slīkt
slīkt slīkstu, slīksti, slīkst, pag. slīku darbības vārds; intransitīvs
1.Nespēt noturēties virs ūdens un grimt, ūdenim ieplūstot elpošanas ceļos (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
PiemēriEzera viļņos slīka pārdrošs peldētājs.
- Ezera viļņos slīka pārdrošs peldētājs.
- Glābt dīķī slīkstošu kaķēnu.
1.1.No pārmērīga mitruma, slapjuma u. tml. iet bojā (par augiem).
PiemēriKartupeļi slīkst ūdenī.
- Kartupeļi slīkst ūdenī.
- Palos slīkst dārzi.
2.Grimt, stigt (staignā vietā, dubļos, mālos u. tml.).
PiemēriKājas slīkst slapjajā purvā.
- Kājas slīkst slapjajā purvā.
- Ratu riteņi slīkst ceļa dubļos.