slīkt
slīkt slīkstu, slīksti, slīkst, pag. slīku darbības vārds; intransitīvs
1.Nespēt noturēties virs ūdens un grimt, ūdenim ieplūstot elpošanas ceļos (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
PiemēriEzera viļņos slīka pārdrošs peldētājs.
1.1.No pārmērīga mitruma, slapjuma u. tml. iet bojā (par augiem).
PiemēriKartupeļi slīkst ūdenī.
2.Grimt, stigt (staignā vietā, dubļos, mālos u. tml.).
PiemēriKājas slīkst slapjajā purvā.