
- smilšu kopa virs apbedījuma vietas uzbērts zemes paaugstinājums.
- augša Virsa, virspuse.
- virsa Virsējā kārta, slānis (parasti vielai); virskārta (parasti produktam).
- virspuse Virsējā puse, virsējā daļa, virsējā kārta.
- virsa Virsējā, augšējā daļa, arī virspuse, ārpuse (piem., priekšmetam, veidojumam).
- kapteiņleitnants Virsnieka dienesta pakāpe (Latvijas un citu valstu kara flotē) starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapteinis Virsnieka dienesta pakāpe (Latvijas un daudzu citu valstu bruņotajos spēkos); virsnieks, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- adjutants Virsnieks, kas veic administratīvus pienākumus štābā vai pie valsts vadītāja; augstāka ranga virsnieka palīgs.
- jesauls Virsnieku dienesta pakāpe Krievijas kazaku karaspēka daļās; virsnieks, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kortikosteroīdu preparāti virsnieru garozas hormonu un to sintētisko analogu preparāti.
- relatīvā virsvērtība virsvērtība, kas rodas, paaugstinot darba ražīgumu.
- absolūtā virsvērtība virsvērtība, kas rodas, pagarinot darba dienu.
- uzvijas virsvērtība virsvērtības pārpalikums.
- švīkāt Virzīt (ko) pa kādu virsmu, radot troksni.
- durt Virzīt (ko) virsū (kam tievam, smailam).
- maukt Virzīt (ko) virsū vai kur iekšā tā, ka (tas) apņem, aptver.
- skart Virzīt (piem., ķermeņa daļu, priekšmetu), tā, ka tas nonāk uz (kā virsmas).
- apdūmot Virzīt dūmus (kam virsū), lai (ko) pasargātu vai atvairītu.
- vilkt Virzīt pa (kā) virsmu (ko) sev līdzi, uz savu pusi u. tml., arī šādi panākt, ka (kāds) virzās līdzi.
- vilkt Virzīt, maukt (ko) virsū vai nost (ķermenim, ķermeņa daļai).
- braukt Virzīt, vilkt pa kādu virsmu (piem., pirkstu).
- rāpot Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar īpašām visa ķermeņa muskulatūras, skeleta kustībām (par bezkāju dzīvniekiem).
- rāpot Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar kāju kustībām (par rāpuļiem, kukaiņiem u. tml.).
- šļūkt Virzīties, slīdēt pa (kādu) virsmu, neatraujoties (no tās).
- pūst Virzot (ko), noklāt (ar to) kādu virsmu.
- uzvirzīties Virzoties novietoties (uz kā, kam virsū).
- stigt Virzoties pa staignu, irdenu, mīkstu virsmu, grimt (tajā).
- cerot Zaroties pie virszemes dzinumu pamata, veidot cerus.
- zem ūdens zem (parasti ūdenstilpes) ūdens virsējā slāņa.
- sials Zemes garozas virsējā kārta, kas veidota galvenokārt no silīcija un alumīnija minerāliem.
- sakaru pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis, kas retranslē uztvertos radiosignālus, nodrošinot televīzijas, telefona, telefaksa, datora u. c. sakarus starp objektiem uz Zemes virsmas, atmosfērā un tuvējā kosmiskajā telpā.
- kapa kopiņa zemes paaugstinājums (parasti apzaļumots) virs apbedījuma vietas.
- virszeme Zemes virsa, virspuse.
- augstiene Zemes virsas daļa, kas atrodas augstāk par 200 metriem (Latvijā – par 120 metriem) virs jūras līmeņa.
- līdzenums Zemes virsas daļa, kurā ir mazas augstuma svārstības (mazākas par 200 metriem); līdzena teritorija.
- virsotne Zemes virsas paaugstinājums (attiecībā pret jūras līmeni), ko norobežo līdzenums.
- kalns Zemes virsas pacēlums (parasti vismaz 100 metru augstumā) virs apkārtnes un ar nogāzēm visapkārt.
- ieplaka Zemes virsas pazeminājums, ko norobežo nogāzes.
- morfoģenēze Zemes virsas reljefa formu izcelšanās un attīstība.
- pamatne Zemes virsējais slānis; grunts.
- grunts Zemes virskārtas ieži (arī augsne), kas atrodas iežu dēdēšanas zonā.
- trops Zemes virsmas josla starp šiem riņķiem.
- horizonts Zemes virsmas un debess šķietamas saskares līnija; apvārsnis.
- apvārsnis Zemes virsmas un debess šķietamas saskares līnija; horizonts.
- kartogrāfiskā projekcija zemes virsmas vai tās daļas attēlojums plaknē.
- zeme Zemeslodes virsa kā cilvēku dzīves un darbības vieta; pasaule (2).
- josla Zemeslodes virsmas daļa ar atšķirīgu klimatu, kas atkarīgs no attāluma līdz polam vai ekvatoram; teritorija, kurā ir savdabīgi dabas apstākļi.
- josla Zemeslodes virsmas daļa starp diviem meridiāniem.
- galošas Zemi gumijas apavi, ko valkā virs parastajiem apaviem, lai pasargātu tos no dubļiem un mitruma.
- zemiene Zems līdzenums, kas attiecībā pret apkārtējo teritoriju atrodas ne augstāk par 200 metriem virs jūras līmeņa.
- rifs Zemūdens klinšu grēda, kas atrodas tuvu ūdens virsmai un vietumis izslienas virs ūdens.
- ziest Ziežot (ko) virsū, gatavot (parasti sviestmaizi).
- pārziest Ziežot (ko) virsū, pārklāt (ar to ko).
- uzsmērēt Ziežot (ko) virsū, sagatavot.
- uzziest Ziežot ko virsū, pagatavot.
- noziest Ziežot noklāt (kā virsmu).
- uzziest Ziežot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- krustakmens Zīme zemes gabala robežpunktu iezīmēšanai – liels zemē ierakts akmens, kura virszemes daļā ir iekalts krusts.
- ģeomorfoloģija Zinātne par Zemes virsas reljefu, tā izveidošanos un attīstību.
- ģeogrāfija Zinātne par Zemi un parādībām, kas saistītas ar Zemes virsmu un atmosfēru, tur atrodamajiem augiem un dzīvniekiem, kā arī cilvēkiem, to izvietojumu un sabiedrības attīstības īpatnībām dažādās zemeslodes vietās.
- ģeodēzija Zinātne, kas pēta zemeslodes formu, lielumu, gravitācijas lauku un kuras galvenais praktiskais uzdevums ir Zemes virsmas, tās daļu mērīšana, attēlošana plānos un kartēs.
- topogrāfija Zinātnes nozare, kas izstrādā metodes, kā veikt ģeodēzisko mērīšanu, lai sastādītu Zemes virsmas topogrāfiskās kartes un plānus.
- uzzvelties Zveļoties, gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- sarkankrūtītis Zvirbuļveidīgo kārtas drukns dziedātājputns ar melnu galvvirsu un pelēku muguru, kura vīriešu kārtas īpatņiem ir raksturīga sarkanīga ķermeņa krūšu un apakšējā daļa; parastais svilpis [Pyrrhula pyrrhula].
- zilzīlīte Zvirbuļveidīgo kārtas neliels (mazāks par lielo zīlīti) putns ar zilu galvas virsu, ziliem spārniem un asti, baltiem vaigiem un dzeltenīgu pieri [Parus caeruleus].
- uzžaut Žaujot novietot (piemēram, veļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- apžūt Žūstot kļūt sausākam, arī gandrīz sausam (no virspuses, visapkārt).
virs citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV