slīmests
slīmests [slĩmȩsts] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Darbarīks (parasti ar izliektu asmeni un diviem rokturiem) kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai.
PiemēriMizošanas slīmests.
- Mizošanas slīmests.
- Galdnieka slīmests.
- Divroku slīmests.
- Uzasināt slīmestu.
- ..kapteinis strādāja ar cirvi un slīmestu, kamēr koks bija izdrāzts apaļš un gluds.
1.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Slinks cilvēks; slaists.
PiemēriDzīvot slīmesta dzīvi.
- Dzīvot slīmesta dzīvi.