Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 217 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam virs.

Atrasts vārdos (112):

Atrasts etimoloģijās (43):

No latīņu super 'pār, virs' un franču moderne 'mūsdienīgs, jauns'. (šķirklī supermoderns)
No latīņu super 'pār, virs' un radicalis (radix (radicis) 'sakne; pamats'). (šķirklī superradikāls)
No krievu virsnieka P. Bermonta-Avalova vārda. (šķirklī bermontiāde)
No latīņu super 'pār, virs' un nova (stella) 'jauna (zvaigzne)'. (šķirklī supernova)
No vācu Superstrat, kam pamatā latīņu super 'pār, virs' un stratum 'slānis'. (šķirklī superstrāts)
No grieķu archiereus 'virspriesteris'. (šķirklī arhierejs)
No grieķu epi 'virs' un derma 'āda'. (šķirklī epiderma)
No latīņu degeneratus, kam pamatā latīņu degenerare 'izdzimt, izvirst'. (šķirklī deģenerāts)
No latīņu degenerare 'izdzimt, izvirst'. (šķirklī deģenerēties)
No grieķu epikentros (epi 'virs', kentron 'viduspunkts'). (šķirklī epicentrs)
No grieķu epidēmia 'slimības izplatīšanās', epidēmios 'izplatīts' (epi 'virs', dēmos 'tauta'). (šķirklī epidēmija)
No grieķu epi 'virs' un zōon 'dzīvnieks'. (šķirklī epizootija)
No grieķu hyper 'pāri, virs' un angļu market 'tirgus'. (šķirklī hipermārkets)
No grieķu hyper 'pāri, virs' un trophē 'barošana'. (šķirklī hipertrofija)
No grieķu klima, klimatos 'slīpums'. Senie grieķi ar to domāja slīpumu, kādā uz Zemes virsmas krīt Saules stari. (šķirklī klimats)
No latīņu culmen, culminis 'virsotne'. (šķirklī kulminācija)
No mono- un latīņu planum 'virsma, plāksne'. (šķirklī monoplāns)
No vācu Permanganat, kam pamatā latīņu per 'pāri, virs' un Manganat (Mangan 'mangāns'). (šķirklī permanganāts)
No vācu Peroxid, kam pamatā latīņu per 'pāri, virs' un oxys 'ass, sūrs, skābs'. (šķirklī peroksīds)
No latīņu planum 'virsma, plakne' un grieķu metrein 'mērīt'. (šķirklī planimetrija)
No latīņu super 'pār; virs' un franču élite 'labākais, izraudzītais'. (šķirklī superelite)
No latīņu rubrica 'likuma virsraksts' (ruber 'sarkans', jo savulaik virsrakstus rakstīja ar sarkanu krāsu). (šķirklī rubrika)
No angļu summit 'virsotne, galotne'. (šķirklī samits)
No čeroki indiāņu cilts virsaiša Sequoyah vārda. (šķirklī sekvoja)
No sanskrita stūpa 'virsotne, galotne'. (šķirklī stūpa)
No latīņu super 'pār; virs'. (šķirklī super-)
No latīņu super 'pār; virs' un franču arbitre. (šķirklī superarbitrs)
No latīņu super 'pār; virs' un finalis (finis 'nobeigums'). (šķirklī superfināls)
No latīņu super 'pār; virs' un angļu finish. (šķirklī superfinišs)
No latīņu super 'pār; virs' un grieķu phōsphoros (phōs 'gaisma' un phoros 'nesošs'). (šķirklī superfosfāts)
No franču superposition (superposer 'novietot virsū'). (šķirklī superpozīcija)
No latīņu super 'pār, virs' un viduslaiku latīņu realis 'priekšmetisks, vielisks'. (šķirklī superreālisms)
No latīņu supra 'virs; aiz; pirms' un vadāmība. (šķirklī supravadāmība)
No latīņu supra 'virs; aiz; pirms' un plūstamība. (šķirklī supraplūstamība)
No latīņu supra 'virs; aiz; pirms' un vadītājs. (šķirklī supravadītājs)
No latīņu supra 'virs; aiz; pirms' un vadītspēja. (šķirklī supravadītspēja)
No angļu shrapnel, pēc izgudrotāja angļu artilērijas virsnieka Henrija Šrapnela (Henry Shrapnel, 1761–1842) vārda. (šķirklī šrapnelis)
No turku тебе, тобе, тюбе 'paugurs, uzkalns, virsotne'. (šķirklī tibeteika)
No spāņu tilde 'zīme, kas virs burta n apzīmē mīkstinājumu'. (šķirklī tilde)
No latīņu epitaphium, grieķu epitaphion 'kapa runa', epitaphios (epi 'virs' un taphios 'zārks'). (šķirklī epitāfija)
No franču zénith, viduslaiku latīņu cenit, kam pamatā arābu samt (ar-ra's) 'virziens; ceļš (virs galvas)'. (šķirklī zenīts)
No grieķu hyper 'pāri, virs' un tonos 'sasprindzinājums'. (šķirklī hipertonija)
No vācu Akrobatik, kam pamatā grieķu akrobatikos 'spējīgs kāpt uz augšu'; akron 'virsotne' un bainen 'iet'. (šķirklī akrobātika)

Atrasts vārdu savienojumos (32):

Atrasts skaidrojumos (400):

slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
getras Aizpogājams aizsargs no auduma vai ādas, kas sedz pēdas virspusi līdz potītēm; apģērba piederums, kas sedz kājas no potītēm līdz ceļgaliem.
sliepnēt Aizziest ar tepi nelīdzenumus, plaisas u. c. negludumus, nolīdzinot virsmu pirms krāsošanas.
rusts Akmens ar rupju, nelīdzenu virsmu.
gaisa vingrotājs akrobāts, kas savus vingrojumus izpilda augstu virs skatītājiem.
virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
traverss Alpīnismā – pārgājiens pa kalnu grēdas kori no vienas virsotnes uz citām virsotnēm; kalna nogāzes, klints u. tml. šķērsošana horizontālā virzienā.
drēbnieks Amatnieks, kas šuj virsdrēbes.
feldfēbelis Apakšvirsnieka dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
vahmistrs Apakšvirsnieka pakāpe cariskās Krievijas armijā (kavalērijā).
ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvēja labību; apaļkoki pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
rozete Apaļš logs ar spraišļiem un vitrāžām (piem., virs ieejas baznīcā); rozes (2) logs.
rozes logs apaļš logs ar spraišļiem un vitrāžām (piem., virs ieejas baznīcā); rozete.
pūslis Apaļš vai ieapaļš izcilnis kādas virsmas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
torte Apaļš vai taisnstūrains paliels konditorejas izstrādājums, kas (parasti) ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu un rotātu virsu.
apsūnot Apaugt, pārklāties (no virspuses) ar sūnu.
zole Apava apakšējā daļa, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā.
tupeles Apavi ar koka zoli un ar virsu bez kapes.
saistzole Apavu detaļa – ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli.
apgruzdēt Apdegt, daļēji pārogļoties (no virspuses).
baseins Apgabals, no kura upē, ezerā vai jūrā satek apakšzemes vai virszemes ūdeņi.
lamberts Apgaismotas virsmas spožuma ārpussistēmas mērvienība.
kabata Apģērba detaļa, kas uzšūta virspusē vai izveidota auduma šķēlumā un paredzēta nelielu priekšmetu ielikšanai.
krekls Apģērba gabals (parasti vīriešiem), kas sniedzas pāri jostas vietai un kam ir garas vai īsas piedurknes; virskrekls.
cepure Apģērba piederums galvas virsējās daļas apsegšanai.
virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs citām drēbēm; apģērbs, ko valkā virs veļas.
virsapģērbs Apģērbs, ko valkā virs cita tērpa.
apsālīt Apkaisīt ar sāli (visapkārt, no virspuses).
uzacs Apmatojuma lokveida josla virs acs dobuma.
uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas pūkainu, mīkstu šķiedru galu virsslāni.
šķīvot Apstrādāt (augsnes virskārtu), griezt (velēnu) ar šķīvju lobītāju, šķīvju ecēšām.
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti no virspuses, irdenu.
pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to gludu un spīdīgu.
lobīt Apstrādāt (piem., tīrumu) uzirdinot, apvēršot augsnes virskārtu.
nošūt Apšūt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
apsmulēt Aptraipīt, nosmērēt (no virspuses, visapkārt).
apgriezt Apvērst otrādi (ar augšpusi, virspusi uz leju).
uzvērst Apvēršot augsni, uzvirzīt (ko) virspusē.
slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus; ar abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
vaga Ar arklu (arī, piem., ar īpašu vagu veidotāju) izveidots garens padziļinājums augsnes virskārtā.
peldriņķis Ar gaisu pildīts riņķveida priekšmets, kas palīdz peldoties noturēties virs ūdens.
uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
uzmānīt Ar grūtībām (piem., dažādi grozot, spiežot) panākt, ka (kas) uzvirzās virsū (uz kā, kam).
metināt Ar īpaši aparātu veidot cietu, neizjaucamu savienojumu, (kā) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
uzstrādāt Ar īpašiem paņēmieniem uzklāt (piemēram, šķidras masas kārtu) virsū (uz kā, kam).
gravēt Ar īpašu rīku vai ķīmiskiem līdzekļiem veidot gludā, cietā virsmā (attēlu, tekstu).
pļaut Ar izkapti vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
uzmocīt Ar lielām grūtībām uzdabūt virsū (uz kā, kam, arī kur); ar lielām grūtībām uzdabūt augšā.
uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur).
berzēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt šurp turp (pa kādu virsmu, piem., tīrot, ieziežot, masējot).
rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt šurp turp (pa kādu virsmu); berzēt.
berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (ko pa kādu virsmu), parasti tīrot, mazgājot (šo virsmu), arī dalot (ko) nost no šīs virsmas.
gāle Ar sniegu, ledu klāta kalna virsotne, krauja.
uzdzīt Ar spēku (piemēram, triecienu) uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
uzspļaut Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
lēkt Ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (piem., par zivīm).
uzgrūst Ar svarcelšanas tehnikas paņēmienu (grūžot no krūtīm) pacelt un noturēt izstieptās rokās virs galvas; arī pacelt ar vienu roku virs galvas.
uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur); uzmest (2).
uztriekt Ar triecienu, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
hidrosfēra Ar ūdeni klātā zemeslodes virsma; zemeslodes ūdeņu kopums.
ievīlēt Ar vīli ieveidot (kādā virsmā, piem., robu).
putas Ārējās sekrēcijas dziedreru sekrēts, kas izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piem., no pārmērīgas piepūles); saputojušās siekalas.
sandriks Arhitektoniska detaļa virs loga vai durvju ailes dzegas fragmenta vai frontona izskatā.
kesons Arhitektonisks veidojums – padziļinājums griestos, arī arku un velvju iekšējās virsmās.
ārējā asiņošana asiņu izplūšana no brūcēm organisma virspusē.
atskabarga Ass nelīdzenums (piem., atlūstošs koksnes šķiedras gals, atlūza pie metāla priekšmeta virsmas).
virsaste Astes virspuse.
uzmesties Atbalstoties (ar elkoņiem, rokām u. tml.), uzliekties virsū (uz kā, kam).
uzgulties Atbalstoties novietoties (piemēram, ar ķermeņa augšdaļu) virsū (uz kā, kam).
attaukot Atbrīvot (virsmu) no taukvielām; atdalīt taukvielas.
klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas.
karāties Atrasties bez atbalsta (virs kā, pāri kam u. tml.).
sēdēt Atrasties stāvoklī, kad sēžamvieta balstās pret kādu virsmu.
peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka (tas) pilnībā pārklāj; atrasties šķidruma virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi.
pludot Atrasties, arī izplatīties (piem., uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas; gliseris.
gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas.
uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, arī iznīcinātam.
uzsviesties Ātri uzlēkt, uzsēsties virsū (uz kā, kam).
segt Atrodoties (kam) virsū, apklāt, darīt neredzamu.
segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, pasargāt vai daļēji pasargāt to no apkārtējās vides iedarbības.
atkailināt Atsegt (no virsū, apkārt esošā).
jūras līmenis atskaites virsma (kā) augstuma pakāpes noteikšanai uz Zemes – jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmenis.
ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (piem., par sīki viļņotu ūdens virsmu).
laukums Atšķirīga kādas virsmas daļa; atšķirīga vieta (kādā virsmā).
plankums Atšķirīgas krāsas, nokrāsas norobežota vieta uz (kā) virsmas.
spogulis Atšķirīgs laukums (dzīvnieka) ķermeņa virsmā.
projicēt Attēlot (telpisku ķermeni) uz plaknes vai kādas citas virsmas.
uzbrukt Attiecīgi izturoties (piemēram, metoties virsū) nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) – piemēram, par kaitēkļiem.
uznest Atveidot (uz kā, kam) virsū (piemēram, uzkrāsojot).
atspoguļoties Atveidoties (uz virsmas) atspulga veidā.
atstarot Atvirzīt atpakaļ no savas virsmas.
iecentrēt Atzīmēt, izveidot centru (parasti sagataves gala virsmā).
segaudi Audi ar aizsargāšanas funkciju, kas sedz (organisma vai tā daļu) virsmu, izklāj (organisma) dobumus.
trinītis Auduma pinums, ko auž ar trim nīšu kārtām, veidojot virspusē diagonālu rakstu; audums, kam ir šāds pinums.
buklē Audums ar sīkiem mezgliņiem virspusē.
virsdrēbe Audums, kas paredzēts apģērba virsējai daļai, tā ārpusei vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai.
stumbrs Auga vasas daļa, kas balsta tā virszemes orgānus.
virsmiziņa Auga, tā daļas, augļa apvalka (mizas) ārējā, virsējā plānā kārta.
izaugums Augot, attīstoties izveidojies izcilnis (organisma, tā daļas virspusē).
solončaks Augsne, kas virskārtā satur daudz sāļu, izplatīta Centrālās Āzijas, Āfrikas un Austrālijas tuksnešos.
erozija Augsnes auglīgās virskārtas noskalošana, aiznešana prom (lietus, sniega ūdeņu, vēja iedarbībā).
kurmja rakums augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes.
aramkārta Augsnes virsējā, apstrādājamā kārta.
velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
erodētās augsnes augsnes, no kurām vējš vai nokrišņu ūdeņi nonesuši virsējo, auglīgo kārtu.
irdne Augsnes, zemes irdenā virskārta; arī augsne, zeme.
admirālis Augstākā dienesta pakāpe karaflotē; virsnieks ar šādu dienesta pakāpi.
kore Augstākā vieta, virsotne.
pavēlniecība Augstākā virsniecība, kas komandē armiju, tās atsevišķas daļas, militāras vienības, vada militāro iestāžu darbību u. tml.
galotne Augstākā, sašaurinātā (kalna, klints) daļa; virsotne.
krīvu krīvs augstākais garīdznieks, virspriesteris.
patriciāts Augstākais, bagātākais iedzīvotāju slānis, valdošā virsotne (viduslaiku pilsētās).
kalnu plato augsts zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu virsu.
nivelēšana Augstuma starpības mērīšana (zemes virsmas punktiem); (vietas, platības) vertikālā uzmērīšana.
kūdrainās augsnes augšņu grupa, kas veidojas pārmitros apstākļos un kam virskārtā ir kūdra.
termika Augšupejoša gaisa plūsma, kas izveidojas virs samērā siltas vietas Zemes virsā.
pārklāt Augt (uz kādas virsmas) kādā teritorijā, platībā.
segt Augt uz visas (kā) virsmas vai tās lielākās daļas (par augiem).
noklāt Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) – par augiem, to daļām.
pasēja Augu kultūra, kas ir pasēta zem virsauga.
kraupis Augu slimība, kas uz augļu, bumbuļu, lapu vai sakņu virsmas rada plankumus, kreveles.
kulba Automobiļa kravas kaste ar segtu virsu.
šasija Automobiļa pamatdaļa, ar kuru tas balstās uz ceļa un pie kuras ir piestiprināta virsbūve un motors.
karosērija Automobiļa virsbūve; automobiļa specifiskais aprīkojums.
lando Automobiļa virsbūves tips, kurā virs aizmugures sēdekļa atverama lūka.
laringoskopija Balsenes iekšējās virsmas apskate ar laringoskopu.
pītā maize baltmaize, kura klaipa virsma izveidota pīnes formā.
apbārstīt Bārstot (ko sīku, smalku), apklāt (no virspuses); apkaisīt.
pārbārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (ar to); bārstot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
nobārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (kā virsmu ar to).
uzbārstīt Bārstot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
virsbīskapija Baznīcas adminstratīvi teritoriāla vienība, kurā valda virsbīskaps.
uzbāzt Bāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
uzstūķēt Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt, novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
kaps Bedre (mirušā) apbedīšanai; vieta, kur apbedīts mirušais; zemes kopiņa virs šīs vietas.
apbērt Berot (ko virsū), apklāt.
pārbērt Berot (ko) virsū, pārklāt (ar to); berot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
piebērt Berot (ko), pārklāt (ar to lielā daudzumā kādu virsmu).
uzbērt Berot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
uzbērt Berot virsū (kādu materiālu) noteiktā vietā, izveidot (no tā ko paaugstinātu).
uzbērt Berot virsū (piemēram, zemes slāni), paaugstināt (kādu teritoriju).
nobērt Berot, kaisot (ko virsū) pārklāt visu (kā) virsmu vai tās daļu.
noberzt Beržot notīrīt, nospodrināt (priekšmetu, tā virsmu).
uzberzt Beržot sīkās daļiņās, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
helikopters Bezspārnu lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs korpusa un kas var vertikāli pacelties un nolaisties, turēties gaisā uz vietas vai strauji mainīt lidojuma virzienu.
uzbīdīt Bīdot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
vatenis Bieza vatēta virsjaka.
fufaika Bieza, vatēta virsjaka; vatenis.
draps Biezs, mīksts vilnas vai pusvilnas audums no kā šuj virsdrēbes.
virsbikses Bikses, kas valkājamas virs apakšbiksēm.
piebirdināt Birdinot (ko) lielākā daudzumā, pārklāt (ar to kādu virsmu).
uzbirdināt Birdinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
uzbirt Birstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
kutikula Blīvs, aizsargājošs veidojums uz epitēlijaudu virsmas.
skramba Bojājums – šaurs padziļinājums (priekšmeta) virsmā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā.
nobradāt Bradājot, uzkāpjot virsū, saspiest vai nogalināt (ko); nomīt.
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
uzbrāzties Brāžoties uzvirzīties virsū (kam) – piemēram, par vēju.
ūdenslīmenis Brīvas ūdens virsmas augstums virs kādas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdens līmenis.
ūdens līmenis brīvas ūdens virsmas augstums virs kādas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdenslīmenis.
švīkātā keramika bronzas laikmeta keramika, kuras virsmu nenogludina ar roku.
pārklāt Būt klātam pāri (kādai virsmai).
segt Būt novietotam, atrasties (kam) virsū, priekšā u. tml.
nosegt Būt novietotam, atrasties virsū, pāri, arī priekšā (kam).
uztriekt Būt par cēloni, ka (piemēram, transportlīdzeklis) ar lielu spēku izvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur).
uzšūpot Būt par cēloni, ka rodas (ūdens virsmā).
spiest Būt tādam, kas rada spēku, kurš perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukumu.
klāt Būt tādam, kas sedz, atrodas (uz kā virsmas).
pludot Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
slieties Būt vērstam, atrasties, arī celties (kam pāri, virs kā) virzienā uz augšu (parasti par celtnēm, arī augiem).
lēca Caurspīdīgs (parasti stikla) ķermenis ar izliektu vai ieliektu virsmu, ko lieto galvenokārt optiskajās sistēmās.
virspamats Celtnes pamatu redzamā, arhitektoniski izceltā virszemes daļa; cokols (1).
cokols Celtnes pamatu redzamā, arhitektoniski izceltā virszemes daļa.
pagrabstāvs Celtnes stāvs, kas daļēji atrodas zem zemes virsas.
nobrauktuve Ceļa daļa, slīpa virsma, kas ierīkota nobraukšanai (no kā).
uzcelt Ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
uzcementēt Cementējot (piemēram, ar zobārstniecības cementu, celtniecības cementu) uzstiprināt virsū (uz kā, kam).
apcept Cepot (no virspuses, no visām pusēm), panākt, ka kļūst gatavs, brūns.
apbrūnināt Cepot, grauzdējot, padarīt (ko) no virspuses brūnganu vai brūnu.
apcepties Cepoties kļūt gatavam, brūnam (no virspuses, visām pusēm).
panna Cepšanai uz atklātas uguns vai karstām virsmām lietojams lēzens, parasti apaļš metāla trauks ar uzliektām malām un rokturi.
iecirst Cērtot radīt, ieveidot (kādā virsmā).
uzcirst Cērtot, kaļot u. tml. izveidot (kā virsmu).
sērsna Cieta, blīva sniega virskārta, arī ledus garoza, kas veidojas sniegam atkūstot un pēc tam sasalstot.
piere Cilvēka sejas daļa virs uzacīm.
epiderma Cilvēka vai dzīvnieka ādas virskārta.
virsāda Cilvēka, dzīvnieka ādas virsējā kārta; epiderma.
garderobists Cilvēks, kas strādā garderobē – saņem un izsniedz virsdrēbes.
lupt Dalīties, krist nost, lobīties (parasti par virskārtu).
pleistons Daļēji iegrimušu, ūdens virsējā slānī pasīvi peldošu organismu kopums.
uzsvārcis Darba tērps, ko valkā virs apģērba; virsvalks.
virsvalks Darba tērps, ko valkā virs apģērba.
virssvārcis Darba virsvalks.
skrāpis Darbarīks ar asiem paaugstinājumiem (kā) virsmas tīrīšanai, apstrādei, (to) skrāpējot.
mizotājs Darbmašīna mizas noņemšanai no koksnes virsmas; mizošanas mašīna.
vārtīt Darīt netīru, vāļājot pa zemi, netīru virsmu vai pieļaujot, ka (kas) skar zemi, netīru virsmu.
vīle Daudzasmeņu griezējinstruments ar sīkiem, cirstiem vai frēzētiem zobiem cieta materiāla apstrādei, virsmas nogludināšanai, noslīpēšanai.
kokaugi Daudzgadīgi augi ar pārkoksnētām virszemes daļām (koki, krūmi, puskrūmi).
krūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem koksnainiem virszemes stumbriem (bez viena galvenā stumbra).
bezlape Daudzgadīgs bezhlorofila lakstaugs, parazīts, kas vairākus gadus dzīvo zem augsnes virskārtas.
sparģelis Daudzgadīgs dārzenis, arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām; šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā [Asparagus officinalis].
seslerija Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar pelēkzilganu lapu virspusi un ziedkopu, kas atgādina vārpu [Sesleria coerulea].
biškrēsliņš Daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem, smaržīgiem, no virspuses plakaniem ziedu kurvīšiem ziedkopās.
septiņstarīte Daudzgadīgs sīks prīmulu dzimtas lakstaugs ar lapām stumbra augšdaļā, virs kurām ir zieds ar septiņām baltām vainaglapām [Trientalis europaea].
piramīda Daudzskaldnis, kam viena skaldne (pamats) ir daudzstūris, bet pārējās skaldnes – trijstūri ar kopēju virsotni.
oktagons Daudzstūris ar astoņām virsotnēm; astoņstūris.
astoņstūris Daudzstūris ar astoņām virsotnēm.
pentagons Daudzstūris ar piecām virsotnēm; piecstūris.
sešstūris Daudzstūris ar sešām virsotnēm.
krāteru jūra daudzu krāteru sablīvējums noteiktā Mēness virsmas rajonā.
priekšauts Dažāda piegriezuma, parasti darba, apģērba gabals, ko valkā virs tērpa priekšdaļas.
programmatisms Dažādi paņēmieni (virsraksts, epigrāfs, moto, sižeta īss atstāsts) skaņdarba satura izpratnes atvieglošanai.
meridionālais augstums debess ķermeņa augstums virs horizonta kulminācijas brīdī.
pols Debess ķermeņa virsas vieta, punkts, kur kāda parādība izpaužas visintensīvāk.
zenīts Debess sfēras punkts virs novērotāja galvas.
debesmala Debess un zemes virsmas šķietamā saskares līnija; horizonts.
apdegt Degot, atrodoties liesmās vai augstā temperatūrā, pārogļoties (visapkārt, no virspuses).
uzdegums Degšanas procesā radies vielu slānis uz (kā) virsmas.
kesona slimība dekompresijas slimība, kas rodas, piem., ja cilvēku pēc darba kesonā pārāk strauji izceļ virs ūdens.
uzmava Dekoratīvs apģērba aksesuārs – elastīga dažāda materiāla aproce virs plaukstas locītavas.
kraklē Dekoratīvs sīku plaisiņu tīkls uz keramikas izstrādājumu glazētās virsmas.
robiņš Dem. --> robs (1); neliels padziļinājums (kā virsmā).
uzlika Detaļa, kas paredzēta uzlikšanai, novietošanai (uz kā) virsū.
garumzīme Diakritiska zīme – horizontāla svītriņa virs burta valodas skaņas garuma apzīmēšanai.
umlauts Diakritiska zīme (divi punkti virs patskaņa, piemēram, ä), kas rāda patskaņa palatalizāciju.
pusdiena Dienas vidus, laiks, kad saule atrodas visaugstāk virs horizonta; pulksteņa laiks ap divpadsmitiem rītā.
bocmanis Dienesta pakāpe dažu valstu kara flotē (starp seržanta un virsnieka pakāpēm).
majors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā (Latvijas armijā – dienesta pakāpe starp kapteini un pulkvežleitnantu); virsnieks, kam ir šāda pakāpe.
praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (bijušajā Padomju Armijā – dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē – zemākā virsnieku pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
asns Dīglis, kas izdīdzis no sēklas, bumbuļa, sakneņa; tikko izdīgusi auga virszemes daļa ar vēl neizveidotām lapām.
kostīmkleita Divdaļīga kleita, kuras augšējā daļa ir jaka bez oderes, apakšējā – svārki; kleita ar virsū valkājamu jaku.
zelminis Divslīpju jumta noslēdzošā trīsstūrveida ārsiena virs dzegas.
šķautne Divu (priekšmeta, veidojuma u. tml.) virsmas daļu sadura samērā šaurā leņķī.
rakelis Dobspiedes mašīnās – plāna, uzasināta plāksne, ar kuru noņem lieko krāsu no iespiedformas virsmas.
putekļu lupata drānas gabals putekļu uzslaucīšanai no virsmām.
susinātājdrena Drena augsnes un virszemes gravitācijas ūdeņu uztveršanai un novadīšanai.
uzdrukāt Drukājot izveidot (piemēram, tekstu, attēlu) virsū (uz kā, kam).
uzdrupināt Drupinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
apdrupt Drūpot sairt (no virspuses).
iere Dūmvads (krāsnij); sildoša virsma pie šāda dūmvada (piem., krāsns mūrītis).
uzdurt Durot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
zeltactiņa Dzeltenbrūns vai zaļgans kukainis ar vara krāsas acīm, krusteniski dzīslotiem, metāliski spīdošiem, caurspīdīgiem spārniem, kas miera stāvoklī sakļauti jumtveidā virs ķermeņa.
pusvagons Dzelzceļa kravas vagons ar vaļēju virsbūvi.
seklība Dziļāka satura, dziļāku jūtu trūkums; virspusējība.
piere Dzīvnieka galvas virsējā priekšdaļa.
ūdensdzīvnieks Dzīvnieks, kas visu dzīvi pavada ūdenī vai uz tā virsmas.
peldēt pa virsu dzīvot, izturēties, rīkoties pavirši, virspusēji, neiedziļinoties.
kamzolis Džemperis vai jaka (senāk jaka, ko valkāja zem virsdrēbēm).
kārtojums Ēdiens, kuru gatavo, liekot kārtās citu virs cita dažādus pārtikas produktus.
zorbings Ekstrēms izklaides, arī sporta veids – pārvietošanās (piem., lejup no kalna, pa ūdens virsu), cilvēkam atrodoties caurspīdīgā, ar gaisu pildītā bumbā – zorbā.
kontaktmetināšana Elektrometināšana bez piedevu materiāliem, metināmo elementu virsmas perpendikulāri saspiežot un karsējot.
uzelpot Elpot virsū (kādam, kam).
zobēvele Ēvele (ar samērā stāvi iestiprinātu ēveļnazi), ko lieto sīku atskabargu radīšanai uz gludas virsmas pirms līmēšanas.
kuģēvele Ēvele ieliektu vai izliektu koka virsmu apstrādāšanai.
profilēvele Ēvele noteikta apstrādājamās virsmas profila veidošanai.
apēvelēt Ēvelējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
noēvelēt Ēvelējot padarīt līdzenu, gludu (kā) virsmu.
nošķelts konuss figūra, kas izveidojas, ja konusam nošķeļ virsotni.
noflīzēt Flīzējot noklāt (kā virsmu).
virsfrēze Frēze, kas paredzēta (kā) virsmas apstrādei.
piezemes temperatūra gaisa temperatūra divu metru augstumā no zemes virsmas.
virsgaisma Gaisma, kas telpā ieplūst no virspuses, no augšas, piem., caur iestiklotām jumta konstrukcijām.
atspulgs Gaismas atspīdums (uz kādas virsmas).
oreols Gaismas josla, gaišums ap dievību vai svēto tēliem vai virs galvas.
terminators Gaismas un ēnas robeža uz Mēness, planētas vai tās pavadoņa virsmas.
ekrāns Gaiša, balta virsma, uz kuras projicē, piem., filmas attēlu.
ēvele Galdnieka darbarīks koka virsmas nogludināšanai.
pārpieris Galvas apsējs, ko sieviete sien virs pieres zem lakata, galvas auta.
pauris Galvas augšējā, virsējā daļa.
deniņi Galvas daļa, kas atrodas virs acīm no pieres sāniem līdz ausij.
galvvirsa Galvas virsējā, augšējā daļa.
galvvidus Galvas virsējās, augšējās daļas vidus; galvas vidus.
stola Gara, plata lenta, ko mācītājs apliek ap kaklu virs liturģiskā tērpa (piem., Romas katoļu, arī Evaņģēliski luteriskās baznīcas tradīcijā).
sloksne Gara, samērā šaura (piem., virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus.
strēmele Garena, samērā šaura (piem., teritorijas, virsmas) daļa.
lete Garens, no priekšpuses slēgts paaugstinājums ar plakanu virsmu (preču tirgošanai, pakalpojumu sniegšanai u. tml.).
rieva Garens, šaurs padziļinājums (kā virsmā).
ūdensmērītājs Garkājaina blakts ar tievu, izstieptu ķermeni, kas dzīvo uz ūdens (izmantojot tā virsmas spraigumu) un pārvietojas īsiem atgrūdieniem.
kamara Garoza, sacietējusi virskārta.
mantija Garš, plats, apmetņveida tērps, ko valkā virs cita apģērba.
lukta Garš, šaurs balkons virs sānu jomiem vai priekšhalles (piem., baznīcā).
piedegt Gatavošanas procesā daļēji pārogļoties vai daļēji sadegt un pielipt (pie trauka virsmas).
putas Gāzes, gaisa pūslīšu kopums, kas izdalās kāda šķidruma, masas virspusē.
uzgāzt Gāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
uzgāzties Gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
pārgleznot Gleznot virsū ko citu.
ūdens spogulis gluda (parasti ūdenstilpes) ūdens virsa.
spogulis Gluda (ūdenstilpes) ūdens virsa.
slīdvirsma Gluda, ar iespējami mazu berzi virsma, kas paredzēta slīdes kustībai.
konjunktīva Gļotāda, kas klāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei.
uzgraizīt Graizot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
apakštituls Grāmatas papildvirsraksts, kas titullapā atrodas zem galvenā virsraksta.
etažere Grāmatplaukts – viena virs otras novietotas četrstūrainas plāksnes.
apgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka kļūst brūns (no virspuses, no visām pusēm).
nograuzt Graužot nodalīt nost; graužot sabojāt (kā virsmu).
iegravēt Gravējot ieveidot (virsmā, piem., rakstu).
uzgravēt Gravējot izveidot, piem., uzrakstu, zīmi virsū (uz kā, kam).
zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidots reljefs zīmējums, iegrebti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu zīmogu – nospiedumu, piem., zīmoglakā, vaskā – kā apstiprināšanai).
krāteris Gredzenveida ieplaka uz Mēness virsmas.
veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
uzgrūt Grūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
sagrūsties Grūžoties cits citam virsū, sablīvēties.
nogulēt Guļot virsū, nonāvēt.
nivelieris Ģeodēzisks instruments zemes virsmas punktu augstuma starpības noteikšanai.
fiziskā ģeogrāfija ģeogrāfijas nozare, kurā pēta Zemes virsmu, klimatu, augu un dzīvnieku pasauli.
eksogēnie procesi ģeoloģiski procesi, kas noris Zemes virspusē un ko izraisa ārējie faktori (piem., jūras viļņi, vējš).
lode Ģeometrisks ķermenis, kuram visi virsmas punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta (centra).
līmenis Horizontāla virsma (kā) augstuma raksturošanai.
dzega Horizontāls izvirzījums ēkas ārsienā (piem., starp sienu un jumtu, starp stāviem, virs logiem vai durvīm); karnīze.
kortikosteroīdi Hormoni, ko izstrādā virsnieru garoza.
adrenalīns Hormons, ko (stresa apstākļos) izstrādā virsnieru dziedzeris, un kas paātrina un pastiprina sirdsdarbību, elpošanu, sagatavojot ķermeņa muskuļus palielinātai slodzei.
piere Ieapaļa (kalna, paugura) virsotne, kas nav apaugusi ar kokiem.
krāteris Ieapaļš vai piltuvveida padziļinājums Zemes virsmā, kas radies, piemēram, nokrītot meteorītam.
rakt Iecirst lāpstu zemē un apvērst augsnes virskārtu, tajā ko veidojot.
dobe Iedobums, padziļinājums (priekšmeta virsmā).
skramba Iegarena, šaura brūce ādas virskārtā.
skramba Iegarena, šaura brūce augu virsmā.
iegrime Iegrimšanas dziļums – attālums no (parasti kuģa) dibena līdz ūdens virspusei.
uzkundzēties Iegūt virskundzību (pār tautu, valsti u. tml.).
slidkalniņš Iekārta bērnu rotaļlaukumā – slīps paaugstinājums ar slidenu virsmu.
apkost Iekost, arī nokost (no virspuses, visapkārt).
iekšpuse Iekšējā virsma; pretstats: ārpuse.
botes Ielas apavi, ko valkā virs kurpēm, lai tās aizsargātu no mitruma, aukstuma u. tml.
putekļsūcējs Ierīce telpu uzkopšanai – putekļu uzsūkšanai no virsmām; putekļu sūcējs.
šķūre Ierīce, mehānisms, arī rīks, piem., sniega tīrīšanai, zemes virskārtas līdzināšanai, pārvietošanai bīdot, stumjot.
sildvirsma Ierīces, iekārtas u. tml. virsma, kas realizē siltuma apmaiņu.
uzriktēties Ierīkoties virsū (uz kā, kam).
pasēt Iesēt (parasti zālaugu) zem virsauga (parasti labības auga).
uzsist Iesitot naglas, nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam); izveidot (ko), sastiprinot ar iesistām naglām.
uzēsties Iespiesties (kā virsmā, materiālā) tā, ka grūti noņemt, pavirzīt; arī ieēsties (1).
ieēsties Iespiesties (kā virsmā, materiālā) tā, ka grūti notīrīt, noņemt, likvidēt.
uzspraust Iespraužot, iestiprinot u. tml., novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
uzstādīt Iestādīt (ko) virsū (uz kā, kam).
iespiest Ieveidot (ar šablonu audumā, ar īpašiem rīkiem kādā virsmā ornamentu, attēlu).
ierievot Ieveidot (kādā virsmā rievu, rievas); padarīt (ko) rievainu.
ierobīt Ieveidot (kādā virsmā robu), padarīt (ko) robainu.
peldināt Ievietot priekšmetu ūdenī, sekmējot tā kustību pa ūdens virsmu.
ieart Ievilkt (kādā virsmā rievu, vagu).
iedarvot Ieziest, arī piesūcināt (kā) virskārtu ar darvu.
izgulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piem., labību) – par ūdeni, sniegu.
lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) – par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) – par putniem, kukaiņiem u. tml.
vecsudrabs Ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets; sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka.
apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus); stipri apbružāt.
degazācija Indīgo vielu neitralizācija; šo vielu notīrīšana no saindēto objektu virsmas.
intarsija Inkrustācijas veids – koka priekšmetu izrotāšana, to pamatvirsmā iestrādājot citas tekstūras un krāsas koka plāksnītes.
virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm; persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu – spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
galifē Īpaša piegriezuma bikses, kas cieši apņem kāju apakšstilbus, bet virs ceļgaliem ir paplatinātas.
triko Īpašā tehnikā adīts audums (veļai, virsdrēbēm).
ūdensslēpes Īpašas platas slēpes ar ligzdām kāju pēdu ievietošanai, kas var noturēt kutera vilktu slēpotāju virs ūdens.
fakturēt Īpaši apdarināt (materiāla, priekšmeta virsmu).
nubuks Īpaši apstrādāta (liellopa) āda ar mīkstu, samtainu virsmu.
krītpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar baltu, gludu un spīdīgu virsmu (parasti attēlu iespiešanai).
slīdamība Īpašību kopums (kā) augšējai, apakšējai virsmai, kas nodrošina spēju slīdēt.
mozaīka Īpašs glezniecības veids, kurā sīkus, dažādas krāsas akmentiņus, stikla vai keramikas gabaliņus iespiež ar lēni sacietējošu masu noklātā virsmā.
grunts Īpašs vielu maisījums, ar ko noklāj virsmu pirms krāsošanas.
virsīpašums Īpašums, kuru īpašnieks var iznomāt vai pārdot kādam citam ar virsīpašnieka piekrišanu.
palīglīnija Īsa līnija virs vai zem līnijkopas līnijkopā neietilpstošas nots uzrakstīšanai.
pārskrējiens Īss, virspusējs pārskats.
uzaugt Izaugt, izveidoties virsū (uz kā, kam) – par augiem, organisma veidojumiem.
piebārstīt Izbārstot (ko), pārklāt (ar to lielā daudzumā kādu virsmu).
pumpa Izcilnis, paaugstinājums (uz kā, piem., priekšmeta virsmas).
tecēt Izdalīties no organisma un (parasti) pārvietoties pa tā virsmu (par šķidrumu).
izdīgt Izdzīt, izlaist asnus (par sēklām); dīgstot parādīties virs zemes (par asniem, jauno augu).
uzdīgt Izdzīt, izlaist asnus; dīgstot parādīties virs zemes, izveidoties virs zemes.
uzdirst Izkārnoties uzvirzīt (izkārnījumus) virsū (uz kā, kam).
uzķēzīt Izkārnoties uzvirzīt (mēslus, netīrumus) virsū (uz kā, kam).
uzrasināt Izkliedēt (šķidrumu) sīku pilienu veidā virsū (uz kā, kam).
atkust Izkust, pazust (no kādas virsmas); kļūt brīvam (piem., no ledus).
magma Izkususi, šķidra iežu masa, kas atrodas Zemes dzīlēs un vulkāna izvirduma laikā lavas veidā izplūst Zemes virspusē.
uzlīt Izlīstot, tekot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) – par ko šķidru.
nomētāt Izmētājot (ko), noklāt (ar to kādu virsmu vai tās lielāko daļu).
uzgulties Izplatoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
klāt Izplešot (piem., audumu), likt, novietot (to kam pāri, virsū u. tml.); segt (ko, piem., ar audumu).
grāvis Izrakts garš padziļinājums zemes virsmā (piem., ūdens uzņemšanai un novadīšanai).
pārslaucīt Izslaucīt visu (kā) virsmu; slaukot vēlreiz, no jauna noslaucīt visu (kā) virsmu.
metalizācija Izstrādājuma virsmas pārklāšana ar plānu metāla kārtiņu vai metāla pievienošana (kam).
virsāda Izstrādāta āda, no kuras darināta (kā) virsējā, ārējā kārta.
notaustīt Iztaustīt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu), lai ko pārbaudītu, konstatētu.
nožūt Iztvaikot, izgarot (no kā virsmas).
uzkakāt Izvadot no organisma izkārnījumus, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
sarievot Izveidot (kā virsmā) rievas; būt par cēloni, ka (kā virsmā) izveidojas rievas.
sarobot Izveidot (kā virsmā) vairākus, daudzus robus.
ievirzīt Izveidot (kādas virsmas) padziļinājumā.
sadīgt Izveidot asnus; parādīties virs zemes; kļūt tādam, kurā izveidojas daudzi asni, jauni augi.
savagot Izveidot, radīt (piem., priekšmetā, virsmā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
pārklāt Izveidoties (uz ķermeņa, tā daļas virsmas).
uzmesties Izveidoties, rasties (uz kā, piemēram, priekšmeta virsmas).
uzmesties Izveidoties, rasties virsū (uz ķermeņa, tā daļām) – piemēram, par izsitumiem.
nags Izvirzījums pie cepures virs pieres (parasti no stingrāka materiāla).
pilastrs Izvirzījums sienas vai staba virsmā.
deguns Izvirzījums, izcilnis virs mutes – elpošanas un ožas orgāns cilvēkiem vai dažiem dzīvniekiem.
izcilnis Izvirzījums, paaugstinājums (kādā virsmā).
iznirt Izvirzīties (no ūdens) un parādīties (virspusē).
izcelties Izvirzīties uz augšu, būt tādam, kas ir izvirzījies, pacēlies (virs kā).

Atrasts piemēros (199):

virsotne ..bērzu virsotnēs skatoties, bija jāatliec galva..
glisēt ..es pirmo reizi sajutu, ko nozīmē glisēt – dēlis izceļas virs ūdens, tu.. traucies uz priekšu fantastiskā ātrumā.
virsroka ..gurums sāka drīz ņemt virsroku pār bēdām.
nomīt ..Pie grāvja muklājā ieraka, Zemi līdzenu virsū nomina..
virsaste ..putniem ir virsastes dziedzeris, no kura izplūst taukaina viela, ar ko putni ieziež spalvas..
virsū ..reizēm mugurā dur, vecums nāk virsū.
mice ..šķiet, ka māte noraus ārstes mici, virsvalku, paķers meitu..
virspuse ..tā [vieglprātība] bija tikai virspuse, bēgšana no tā nomācošā sloga, ko nemitīgi nesu sevī.
virsū "Es tam neģēlim virsū, lai ieliek jaunas rūtis [izsisto vietā].."
kristāltīrs "Kristāltīrais cilvēks..." Kas es, sasodīts, par kristāltīro? Nomazgāja baltu, uzspodrināja, uzlika oreolu virs galvas..
virsmiziņa Ābola virsmiziņa.
saskrāpēt Abrazīvie mazgāšanas līdzekļi saskrāpēs tīrāmo virsmu.
zibināties Acu priekšā zibinās kliedzošie ziņu virsraksti.
slānis Ādas virsējais slānis.
virsjaka Ādas virsjaka.
virskārta Ādas virskārta.
virsaugs Aireni var sēt kā virsaugu āboliņam.
dreifēt Aisbergi spēj noturēties virs ūdens un brīvi dreifēt.
uzskriet Aizejot no stundām, uzskriet virsū skolotājam.
švīka Aizsargāt automašīnas virsbūvi pret skrāpējumiem, švīkām.
aizsniegt Aizsniegt kalna virsotni.
aizvadīt Aizvadīt sportistu līdz meistarības virsotnei.
galvveida Akmenim ir plakana, galvveida virsma.
uzcirst Akmens ar negludi uzcirstu virsmu.
virsūdens Akmens virsūdens daļa.
iekarot Alpīnisti iekarojuši virsotni.
virsotne Alpīnisti sasnieguši Elbrusa virsotni.
kāpiens Alpīnistu kāpiens uz virsotni.
virskomisārs ANO virskomisārs.
apakšnodaļa Apakšnodaļas virsraksts.
apakš- Apakšvirsraksts.
apaļīgs Apaļīgas kalnu virsotnes.
virsa Apavu virsa ir no ādas.
virsdaļa Apavu virsdaļa.
piegriezējs Apavu virsu piegriezēji.
virsprokurors Apgabaltiesas Civillietu nodaļas virsprokurore.
virstiesnesis Apgabaltiesas virstiesnesis.
virsglazūra Apgleznot traukus virsglazūras tehnikā.
apkopt Apkopt apavus, virsdrēbes.
apledojums Apledojuma dēļ kāpšana kalna virsotnē bija apgrūtināta.
sarobot Apmetumu uzklāj uz samitrinātas un nomazgātas virsmas, ko vēlams sarobot.
uzraut Applaucēties, uzraujot sev virsū karstu šķidrumu.
aprūsēt Aprūsējusi automašīnas virsbūve.
virspalags Apsegties tikai ar virspalagu.
slīppapīrs Apstrādāt kokmateriāla virsmu ar slīppapīru.
apžūt Apžuvusi augsnes virskārta.
uzlīkumot Ar auto uzlīkumojām virsotnē.
virspuse Ar centību izlauzties dzīves virspusē.
uzvest Ar pacēlēju uzvest slēpotājus līdz virsotnei.
slokšņains Ar slīpējumu izcelt koka virsmas slokšņaino tekstūru.
švīkāt Arheologi atraduši māla trauka lausku ar švīkātu virsmu.
virspavēlniecība Armijas virspavēlniecības rīkojums.
virstērps Ārsta virstērps.
uznākt Asni uznāk zemes virsū.
brukt Atliek bērnam kļūdīties, kā vecāki tūdaļ brūk virsū ar pārmetumiem.
atmesties Atmesties gultā virs segas.
jonis Atmiņas nāca virsū joņiem.
zintes Atradu grāmatiņu ar virsrakstu "Zintes", tajā bija dažādi rituāli, kā gūt panākumus.
nošpaktelēt Ātri, kārtīgi nošpaktelēt lielas virsmas.
atspoguļojums Atspoguļojums ūdens virsmā.
koridors Atstāt virsdrēbes koridorā.
virspamats Atstāt virspamatos caurumus gaisa cirkulācijai.
virsteikums Attieksmes starp virsteikumu un palīgteikumu.
svirslēdzis Atvienot elektrotīklu ar galveno svirslēdzi.
virsnieks Atzinības krusta virsnieks.
virsējais Audu virsējie bojājumi.
virspusējs Audzējs izplatījies virspusēji, neskarot dziļākus audus.
daļa Auga virszemes daļa.
virsmiziņa Auga, lapas virsmiziņa.
veidoties Augam veidojas virszemes dzinumi.
substrāts Augi jālaista tad, kad substrāta virskārta ir sausa.
sauss Augsne virskārtā pavisam sausa.
atkust Augsnes virskārta atkūst.
rušinātājs Augsnes virskārtas rušinātājs.
virsslānis Augsnes virsslāni pavasara saule jau atkausējusi.
virsotne Augstākā Latvijas virsotne ir Gaiziņkalns.
augstākais Augstākais virspavēlnieks.
virspavēlnieks Augstākais virspavēlnieks.
virstiesnesis Augstākās tiesas virstiesneša lēmums.
virspamats Augsts virspamats.
uzlidot Augstu virs mola uzlido viļņu šļakatas.
virszeme Augu virszemes daļas.
vaļējs Automašīna ar vaļējo virsbūvi.
superizturīgs Automašīnai ir superizturīga tērauda virsbūve.
galvanizēt Automašīnas virsbūve galvanizēta no abām pusēm.
stingrs Automašīnas virsbūve veidota no stingrām metāla loksnēm.
korozija Automašīnas virsbūves korozija.
saplacināt Avārijā automobiļa virsbūve ir saplacināta.
fitoplanktons Baltijas jūrā fitoplanktons vairojas ūdens virsējos slāņos un turpina izplatīties dziļumā.
virskrekls Balts, rūtains virskrekls.
virsaitis Baltu tautu cilšu virsaiši.
virslimita Bankas virslimita kredīts.
bāzties Bāzties virsū mātei.
bermontietis Bermontiešu virsnieks.
virsū Bērnam nāca virsū raudiens.
saklupt Bērni saklūp virsū Ziemassvētku vecīša maisam.
grūsties Bērni skriedami grūžas cits citam virsū.
virspus Bērns izvilka rokas virspus segas.
mākties Bērns mācās virsū mātei, gribēdams tikt pie konfektēm.
virsdaļa Bērnu ratiņi ar noņemamu virsdaļu.
virsū Bērt virsū uz celiņa granti.
virsmiziņa Bērzlapes cepurītes virsmiziņa ir plāna un lipīga.
virskabata Bikšu aizmugures virskabata.
virsvalks Biļešu kontroliera virsvalks.
virsdzimta Bišu virsdzimta.
negantnieks Bites, negantnieces, klūp virsū.
virsū Brukt virsū pretimnācējam.
virspavēlniecība Bruņoto spēku virspavēlniecība.
buldozerists Buldozerists noņēma zemes virskārtu aptuveni 30 cm.
uzstumt Buldozers uzstumj mālus kaudzei virsū.
notriept Būvstrādnieks notriepj virsmu ar javu.
slīdvirsma Caurule ar bojātu iekšējo slīdvirsmu.
uzvest Ceļš uzved mūs kalna virsotnē.
galvvirsa Censties noslēpt kailo galvvirsu.
virsa Cepures virsa izrotāta ar pērlītēm.
mašinizēt Cilvēce nejauki izvirstu, tai nebūtu nākotnes, ja mēs pazaudētu savu sportisko garu. Mūsu mašinizētais laikmets pamazām atņem cilvēkam visu: rokas, kājas, plecus, muguru.
zemāda Cilvēka ādai ir trīs slāņi: virsāda jeb epiderma, īstā āda jeb derma un zemāda.
virsvaldība Cīņa par virsvaldību.
izlidoties Cīrulis izlidojās virs pļavas un pazuda tālumā.
plivināties Cīrulis plivinās gaisā virs lauka.
uzplecis Četrstūrainas zvaigznes uz vecāko virsnieku uzplečiem.
virsāda Čūska nometusi virsādu.
virsroka Dabūt, gūt virsroku.
zoologs Dārza valdi vadīja mācīts zoologs, virsskolotājs Kārlis Heinrihs Greve.
daudzskaldnis Daudzskaldņa šķautnes, virsotnes.
virsotne Daudzskaldņa virsotne.
mākties Dažādas domas mācās virsū.
uzvirst Dažas upes ir avotainas – tajās uzvirst avoti.
laistīties Debesis virs apvāršņa laistās sārtā spožumā.
virsvadība Deju svētku virsvadība.
dekoders Dekoders digitālajai virszemes televīzijai.
virsdzimta Delfīnu virsdzimta.
piesātināt Dēlīšu virsmu piesātina (gruntē) ar lineļļu.
virsniecība Demobilizētā virsniecība.
virs Desmit grādi virs nulles.
diegt Diegt virsū ielāpu.
virsmācītājs Dievkalpojumu vadīja virsmācītājs.
virsraksts Disertācijas virsraksts.
divgalvains Divgalvaina kalna virsotne.
traverss Divpadsmit virsotņu traverss.
virsma Divpusīga, vienpusīga virsma.
dot Dodu virsū – lūsis gar zemi.
apakšvirsraksts Dot grāmatai apakšvirsrakstu.
virsmēslojums Dot virsmēslojumu ziemāju laukiem.
sejassargs Dravnieka apģērbs sastāv no sejassarga, cimdiem, virsjakas, biksēm vai kombinezona.
dūmaka Dūmaka virs priekšpilsētu rūpniecības rajoniem.
mākties Dunduri, odi sāk mākties virsū.
trakums Dusmu trakumā metos viņam virsū.
izkliegt Dzērvju kāsis virs rudenīgajiem mežiem izkliedza atvadu dziesmu.
gods Dziesmu svētku goda virsdiriģents.
virsdiriģents Dziesmu svētku virsdiriģente Terēzija Broka.
priekšā Dziesmusvētku dalībnieku priekšā gāja virsdiriģenti.
virsvadītājs Dziesmusvētku virsvadītājs.
rentgenterapija Dziļā, virspusējā rentgenterapija.
uzvērst Dziļi arot, uzvērst virspusē nedzīvu augsni.
nošūpot Dzīvē tu vienu brīdi esi virsotnē, bet jau nākamajā tiec nošūpots līdz pašai apakšai.
virsotne Eduards Smiļģis ir latviešu režijas mākslas virsotne.
virskomisārs Eiropas Savienības virskomisārs.
virsotne Eirozonas valstu virsotņu apspriede Briselē.
virszeme Ēkai ir pieci virszemes un divi apakšzemes stāvi.
virsū Eksāmenu laiks nāca virsū.
virsuzdevums Ekspedīcija tuvojās pētnieciskā darba virsuzdevuma izpildes beigām.
sedliene Elbrusam ir divas virsotnes – Rietumu un Austrumu, kuras atdala sedliene.
virsfrēze Elektriskā virsfrēze.
elle Elle zemes virsū.
aplasīt Ērkšķogu krūmi aplasīti tikai no virsas.
virsmatracis Ērts virsmatracis.
skaidrs Es saprotu, es sajūtu, Ka šeit virs zemes spodrība Tas augstākais, ko mums var dot, Un skaidram būt ir godība.
uzlidot Esam uzlidojuši virs mākoņiem.
ieliekt Ēvele ieliektu virsmu apstrādei.
uzvilnīt Ezera ūdens virsma uzvilnī.
atmirdzēt Ezera virsma atmirdz saulē.
pārklāt Ezera virsmu pārklāj ledus kārta.
fagocīti Fagocīti aktivizē šūnu virsmu receptorus.
fakturēt Fakturēta gleznas virsma.
vēzītis Filmā [rāda] .. zirgus ar krāsainām dzeltenām, oranžām saitēm virs kāju vēzīšiem.
virslīga Futbola virslīga.
virspeļņa Gada pēdējā ceturkšņa virspeļņa.
virsa Gailis staigā pa pagraba virsu..
sakāpt Gaisa temperatūra sakāpj virs +40 grādiem.
piekārt Gaitenis piekārts pilns ar virsdrēbēm.
virsma Galda virsma.
uzšaut Garāmbraucošā mašīna uzšauj virsū smiltis.
virstērps Garīdznieka virstērps.
virspavārs Gatavot pusdienas ārzemju viesiem virspavāra vadībā.
sildvirsma Gāzes sildvirsma.
sildvirsma Gludekļa sildvirsma.
virsdiriģents Goda virsdiriģents.
virs Graudu raža paredzama virs vidējās.
uzēst Gribas virsū uzēst ko sātīgu.
zieķēt Gribēju būt dikti skaists, zieķēju sev virsū divas grima kārtas.
virskārta Grīdas virskārta.
virsū Gripas epidēmija nāca virsū.
grubuļains Grubuļaina dēļa virsma.
virsmatracis Gulēt uz ekoloģiskā virsmatrača.
virspalags Gultas veļas komplekts no virspalaga, palaga un spilvendrānas.
virsa Gultas virsa glīti pārklāta.
patrulēt Helikopteri patrulēja virs valsts robežas.
hidrosfēra Hidrosfēra aizņem aptuveni 70 % no zemes virsmas.

virs citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV